Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Sestdiena, 12. oktobris
Valfrīds, Kira

Slikta veselība - zaudējumi valstij

Nesen Finanšu ministrija publiskoja budžeta prognozes nākamajiem trim gadiem. Skaidri redzams, ka izdevumi veselības aprūpei strauji samazināsies - ja 2012. gadā tie bija 3,9% no IKP, tad 2017. gadā plānoti vairs tikai 3,2%. Pieņemot, ka valsts IKP nākotnē tomēr pieaugs, tās ir ļoti sliktas ziņas ne tikai veselības nozarei, bet visai tautsaimniecībai kopumā - tātad arī valsts nodokļu ieņēmumiem.

Ja netiks veiktas tūlītējas investīcijas sabiedrības veselības stāvokļa uzlabošanā, tas draud ne vien ar lielu darbaspēka zudumu, bet arī ievērojami pieaugošiem izdevumiem jau tā noslogotajiem slimnīcu budžetiem.

Iekaisīgu zarnu slimību (IZS) slimnieku skaits pasaulē ir sasniedzis jau piecus miljonus (virs 10 uz 100 000 iedzīvotāju gadā), un ar katru gadu tas progresējoši pieaug. IZS (čūlains kolīts, Krona slimība) ir autoimūnas slimības ar līdz šim neprecizētu cēloni, bojājums skar cilvēka zarnu traktu ar pavadošām izmaiņām citos gremošanas orgānos. Gan čūlains kolīts, gan Krona slimība ir hroniska un grūti ārstējama, tāpēc ievērojami ietekmē pacienta dzīves kvalitāti un nereti ir invaliditātes cēlonis. Pacientiem ar slimības paasinājumu ir grūtāk iekļauties sabiedrībā, aktīvi strādāt, bērni kavē mācības, sūdzas par depresijas pazīmēm un nomāktu garastāvokli. Galvenais dzīves kvalitātes rādītājs cilvēkam ir veselība, diemžēl Latvijā darbspējīgo cilvēku veselība arvien pasliktinās un, manuprāt, ir sasniegusi jau kritisku stāvokli.

Turklāt IZS diagnoze tiek noteikta arvien jaunākiem cilvēkiem. Bieži vien slimība sākas bērna vecumā, un cilvēks ar to sirgst visu mūžu. Ārstēšanā iesaistās pacientu ģimene, ģimenes ārsts, radinieki, būtisks ir valsts atbalsts. Slimības paasinājumus iespējams kontrolēt, tādēļ ļoti svarīgs ir kontakts starp pacientu un ārstu, ko vēlreiz vēlamies paust Pasaules IZS dienā. Daudziem pacientiem ir iespējams palīdzēt kontrolēt slimības aktivitāti un mazināt turpmāko komplikāciju, piemēram, stacionēšanas vai ķirurģiskas operācijas, iespējamību ar farmakoterapeitiskiem līdzekļiem. Šie līdzekļi var būt gan konvencionālie preparāti, gan mūsdienās pieejamie bioloģiskie preparāti, ar kuriem mūsdienās pat vidēji smagus un smagus IZS gadījums var efektīvi ārstēt.

Latvijā situācija ar bioloģiskās terapijas pieejamību ir ļoti sarežģīta - to var izmantot tikai retais. Neskatoties uz to, ka Latvijā kopš 2014. gada janvāra bērni līdz pilngadībai var saņemt 100% kompensāciju nepieciešamajai terapijai, tajā skaitā bioloģiskajiem medikamentiem, iestājoties 18 gadiem un vienai dienai, šo terapiju turpināt ir faktiski neiespējami. Patlaban valsts zāļu kompensācijas apmērs IZS pacientiem ir 50%, un pārējie 50% pacientam jāsedz no sava maciņa, kas, piemēram, tikai bioloģiskās terapijas gadījumā vien ir ļoti liels līdzmaksājums - aptuveni 500 eiro mēnesī. Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju vidējos ienākumus, šāda kompensācijas pakāpe ārstēšanas pieejamību ierobežo vai pat liedz pilnībā. To redzu, strādājot ar saviem pacientiem, un tas ir būtisks jautājums, ko pacienti vēlas uzdot valdības pārstāvjiem un ierēdņiem, jo tik izteiktas jaunos pacientus diskriminējošas situācijas nav nevienā Eiropas valstī. Par šiem jautājumiem pacientu biedrība ir atkārtoti vērsusies pēc palīdzības Veselības ministrijā (VM), jautājumu risināšanā iesaistījies arī tiesībsargs.

Savā praksē es saskaros ar pacientiem lielākoties darbspējīgā vecumā, tādēļ novēlotu vēršanos pie ārsta un ielaistu slimību ārstēšanu es patiešām izjūtu ne vien kā sabiedrības veselības, bet arī kā ekonomisku problēmu. Ikviens cilvēks mūsdienās ir liela vērtība darba tirgū. Ja viņš kavē darbu, viņš rada zaudējumus uzņēmumam, ilgāk slimojot, noslogo VM budžetu, bet, slimībai saasinoties un zaudējot darbspējas, - arī pašvaldības un Labklājības ministrijas budžetu.

Es vēlos uzsvērt - veselības aprūpes centrā jābūt pacientam, un gan ārstu, gan veselības aprūpes sistēmas uzdevums ir uzlabot pacienta dzīves kvalitāti. Tas ir vitāli svarīgi, lai sasniegtu maksimāli efektīvu slimības kontroli.

Ārsti atbalsta VM februārī valdībai iesniegto budžeta pieprasījumu, kurā pamatoti pieprasīts palielināt valsts apmaksāto daļu kompensējamajiem medikamentiem. Tā ir vislētākā, bet vienlaikus visātrākā un efektīvākā investīcija darba ņēmēju veselības un darbspējas uzlabošanā. Nodrošinot pacientiem pieeju ikdienā nepieciešamajiem medikamentiem, tiks noņemts arī slogs no slimnīcu budžeta. Par šīm problēmām spriedīsim arī konferencē Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā 19. maijā.

*gastroenterologs, LU asoc. profesors

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?