Man prieks, ka jums patīk. Šis ir ASV ieguldījums mūsu attiecībās, un lielā mērā tas simbolizē, kādu nozīmi šīm attiecībām mēs piešķiram.
2. septembrī mēs atzīmējam 20 gadus, kopš ASV oficiāli atjaunoja diplomātiskās attiecības ar neatkarību atguvušo Latviju. Kā jūs kopumā raksturotu mūsu valstu attiecības šajos 20 gados?
ASV un Latvija ir attīstījušas stratēģiskas partnerattiecības, kas balstītas uz kopējām fundamentālām vērtībām, un mēs varam redzēt, kā šīs stratēģiskās partneratiecības ir augušas 20 gadu laikā. Pašā sākumā ASV lielā mērā bija tāds kā mentors Latvijai, šodien mēs jau esam līdzīgi sabiedrotie, mēs sēžam pie viena galda Briselē, diskutējam par kopējiem izaicinājumiem. Mēs esam līdzvērtīgi partneri, pieņemot mums visiem nepieciešamos lēmumus. Latvija šodien ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Es uzsvēršu, ka ASV un Eiropas ekonomiskās attiecības ir visdinamiskākās ekonomiskās attiecības pasaulē un Latvija ir daļa no šīm attiecībām.
Ja mēs censtos būt specifiskāki, kuros attiecību virzienos - politiskajos, kultūras, ekonomiskajos - mūsu attiecības ir visveiksmīgākās un kurās attiecību jomās mums varbūt vēl ir kas uzlabojams?
Nu, ja jūs jautājat specifisku jautājumu par atsevišķām ļoti bagātu un dinamisku attiecību sastāvdaļām, tas ir gandrīz kā jautāt vecākiem, kuri bērni tiem mīļāki. Man liekas, ka mums ir lieliskas attiecības visās sfērās. Sadarbība drošības jautājumos ir lieliska. Piemēram, sadarbība ar Mičiganas štata nacionālo gvardi. Afganistānā mūsu kareivji cīnās plecu pie pleca, karo kopā, tie mirst kopā, tie uzticas un paļaujas cits uz citu. Mēs kopā stājamies pretī globālajiem pasaules drošības izaicinājumiem. Ja jūs skatāties uz kultūras sakariem - mūsu izglītības apmaiņas partnerattiecības arī svin 20 gadus, Fulbraita stipendijas programmas ietvaros simtiem Latvijas pilsoņu dodas uz Ameriku izglītoties, un es ceru, tie brauks atpakaļ un strādās šeit, veicinās mūsu tautu savstarpējo izpratni. Ir daudz citu piemēru par mūsu kultūras attiecību spraigumu. Notiek intensīva apmaiņa kultūras darbinieku starpā, un, manuprāt, tas arī maina viedokļus par to, kas īsti ir Amerikas kultūra.
Mūsu ekonomiskās attiecības turpina augt. Pirmām kārtām jau runājot par ASV un Eiropas Savienības attiecībām - Latvija ir daļa no tām. Taču varbūt šī ir tā sfēra, kurā daudz vēl kas būtu darāms.
Šī ir tā sfēra, kurā, manuprāt, attiecības un sadarbība nav pietiekama.
Tomēr ir krietni daudz labu piemēru. Taču es arī labprāt redzētu amerikāņu investīciju apjomu Latvijā augam.
Un šeit ir mans jautājums - kur ir problēma? Vai ir kāds mājas darbs, kas mums būtu jāizdara, lai situāciju mainītu un Latvija būtu atraktīvāka amerikāņu investoriem? Vai arī mūsu valdības pārstāvjiem vairāk jāceļo uz ASV, cenšoties sasniegt konkrētas kompānijas un reklamēt investīciju iespējas Latvijā? Vai latvieši nav pietiekami aktīvi, ka ASV investīcijas Latvijā ir tik mazas?
Es neteiktu, ka tās ir tik mazas. Es teiktu - ir vēl ievērojams potenciāls augt. Mēs esam bijuši desmitie, vienpadsmitie investīciju apjoma ziņā. Mums ir dažas nesenas investīcijas, kas ir bijušas ļoti veiksmīgas ar pozitīvu pieredzi. Liela priekšrocība ir, ka jūsu profesionāļi ir multilingvāli, tas iespaido. Labs veiksmes stāsts, piemēram, ir investīcijas stikla ražošanas rūpnīcā. Ir bijušas arī citas pieredzes, varbūt ne tik veiksmīgas. Manuprāt, viens no izaicinājumiem pēdējos gados ir bijis saistīts ar ekonomisko un finanšu krīzi, tāpēc daudzi lēmumi kļuvuši lēnāki, cilvēki vairāk šaubās par to, kā virzīties uz priekšu. Kas attiecas uz investīciju meklēšanu pašā Amerikā, tas ir tas, ko jūsu valdība dara. Jūsu premjeram Dombrovskim ir bijušas ļoti produktīvas vizītes ASV ar plašiem darījuma kontaktiem ar plašu uzņēmēju komandu, kas pavadīja premjeru. Ir grūti šobrīd pateikt, kāds būs šo tikšanos rezultāts, bet mēs esam optimisti un ceram redzēt labus rezultātus. Arī Latvijas institūts daudz dara, lai piesaistītu investīcijas. Daļa no tā ir stāstīt - šeit ir Latvija, šeit ir dinamiska ekonomika, šeit ir ģeogrāfiskās iespējas, kuras var izmantot tranzītam, te ir profesionāli izglītoti iedzīvotāji. Bet ir vēl viena lieta - uzņēmēji skatās uz uzņēmējvides sakārtotību. Es zinu, ka valdībai ir nopietni plāni korupcijas apkarošanā, tā tos īsteno, un ir ļoti svarīgi to turpināt. Tas ir tas, ko amerikāņu investori, kad tie nāk šurp, jautā. Ir lietas, kam viņi nopietni seko līdzi, - vai ir godīga konkurence, vai tiek pildīti kontrakti, kas tiek parakstīti, cik efektīvi un ātri strādā tiesu sistēma. Ir svarīgi, ka šie darbi turpinās, un es optimistiski raugos uz investīciju pieauguma iespējām. Es domāju - kad ekonomiskie apstākļi abās ekonomikās uzlabosies, mēs redzēsim aizvien vairāk amerikāņu investoru interesi.
Jūs minējāt dažus traucējošus apstākļus, piemēram, korupciju, kas aizvien šeit eksistē…
Man jāsaka, ka korupcija ir izaicinājums visās valstīs. Svarīgākais ir pārliecība - ja ir kāds ļaunprātīgs spēlētājs, šim spēlētājam vairs neļaus turpmāk darboties. Svarīgi, ka jūs cīnāties pret to un ir izstrādātas speciālas procedūras.
21. augustā mēs atzīmējām 20 gadus, kopš atjaunojām savu neatkarību un arī demokrātiju. Vai jūs varat dalīties ar saviem iespaidiem un novērojumiem, kā mūsu demokrātija attīstās? Sevišķi šodien, kad mums priekšā ārkārtas vēlēšanas.
Es domāju, jums ir ievērojami panākumi un šīs ārkārtas vēlēšanas to tikai apliecina. Pilsoņi aktīvi pauda savu pozīciju referendumā, tagad gatavojas vēlēšanām. Cilvēki ir ieinteresēti, gatavi līdzdarboties - kas tas ir, ja ne nobriedusi demokrātija? Notiek pamatīgas diskusijas. Man tikai žēl, ka mana latviešu valoda nav tik laba, lai sekotu līdzi debatēm televīzijā, taču tas ir vareni. Tās visas ir izteiktas, spēcīgas demokrātijas pazīmes. Ir daudz trokšņa, ne vienmēr patīkams troksnis visiem, bet cilvēki liek sadzirdēt savu balsi. Neapšaubāmi - tā ir demokrātija.
Jūs teicāt, ka sākotnēji jūs bijāt mentors Latvijas demokrātijai, bet tagad vairāk kā sabiedrotais. Kā jūs komentēsiet tās runas, piemēram, pēc iepriekšējām vēlēšanām, ka ir bijis zināms spiediens no ASV vēstniecības puses nepieļaut VL-TB/LNNK nonākšanu valdībā? Daļēji šīs runas pastiprina arī Latvijas interneta vietnēs publicētie WikiLeaks materiāli par ASV diplomātu saraksti 2005. gadā, kuros atrodami arī diezgan skarbi atsevišķi mūsu politiķu vērtējumi, kā arī preferences valdības veidošanas procesā. Vai ASV mēģina ietekmēt valdības veidošanas procesus Latvijā?
Atļaujiet man paziņot kategoriski - visas šīs baumas ir nepatiesas. Nav jautājumu, ka mūs ļoti interesē, kas notiek Latvijā, jo jūs esat mūsu draugi un stratēģiskie partneri, un, protams, mēs tiekamies un runājam ar cilvēkiem. Mēs runājam ar dažādām politiskajām partijām. Runājam par to viedokļiem, sevišķi ārlietu politikas jautājumos. Cilvēki kādreiz izdara nepareizus secinājumus - ja šādas sarunas notiek, notiek arī kas cits. Taču mēs vienkārši izrādām interesi par cilvēku viedokļiem, iespējamiem lēmumiem. Principā - mēs strādāsim ar jebkuru valdību, ko Latvijas iedzīvotāji būs izvēlējušies. Vēlēšanas ir 17. septembrī, un es ticu, ka Latvija turpinās būt labs stratēģisks partneris Amerikas Savienotajām Valstīm.
Tātad nav specifisku interešu, kas saistītas ar specifisku partiju nokļūšanu vai nenokļūšanu valdībā.
Manuprāt, es izteicos pietiekami skaidri. Mēs sekojam vēlēšanām ļoti cieši, mēs runājam ar cilvēkiem no visām partijām par jautājumiem, kas aktuāli vēlēšanās un kas varētu skart ASV intereses. Tas arī viss.
Mums Latvijā patlaban notiek daudz debašu, sevišķi kontekstā ar ārkārtas vēlēšanām, par naudas lomu politikā. Kāda ir ASV pieredze un prakse šajā jautājumā?
Mums Amerikas Savienotajās Valstīs ir līdzīgas debates, par to aizvien tiek ļoti karsti debatēts. Manuprāt, tas ir jautājums, kurā lielākā daļa ASV iedzīvotāju uzskata, ka šī problēma vēl nav atrisināta. Ir ļoti svarīgi, lai būtu pareizie spēles noteikumi. Taču ir arī svarīgi - lai kādi tie noteikumi būtu, ka visi tos vienādi ievēro, un tie, kas tos pārkāpj, tiek sodīti.
Tagad atgriezīsimies pie ekonomikas. Latvija tikko rāpjas ārā no ekonomiskās krīzes, bet mēs dzīvojam globalizētā, savstarpēji atkarīgā pasaulē, tāpēc ar bažām sekojam līdzi tam, kas notiek pasaules ekonomikā, arī ASV budžeta deficīta problēmām. Ir skaidrs, ja kaut kas dramatisks atgadīsies ar ASV ekonomiku, tas atsauksies arī uz mūsu valsti. Kā jūs komentētu situāciju, un vai mūs negaida jauns recesijas vilnis, kas var aizsākties arī ASV?
Es gribētu uzsvērt divus punktus. Tā kā Latvija ir īstenojusi vairākas nopietnas reformas un sekojusi savas konkurētspējas palielināšanas interesēm, tā šodien ir daudz stiprāka un neievainojamāka, lai kas arī notiktu, nekā tas bija, kad pirms pāris gadiem Latviju tik smagi piemeklēja finanšu krīze. Ir ļoti svarīgi, lai reformas turpinātos un plāni, lai Latvija kļūtu aizvien pievilcīgāka investoriem un konkurētspējīgāka, tiktu realizēti dzīvē arī turpmāk. ASV gadījumā mēs arī, protams, aizvien izjūtam pasaules finanšu krīzes sekas. Taču es ticu, ka mūsu ekonomika ir pietiekami stipra, ļoti fleksibla ekonomika. Es citēšu komentāru, ko mūsu Federālo rezervju prezidents ir teicis tikai pirms pāris dienām. Viņš teica, ka ir gatavs lietot visus instrumentus, kas ir viņa rīcībā, lai ASV turpinātu attīstīties un nodrošinātu nepieciešamo ekonomikas izaugsmi.
Tad mēs paļausimies uz jums.
Nav jau jautājums, ka šie ir ļoti grūti laiki ekonomikā. Cits punkts, ko es gribētu uzsvērt, ir, ka atšķirībā no laika pirms pieciem gadiem starptautiskās institūcijas, starptautiskās sarunas G20 kontekstā patiesi strādā daudz labāk. ASV regulārās sarunas ar ES par to, kas notiek ar parādu krīzēm, Eiropas amatpersonu sarunas par to, kas notiek mūsu finanšu sistēmā, un citi komunikācijas veidi - es domāju, tas nodrošina, ka kaut kas līdzīgs tam, kas notika pirms pieciem gadiem, vairs neatkārtosies. Pirms pieciem gadiem tāda konteksta nebija. Un tas ietver arī Latviju, jo Latvija ir integrāla ES daļa.
Šajās dienās mēs daudz atceramies 21. augusta notikumus pirms 20 gadiem un analizējam, kas un kāpēc notika. Tas ir fakts, ka ASV atzina mūsu atgūto neatkarību jeb atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Latviju tikai pēc tam, kad mūsu neatkarību bija atzinusi Krievija B. Jeļcina personā. Tagad ir dzirdamas dažādas pārdomas, kas būtu noticis, ja Krievija nebūtu atzinusi mūsu neatkarību. Vai ASV būtu spērušas savu atzīšanas soli bez tā, ka Krievija mūs atzina.
Es domāju, ir ļoti svarīgi atcerēties, ka ASV visus Latvijas okupācijas gadus pieturējās pie padomju okupācijas leģitimitātes neatzīšanas politikas. Tā ir bāze mūsu partnerattiecībām šodien un kopējām vērtībām, uz ko tā balstās. Es esmu ļoti lepna par šo politiku, un amerikāņi ir ļoti lepni par šo principiālo nostāju. Tāpēc ir ļoti svarīgi arī mums svinēt šo neatkarības atjaunošanas 20. gadadienu. Mums šajā sakarā notiek vairākas aktivitātes - mēs sākām ar mūsu iznīcinātāja lidojumu pāri Daugavai, turpinām ar mūsu Fulbraita stipendijas darbības Latvijā 20. gadadienas atzīmēšanu. Otrdien, 6. septembrī, mēs atklāsim šo lielisko vēstniecības ēku, šo simbolu. Mēs sasauksim kopā agrākos vēstniekus no ASV puses un agrākos vēstniekus no Latvijas puses, lai atzīmētu 20. gadadienu, kopš parakstījām dokumentus par diplomātisko attiecību atjaunošanu. Mēs arī aicināsim divdesmitgadniekus, lai uzklausītu viņu vīziju par nākotni. Jo tā patiesi ir iedvesmojoša partnerība.
Jūs zināt, ka mums ir svarīgas mūsu attiecības ar mūsu austrumu kaimiņu - Krieviju. Es gribētu dzirdēt no jums komentāru, kā, jūsuprāt, attīstās ASV un Krievijas attiecības pēc tam, kad tika deklarēta tā sauktā perezagruzka. Vai patiešām šī «restartēšana» strādā?
Es domāju - restartēšanas politika patiešām reāli darbojas. Mums ir konkrēti pierādījumi, ka tas notiek. Mēs varējām parakstīt jauno START līgumu sakarā ar pozitīvu ASV un Krievijas attiecību dinamiku, mums ir kooperācija Afganistānas jautājumos, arī Latvijai te ir savi ieguvumi. Piemēram, ziemeļu ceļa apgādes jautājumos, kas Latvijai dod ekonomiskus labumus un kur Krievija ir būtiska daļa. Es apgalvotu, un daudzi Latvijas līderi man ir piekrituši, ka pozitīva ASV un Krievijas attiecību dinamika noteikti rada telpu pozitīvai Latvijas un Krievijas attiecību dinamikai. Manuprāt, tas viss ir ļoti pozitīvi. Taču gribu uzsvērt, ka šādas attiecības ar Krieviju nenozīmē, ka mēs uz visu skatāmies caur rozā brillēm, ka mēs nododam savus principus. Mēs noteikti vērojam cilvēktiesību jautājumus, mums ir dažāda nostāja saistībā ar tikko notikušajām vēlēšanām Abhāzijā, tā kā mēs pilnībā atbalstām Gruzijas teritoriālo integritāti. Tā ka nav tā, ka 100% jautājumu mums ir vienādi viedokļi, bet lietas virzās labākā virzienā.
Kā jūs domājat - šī restartēšanas politika turpināsies, ja V. Putins atgriezīsies prezidenta krēslā?
Es nespekulēšu par to, kas var notikt nākotnē. Patlaban mums ir pozitīvas attiecības ar Krieviju, un mēģinām katru dienu risināt savu jautājumu - pamazām un pakāpeniski.
Vai jums ir kādas prognozes par ASV 2012. gadā paredzēto prezidenta vēlēšanu rezultātiem?
Tas ir ļoti par agru. Redziet, mums, tāpat kā jums, ir ļoti jūtīga un plaša demokrātija, ar daudz trokšņiem un daudz diskusijām. Taču būs ļoti interesanti sekot, kā Latvijas prese sekos mūsu vēlēšanām. Man prieks redzēt, ka latvieši interesējas par to. Gribu nobeigumā atkārtot - Latvija mums ir ļoti svarīgs partneris, tā ir bijis pēdējos 20 gados un, esmu pārliecināta, būs arī nākotnē.