Līdzdalības kustības MansPrezidents.lv portālā ir sākusies balsošana par Vairu Vīķi-Freibergu, kura astoņus gadus jau ir bijusi prezidente, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK ieteikto Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu, Eiropas Parlamenta deputāti Sandru Kalnieti (Vienotība), Latvijas Reģionu apvienības līderi Mārtiņu Bondaru un partijas No sirds Latvijai nominēto Gunāru Kūtri. Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un Saskaņa nav nosaukusi savus kandidātus.
Jūt partiju aktivitātes
Ja kustības veiktās aptaujas pirmajā kārtā kandidātus varēja nominēt ikviens iedzīvotājs, savu identitāti apstiprinot Latvijā reģistrētajā internetbankā, tad tagad sarakstu varēs papildināt tikai Saeimas deputāti, pirmdien preses konferencē informēja portāla Manabalss.lv vadītāja Madara Peipiņa. Aptauja ilgs līdz Valsts prezidenta vēlēšanām, kas, iespējams, notiks 29. maijā, bet kandidātu oficiāla izvirzīšana sāksies 19. maijā. Katra persona portālā var nobalsot tikai vienu reizi, izmantojot interneta banku, un šis balsojums ir atklāts pretēji lēmuma pieņemšanai Saeimā.
Portāla iepriekšējā aptaujā piedalījās 774 iedzīvotāji, kas pieteikuši 133 kandidātus, kuru vidū ir arī aktieri, mūziķi, skolotāji, pašvaldību priekšsēži, autoservisa vadītājs. Visvairāk atbalstītāju bija E. Levitam, tad sekoja S. Kalniete, M. Bondars un V. Vīķe-Freiberga ar līdzīgu piekritēju skaitu. Nav izslēgts, ka aptaujā aktīvi piedalījušās arī atsevišķas partijas, organizējot savus biedrus. Daudz mazāk atbalstītāju bija nākamajiem nosauktajiem - Mārcim Auziņam, Artim Pabrikam (Vienotība), Nilam Ušakovam (Saskaņa), Aivaram Lembergam (Latvijai un Ventspilij) un Baibai Rubesai. G. Kūtris sarakstam pievienots, jo partija No sirds Latvijai viņu kongresā oficiāli nominējusi. Diena jau rakstīja, ka G. Kūtra izvirzīšana bija negaidīta arī partijas biedriem, no kuriem daži pieļauj, ka to ir organizējuši cilvēki ārpus šī politiskā spēka, kas gan nav pierādāms.
Nav vairākuma
Pašlaik nevienam pretendentam, par kuru sākusies tautas balsošana, nav redzama vairākuma atbalsta Saeimā. M. Bondars no nosauktajiem ir vienīgais, kura partija apstiprinājusi nodomu viņu izvirzīt. Taču kandidātu vidū, par kuriem izsakās sabiedrība, nav ne Latvijas vēstnieka NATO Māra Riekstiņa, kuru varētu izskatīt kā kompromisa kandidātu, ne, piemēram, aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa (ZZS), ja par viņu vienojas ZZS dalīborganizācijas, ieskaitot partiju Latvijai un Ventspilij - tā gan vēl nav izteikusi šo atbalstu. Nevar izslēgt, ka par prezidentu kļūst cilvēks, kuru sabiedrībā vēl neapspriež. Uz vaicāto, kāda nozīme tādā gadījumā ir šai aptaujai, Lolita Čigāne (Vienotība) minēja vairākus ieguvumus - sabiedrībai tiek dota iespēja izteikt savu viedokli un šajā procesā tiek izvirzīti kritēriji, kad būs grūtāk ievēlēt par prezidentu cilvēku, kurš nesasniedz šo latiņu.
Visaktīvāko kampaņu īsteno M. Bondars, kurš nedēļas nogalēs tiekas ar iedzīvotājiem, kas varētu būt politiķa priekšrocība arī aptaujā. Vietējos laikrakstos ar viņu publicētas intervijas, M. Bondara un S. Kalnietes foto rotā arī žurnālu vākus. Uz vaicāto, kas viņu finansē, M. Bondars Dienai atbildēja, ka radio reklāmas apmaksā partija, bet citādi kampaņu, ieskaitot braucienu uz ASV, viņš finansējot pats. Vienotība pagaidām nesteidz nominēt S. Kalnieti, jo vēlas piedāvāt kandidātu, par kuru koalīcija varētu vienoties. ZZS jau ir pateikusi, ka nebalsos ne par E. Levitu, «jo viņš nav mūsu kandidāts», ne par S. Kalnieti. Daži viņas kolēģi pieļauj, ka S. Kalniete pati to labi apzinoties, bet kampaņa viņai varētu būt zināms kapitāls, nākotnē pretendējot uz kādu amatu Eiropā. Uz vaicāto, vai Vienotība varētu izvirzīt S. Kalnieti, partijas ģenerālsekretārs Artis Kampars atbildēja: «Kalnietes kundze sabiedrībā ir augstu vērtēta un arī partija novērtē viņas pieredzi, bet mēs vēlētos nonākt līdz koalīcijas kopīgam kandidātam.» Vienotībai arī esot svarīgi sagaidīt ZZS un Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) priekšlikumus.
ZZS var visādi
Zaļo un Zemnieku savienībā pašlaik notiek diskusijas katrā no tās dalīborganizācijām, bet kopīgā lemšana ZZS valdē būs maijā, kad tā varētu nosaukt vienu kandidātu, Dienu informēja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Viņš bija rezervēts pret iespēju šo izvēli nodot tautas apspriešanai portālā MansPrezidents.lv, jo daļai ZZS vēlētāju neesot ne interneta, ne interneta bankas, tāpēc neesot pārliecības, vai šis balsojums atspoguļo visas sabiedrības viedokli. A. Brigmanis apstiprināja, ka Latvijas Zemnieku savienībā ir apspriestas ministru Ulda Auguļa un Jāņa Dūklava, Jelgavas mēra Andra Rāviņa un vēl vairāku personu iespējas kandidēt, bet neviens neesot izvirzīts. Uz vaicāto, vai taisnība, ka visi minētie atteikušies, A. Brigmanis atbildēja: «Es teiktu tā - viņi neraujas.»
No vienas puses ZZS būtu tiesības uzstāt uz savu prezidentu, jo Vienotībai ir premjera amats Laimdotai Straujumai, bet Nacionālās apvienības biedre Ināra Mūrniece ir Saeimas priekšsēdētāja. Taču ZZS vēlas nākotnē vadīt valdību un iestāšanās par savu prezidentu «varētu samazināt manevra iespējas, īstenojot šīs ambīcijas», atzina kāds ZZS biedrs. Ja prezidents nāks no Vienotības, ZZS varētu aktivizēties, lai veicinātu valdības maiņu, parādot, ka Vienotība sāk pagurt. Vēl jo vairāk tā būtu vājināta, ja par prezidenti kļūtu tās līdere Solvita Āboltiņa, par kuru tiek runāts gadījumā, ja pirmajā kārtā neviens negūst vairākumu un ir jārīko otrā kārta, kas notiek pēc desmit dienām. Vairāki Vienotības biedri apgalvoja, ka S. Āboltiņa nestartēs prezidenta vēlēšanās.