Tas, ko dzirdam presē par dalīšanos, ir tālu no tā, kas novados notiek. Tā īsti dalīšanās ir bijusi tikai Mērsragā un Rojā. Alojā ir visādas spēles, pozīcijas un opozīcijas pretimstāvēšana, bet nedomāju, ka deputāti gribētu atdalīties. Pamatproblēma ir tā, ka spēcīgā opozīcija iet ar priekšlikumiem, bet pozīcija mēģina to novaldīt ar ne visai korektām metodēm, piemēram, nedot informāciju. Tā pirms desmit gadiem darīja. Mēs aizsūtīsim ministrijas cilvēku, lai tiekas ar vieniem un otriem, dosim juridiskus skaidrojumus, jo izrādās, ka opozīcijas deputāti neko nesaņem par savu darbu. Taču viņi neviens nevarēja pateikt, kas to visu ir organizējis.
Parakstu vākšana jau nav juridiski saistoša.
Absolūti nav. Paskatīsimies, ko viņi raksta tajā jautājumā: «Ņemot vērā daudzus gadu desmitus ilgušo naidu starp Aloju un Staiceli, vai jūs gribat atdalīties?»
Vai ir arī objektīvi iemesli, kuru dēļ novados sāk domāt par atdalīšanos?
Pirmais un galvenais iemesls ir budžeta nepietiekamība, bet tas skar visus. Novados nāk līdzi arī vēsturiskas lietas, kā Staicelē un Alojā, kur viena mūzikas un mākslas skola ir par velti, otra - par naudu. Cilvēki grib, lai ir līdzvērtīga pakalpojumu saņemšana visā novadā. Tas pats attiecas arī uz sociālajiem pakalpojumiem. Pilsētās un laukos ir bijis dažāds to raksturs, bet tagad ir jābūt vienai sistēmai.
Vai nepietiekamā informācijas aprite arī nav viena no problēmām?
Jā, problēma ir arī laba pārvaldība. Lai to nodrošinātu, ir jābūt labi izstrādātam pašvaldības nolikumam un tehniskam atbalstam, kā panākt dokumentu apmaiņu, jābūt vienotai grāmatvedībai. Mēs jau brīdinājām, ka tie, kas pretosies, zaudēs laiku. To, ko daudzas pašvaldības bija izdarījušas pirms vēlēšanām, citi dara tikai pēc vēlēšanām. Taču ir arī labie piemēri.
Varbūt varat nosaukt gan labos, gan sliktos piemērus.
Alojas novads attiecībā uz vadību ir ne īpaši labs piemērs. Roja un Mērsrags - arī. Abos parādījās, ka nav elektroniskās dokumentu aprites un ir kaislības ap krēsliem. Labais piemērs ir mans dzimtais Kuldīgas novads, kas ir ne tikai izveidojis labu pārvaldi, bet arī būtiski ietaupījis administratīvos izdevumus.
Ja Roja un Mērsrags ir īpašs gadījums, kas, jūsuprāt, izraisīja nemierus citos novados?
Tā saucamie citi neatzīstas. Tikos ar Rēzeknes novada vadītāju Monvidu Švarcu, kuram nav neviena signāla par Maltas atdalīšanos. Taču šīs tendences izjundīja tieši tas, ka Saeimas deputāti pārāk vieglprātīgi palaida šo likumu par Rojas un Mērsraga atdalīšanos uz priekšu. Ja nebūtu krīzes, tad ar šādu balsojumu valdībai bija jākrīt. Kā tas var būt, ka premjera partija Jaunais laiks, kas ir solījusi Valūtas fondam nodrošināt reformu ilgtspēju, nobalso par šāda destruktīva likuma ievirzīšanu Saeimā?
Ja kādā pašvaldībā publiskajā aptaujā iedzīvotāji atbalsta novada sadalīšanu un par to nobalso arī dome, vai ministrija varētu sniegt negatīvu atzinumu?
Mēs par pamatu ņemsim Saeimā apstiprinātos kritērijus.
Jūs domājat iedzīvotāju skaitu, ka centrā ir jābūt 2000 un novadā kopā - 4000 iedzīvotājiem?
Jā. Tādējādi visdrīzāk neatbalstīsim tādu mazu novadu izveidošanu, kas neatbilst šiem kritērijiem. Tiks arī vērtēts, kā ir plānots strādāt, kur paliks kopīgās iestādes, kā nodrošinās pakalpojumus. Atdalīšanās ir tāds pats sarežģīts process kā apvienošanās. Vispār tas virziens uz destrukciju krīzes laikā ir kaitīgs. Šlesera kungs jau signalizē, ka ir jāiet uz 26 novadiem…
…jūs par to runājāt arī Tautas partijas un LPP/LC līderu sarunās viesnīcā Rīdzene?
Mēs pārrunājām arī reformas jautājumu. Jautāju, kāda būs viņa pozīcija, un Ainārs Šlesers apgalvoja, ka tas vairs neatkārtosies. Teorētiski 26 novadi Latvijai būtu vislabākais modelis, bet praktiski Latvijas politiskajā vidē tas nav sasniedzams.
Vēlreiz konkretizējiet, vai ir iespējams, ka valdība neatbalsta novadu sadalīšanu?
Redzēsim, kā ministri balsos. ZZS desants jau braukājot pa Latviju un vācot mērus, kuri it kā grib sadalīties, un viņi it kā dodot apliecinājumus, ka palīdzēšot visu to darīt. Ja tas apstiprināsies, pieļauju, ka valdībā viņi arī balsos par to, un tad jautājums, kāda būs Jaunā laika pozīcija?
Ja pašvaldībās turpinās nemieri, vai jūs varētu rosināt domes atlaišanu, par ko ierunājās Māris Kučinskis?
Var jau atlaist arī pašvaldības vadītāju, ko es varu izdarīt ātri. Ja uzskatu, ka pašvaldības vadītājs nav darījis visu, lai nodrošinātu kvalitatīvu novada darbu, tad tā varu rīkoties, un te nevajag ne valdības, ne Saeimas akceptu. Taču nedomāju, ka tas ir labi, bet tāda iespēja pastāv. Ja arī tas nelīdz, var atlaist pašvaldību daudz garākā procesā caur Saeimas balsojumu.
Vai notikumu saasināšanās novados nav saistīta arī ar vispārējo slikto situāciju laukos?
Varu to tikai apliecināt, ka cilvēki ar reformu saista visas lietas, kas nav atkarīgas no reformas, bet saistītas ar to, ka samazinās budžets, samazinās patēriņš. Ja novada pilsēta caur savu ekonomiku nespēj tos laukus pievilkt, tad ir viegli to visu uzspridzināt. Ekonomikas ministrijai ir jānodrošina, lai tur tie uzņēmumi rastos. Jo labāka būs ekonomiskā vide, jo vairāk cilvēku uzmanība būs pievērsta tam, kā viņi var attīstīties, nevis ņemties ar novadu lietām. Taču laukos vēl ir naturālā saimniecība. Sliktāk ir mazajās pilsētās. Te varētu palīdzēt tas, ko mēs esam teikuši, bet šajā valdības sastāvā tam vairs atbalsta nebūs, un es ar to arī vairs neiešu.
Jūs domājat Zalāna plānu vai Eiropas fondu finansējumu?
Par to plānu vispār vairs nav vērts runāt. No tā kā velns no krusta baidās. Stāsts ir par ES struktūrfondu naudām. Deviņi miljoni lielo novadu atbalstam nulles vietā, protams, ir panākums. Taču tā vajadzība jau ir vairāk nekā 200 miljoni latu. Ja mēs iedomājamies, ka no 800 miljoniem latu, kas no ES Latvijas ekonomikā vēl kaut kādā veidā nokļūs, 200 miljoni aizietu uz novadiem, tad tas ir darbs, vietējā patēriņa pieaugums, infrastruktūras objektu būvniecība. Taču tur nav atbalsta un nebūs. Visi ministri sēž kā suņi uz siena kaudzi un tikai domā par savu sektoru. Un acīmredzot 2007.-2013. gada plānošanas periodā to neizdosies izdarīt.
Vai jūs redzat valdību, kas to var izdarīt?
Vajadzīga ir tikai gribēšana un problēmas sapratne. ES nauda ir, bet sastrukturēta tā, ka neviens negrib to pārstrukturēt. Katra ministrija redz tikai savas lietas. Uzskatu, ka fundamentālā kļūda Latvijas valsts investīciju filozofijā bija neatdot naudu reģioniem. Un es jau runāju tikai par 30% no pieejamās naudas, kas var aiziet dalīšanai reģionos. Mūsu ministrija jau ir sagatavojusi savu piedāvājumu, un šī principa ieviešana ir jāpanāk uz 2014. gadu.
Vai ministriju pretestības dēļ ir apgrūtināta arī vienas pieturas aģentūru ieviešana novados, lai varētu saņemt arī valsts pakalpojumus?
Protams. Ministrijas formāli piekrīt, bet neviena negrib atdot nevienu savu funkciju, nevienu iestādi. Vienas pieturas aģentūras projekts ir gatavs. Tuvākajā laikā mēs to pietiekami labi izstāstīsim un iesim uz valdību.
Kurās piecās pašvaldībās ir paredzēti pilotprojekti, kurus īstenos šogad?
Nav vēl izlemts. Tur, kur būs pašvaldības atbalsts.
Vai jūs varētu startēt uz Saeimu kandidātu sarakstā, kuru veido Tautas partija kopā ar LPP/LC?
Mēs jau gandrīz gadu neesam kopā valdībā, bet uzstādījumā - kā redzam Latvijas izaugsmi - mēs esam tuvāki ar Latvijas Pirmo partiju nekā ar Jauno laiku. Mēs uzskatām, ka daudzas lietas ir jārisina krīzes režīmā. Mums ir cita platforma, un te mēs esam daudz tuvāki ar LPP/LC. Ja mēs spējam atrast veidus, kā uzņēmējiem parādīt, ka šī valdība ne tikai aizņemas, tad mēs sabloķēsimies, lai noliktu Latviju uz citām sliedēm.
Vai Andra Šķēles atgriešanās ir attaisnojusies?
To kongress maijā izvērtēs. Andra Šķēles atgriešanās ir attaisnojusies tajā, kas attiecas uz partijas iekšējo organizāciju, bet kopējā politikā… Te es pateikšu savu viedokli - uzskatu, ka Tautas partija tikai de jure atrodas šajā valdībā. De facto tā šajā valdībā neatrodas.