Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) uzgaidāmajā telpā var novērot cilvēkus, kuri kārto dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai Latvijā, tādējādi - brīvai kustībai Eiropas Savienībā. Darba devējs kārto darbiniekiem uzturēšanās atļaujas, kāds ārzemēs atradis sievu, tai jānokārto formalitātes, nāk studenti no Indijas un citām eksotiskām valstīm, viņi šeit studē pārsvarā medicīnu. Tomēr ir grupa cilvēku, kas atšķiras no citām, - viņi ierodas bariņā - vismaz pa trim. Parasti - laulāts pāris un advokāts. Nereti arī nekustamo īpašumu aģents. Un tad vēl laulātā pāra bērni. Advokāts vai nekustamo īpašumu aģents kārto visas formalitātes - izņem numuriņu, runā ar PMLP darbinieku, parāda klientiem, kur parakstīties un kas jādara. Šie cilvēki investē, lai apmaiņā pret ieguldījumu iegūtu uzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem.
Kāds labums no uzturēšanās atļaujas Latvijā? Tā dod tiesības dzīvot Latvijā, kā arī ceļot pa Šengenas zonu bez vīzas. Tā nedod tiesības dzīvot citā Šengenas valstī, jo maksimālais uzturēšanās laiks nedrīkst pārsniegt 90 dienu pusgada laikā. Arī, ja vēlas strādāt Latvijā, nepieciešams papildus kārtot darba atļauju.
Lielākā daļa nekustamo īpašumu firmu Latvijā piedāvā palīdzību tiem trešo valstu pilsoņiem, kuri vēlas iegūt uzturēšanās atļauju, nopērkot īpašumu. «Īpašumu tirgus Latvijā nav interesants, krīzes laikā šis likums mazliet glābj tirgu no pilnīgas apstāšanās,» saka kāds aģents. Nekustamo īpašumu firmā ir advokāts, kas palīdz investoram un viņa ģimenei kārtot ne tikai visu ar pirkšanu saistīto dokumentāciju, bet arī ar uzturēšanās atļauju. Reklamēti tiek īpašumi, kas noder uzturēšanās atļaujas iegūšanai.
Kopš pagājušā gada 1. jūlija, kad stājās spēkā jaunā imigrācijas kārtība, PMLP saņemti 399 pieteikumi uzturēšanās atļaujas saņemšanai, kas pamatoti ar investīcijām. 285 gadījumos iegādāti nekustamie īpašumi, 89 - veikts noguldījums Latvijas kredītiestādes subordinētajā kapitālā, savukārt 25 gadījumos veiktas investīcijas uzņēmuma pamatkapitālā. Uzturēšanās atļauju saņēmuši 70% iesniedzēju. Lai iegūtu uzturēšanās atļauju, ir jāiegādājas īpašums vismaz Ls 100 000 vērtībā Rīgā un tās rajonā vai Ls 50 000 vērtībā citviet Latvijā. 2010. gada sešos mēnešos saņemti 127 iesniegumi, 2011. gada nepilnos sešos mēnešos - jau 272. Kopējais investīciju apjoms nekustamajos īpašumos ir 38 564 901 lats. Nopirktais īpašums bijis vidēji Ls 135 000 vērtībā, kas ir divu vai triju istabu dzīvoklis Rīgas centrā. Nekas ļoti ekskluzīvs vai dārgs.
Ārvalstniekiem vislielākā interese ir bijusi tieši par īpašumiem Rīgā un Jūrmalā, bet citās pilsētās un novados nekustamie īpašumi pirkti ievērojami retāk, liecina PMLP apkopotā statistika. Rīgā ārvalstu investori nopirkuši 147 īpašumus, Jūrmalā - 97. Uzturēšanās atļaujas Latvijā ieguvuši 479 trešo valstu pilsoņi, visvairāk Krievijas - 310, Kazahstānas - 27 un Ukrainas - 25, tātad pārsvarā no postpadomju valstīm, bet pa kādam cilvēkam ir arī no ASV, Kanādas, Ķīnas, Izraēlas.
Nekustamo īpašumu aģenti, kas strādā šajā jomā, novērojuši, ka ir divu veidu investori, lielākā daļa ir biznesmeņi, kuriem ir vajadzīga Šengenas vīza, lai varētu brīvi kārtot ar biznesa darījumiem saistītos jautājumus un brīvi pārvietoties. Šie cilvēki visbiežāk pērk īpašumu izīrēšanai, izvēlas pēc cenas, kas īpaši nepārsniedz nepieciešamo minimumu. Otra grupa ir bagāti pensionāri, kuri grib mierīgi pavadīt savas vecumdienas, jo Krievijā, salīdzinot ar Latviju, neesot daudz kas sakārtots un šeit dzīve esot mierīgāka. Viņi pērk īpašumu un kārto uzturēšanās atļauju, lai izbaudītu vecumdienas.
Dalība Eiropas Savienībā un Šengenas zonā sniedz iespēju emigrēt labākas dzīves, izglītības un laika apstākļu meklējumos, kā arī dara Latviju pievilcīgu tiem, kuriem šis likums atver durvis uz Šengenas zonu. Var reaģēt emocionāli - šīs ir mūsu mājas, un mēs nevienu iekšā nelaidīsim. Ir vērts izmantot neizbēgamo migrāciju savā labā - nevis individuāli, izmantojot iespēju emigrēt, bet politiski un valstiski, domājot par migrācijas politiku. Skaidrs, ka šis likums ir viens veids, kā papildināt valsts kasi ar nodokļu naudu no pirkšanas darījuma. Šeit arī ieguvums Latvijai no darījuma beidzas, jo pats investors visbiežāk Latvijā dzīvot negrasās. Latvija nav pievilcīga dzīvošanai, un to pierāda arī Latvijas iedzīvotāju emigrācijas statistika. Ekonomiskā nedrošība, biežās likuma maiņas un nestabilitāte pat tiem, kas te dzimuši, ir iemesls dzīvošanai izvēlēties citu zemi. Arī bailes no svešā - reliģijas, kultūras, pat ādas krāsas - rada attieksmi, kurā imigrantam grūti iedzīvoties. Izveidojusies situācija, ka imigrācija tiek uzskatīta par nepieņemamu, bīstamu un apkarojamu, tai pašā laikā emigrācija tiek attaisnota, saprasta un pieņemta.
* Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgā praktikante