Konkrētus investoru vārdus, kas iesnieguši piedāvājumus, KPMG Baltics korporatīvo finanšu direktors Aivars Jurcāns otrdien atteicās nosaukt. Viņš vienīgi atklāj, ka piedāvājumos ir pārstāvēts gan Ziemeļvalstu, gan «austrumu» kapitāls: «Tomēr ar Krājbankas bijušajiem akcionāriem neviens no šiem potenciālajiem investoriem tieši nav saistīts.»
«Mēs izvirzījām piecus pamata kritērijus, kādam šim investoram ir jābūt,» sacīja KPMG Baltics vecākais partneris Stīvens Jangs: «Mūs interesē kapitāla apjoms, ko investors ir gatavs ieguldīt, kā tiks atjaunota bankas likviditāte, kāds ir investora plāns attiecībā uz kreditoriem - vai šis plāns iekļauj kreditoru prasību samazinājumu. Ceturtais kritērijs - kāda ir investora pieredze, biznesa plāns; piektais - kādi ir viņa nosacījumi.»
No četriem iesniegtajiem sanācijas plāniem likumam par banku sanāciju atbilst divi. Tomēr A. Jurcāns atzīst, ka neviens no tiem pēc savas būtības neatbilst KPMG Baltics izvirzītajiem kritērijiem. Tā kā šie piedāvājumi saņemti pēdējā brīdī, darbs ar investoriem turpināsies līdz nākamajai nedēļai, kad arī tiks pieņemts lēmums, kas būs vēl jāapstiprina Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. «Vislielākā neskaidrība šajos piedāvājumos ir atkarība no iespējamiem trešo personu lēmumiem sanācijas procesā,» stāsta A. Jurcāns. Viņš min, ka šīs «trešās personas» ir lielie bankas kreditori - tajā skaitā Noguldījumu garantiju fonds, kam pieder 60% no kopējās prasījuma summas. «Tāpat mēs neredzējām arī šīs ilgtspējas pazīmes. Mēs neesam ieinteresēti, lai banku nedēļu pēc sanācijas atkal aizver,» atklāj A. Jurcāns. Tajā pašā laikā viņš uzsver, ka sanācija vienmēr ir labāks risinājums nekā bankrots.
Līdzīgi domā Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace: «Nevaru komentēt Krājbankas gadījumu, tomēr vispārinātos vilcienos, ja jāizvēlas starp bankrotu un sanāciju, tad sanācija, protams, noteikti nestu mazāk posta. Jā, Latvijai ir arī veiksmīgs bankas sanācijas stāsts - Krievijas krīzes dēļ grūtībās bija nonākusi Rīgas komercbanka, un tā tika veiksmīgi izglābta. Tomēr tas ir absolūti cits gadījums, ar Krājbanku šeit paralēles vilkt nevar.»
Viens no LK kreditoriem izdevniecības Santa valdes priekšsēdētājs Ivars Zariņš uzskata, ka ne valsts, ne KPMG Baltics nav ieinteresēti bankas sanācijā: «Cik saņems administrators, ja banka tiks sanēta, un cik tad, ja tiks likvidēta? Viņiem nav absolūti nekādas intereses saglabāt šo banku. Ja man piedāvātu kapitalizēt kaut 70% no maniem un mana uzņēmuma noguldījumiem, es piekristu. Citādi es nedabūšu vispār neko, jo likvidācijas gadījumā pilnīgi visu atgūto pievāks Noguldījumu garantiju fonds.»
Stāvoklis LK 2011. gada 31. decembrī bija: aktīvi 423 miljoni latu, saistības - 563 miljoni latu, atgūtie aktīvi 973 682 lati, administrācijas izmaksas - 241 602 lati.