Tā ZM reaģēja uz informāciju, ka samērā lielos apjomos Latvijas zemi un mežus izpērk ārvalstu investori, ar kuriem Latvijas lauksaimnieki dažādu iemeslu dēļ nevar konkurēt un kurus arī grūti apzināt. Tā būtu iespēja radīt alternatīvu iespēju meža zemes pārdevējiem un palielināt Latvijas Valsts mežu saimniecisko mežu platību. Paziņojumā medijiem LVM valdes priekšsēdis Roberts Strīpnieks norāda, ka iepirkto mežu izmantošanas galvenais mērķis būs intensīva meža audzēšana. Pagājušajā nedēļā sarunās ar Finanšu ministriju, Valsts kasi un Latvijas Hipotēku banku Zemkopības ministrija ir izvērtējusi iespējas atbalstīt lauksaimniekus, kuriem trūkst resursu zemes iegādei, lai viņi varētu iegādāties arī lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Tas varētu būt valsts galvojums vai arī valsts budžeta līdzekļi, ko varētu paredzēt jau šāgada budžeta grozījumos, ja tādi būs. E. Smiltēns sacīja, ka premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) konceptuāli tam piekritis. ES dalībvalstu pilsoņiem un sabiedrībām ir ierobežotas iespējas iegādāties Latvijas valsts zemi un mežus, un šis pārejas periods pagarināts līdz 2014. gada 30. aprīlim.
Zemkopības ministre Laimdota Straujuma jau iepazinusies ar situāciju Latgalē, kurā ir identificētas vairākas problēmas. Valsts valodas nezināšanas dēļ šajā reģionā daudzi nevar iepazīties ar tām iespējām, kuras jau tiek piedāvātas uzņēmējiem, par ko ir informācija valdības un ministriju interneta mājaslapās, informēja E. Smiltēns, to redzot kā vienu no iemesliem, kāpēc cilvēki varētu būt ieinteresēti apgūt valodu. Ministrija kopā ar Latgales plānošanas reģionu apzinās uzņēmējus, kas kaut ko jau dara vai vēlas darīt. Viņiem varētu sniegt palīdzību Lauku konsultāciju un izglītības centrs, Lauku atbalsta dienests, valsts apmaksāti konsultanti kā projektu uzraugi, lai palīdzētu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem - viņiem varētu arī atvieglot pieteikšanos Lauku atbalsta dienesta programmās, samazinot birokrātiskās prasības projektos līdz 30 000 latu.