Dienas aptaujātie eksperti uzskata, ka ir darāmas divas lietas: valsts uzņēmumu kapitāldaļu turētājiem jāpievērš lielāka uzmanība saviem aprūpējamajiem un valstiskā līmenī jānosaka vienoti atalgojuma kritēriji valsts un pašvaldību uzņēmumos algotajiem. «Protams, šiem kritērijiem nevajadzētu būt tik primitīviem ar atalgojuma slieksni kā vienotajā atalgojuma sistēmā, taču tiem būtu jābūt,» uzskata valsts kontroliere Inguna Sudraba.
Vidējā līmenī
Vētījot Ceturtās atmodas tautas armijas publicētos datus par bruto ienākumiem valsts un pašvaldību uzņēmumos, personāla atlases uzņēmuma Amrop partneris Rīgas birojā Viesturs Lieģis Dienai sacīja, ka valdes locekļu algas valsts uzņēmumos nav mazas, taču tās arī nevar saukt par neadekvātām. Daudz vairāk acīs krīt ļoti lielais slānis ar darbiniekiem, kuru atalgojums samērā maz atšķiras no valdes locekļu atalgojuma. «Tieši strukturālā atšķirība ir tas, kas krīt acīs, salīdzinot ar privātā sektora uzņēmumiem. Proti, šeit redzams proporcionāli liels un ļoti labi atalgots vidējais menedžments un milzīgs zemākā līmeņa darbinieku slānis, kuru algas vairāk vai mazāk ir tādas pašas kā privātajā sektorā.» Zīmīgi, ka pērn valsts uzņēmumos dāsni maksāti bonusi, ko privātajā sektorā atļāvās reti kurš uzņēmums. Turklāt pēc izmaksu samazināšanas pērn cilvēku skaits sarucis samērā nedaudz. Pamatā taupīts uz vidējās algas samazināšanas rēķina zemāka līmeņa darbiniekiem. «Tas liecina par neefektīvu valsts uzņēmumu korporatīvo pārvaldību,» uzskata Amrop pārstāvis.
Katram savi kritēriji
Jautājums par atalgojumu valsts iestādēs strādājošajiem ir daudzmaz sakārtots, ieviešot vienotu atalgojumu sistēmu. Taču tajā netika iekļautas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības. Valsts kontroliere norāda, ka pašreiz valsts un pašvaldību uzņēmumos atalgojuma kritēriji katram ir savi. Tas nozīmē, ka dažādos valsts uzņēmumos par identiskiem darba pienākumiem alga var atšķirties. Cik lielā mērā tā atšķiras, salīdzinot ar privāto sektoru, - to aptaujātajām personāla atlases kompānijām bija grūti vērtēt, ņemot vērā, ka valsts kapitālsabiedrības savā jomā vairāk vai mazāk ir monopolistes.
Jautāts, pēc kādiem kritērijiem tiek noteiktas algas Latvenergo darbiniekiem, uzņēmuma pārstāvis Andris Siksnis Dienai norādīja, ka tas tiek darīts saskaņā ar amata novērtējumu uzņēmumā un darba tirgū un konkrētā darbinieka kompetenci. Vaicāts par algu noteikšanas kritērijiem Latvijas autoceļu uzturētājā, uzņēmums atbildi Dienai nesniedza.
Saeimas deputāts, Tautsaimniecības komisijas vadītājs Vents Armands Krauklis (TP) kā pozitīvu piemēru minēja Latvijas dzelzceļu, kurā algas apmērs ir atkarīgs no padarītā. «Ja kravu apgrozījums ir mazs, arī atalgojums ir mazs, bet, ja kravu ir daudz, var nopelnīt vairāk nekā premjers u. c.,» norādīja deputāts, atzīstot, ka pārspīlējumi algu līmeņos valsts un pašvaldību uzņēmumos ir manāmi, tomēr tālab nevajadzētu algas noteikt pēc vienas olekts. I. Sudraba piekrīt, ka algai jābūt motivējošai, taču valstiski būtu jānosaka vienoti kritēriji valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību amatiem.
Nepietiekami uzrauga
Pēc V. A. Kraukļa domām, lielāka vērība valsts un pašvaldību uzņēmumos notiekošajam, arī atalgojuma politikai, ir jāveltī kapitāldaļu turētājiem. Valsts uzņēmumu gadījumā tās ir attiecīgo nozaru ministrijas, kur par to atbild viens cilvēks, kam ir daudz citu darbu un ir grūti iedziļināties uzņēmumā notiekošajā. Vaicāts, kas konkrēti tiks darīts, Saeimas deputāts kā vienu no iespējām minēja atjaunot likvidētās uzņēmumu padomes, kas varētu arī sekot līdzi atalgojuma lielumam.
«Padomju likvidēšana bija pārsteidzīga, taču nevienam pirms vēlēšanām nebūs drosmes ierosināt tās atjaunot,» uzskata deputāts. Savukārt Amrop pārstāvis norāda, ka padomes pierādījušas savu neefektivitāti. Viņaprāt, divritenis nav jāizdomā no jauna - valsts un pašvaldību uzņēmumos būtu jābūt normālai biznesa pieejai. «Kontroles sistēmai ir jābūt tādai, lai arī valsts un pašvaldības uzņēmuma vadītājs visu laiku justu akcionāra elpu pakausī, līdzīgi kā tas ir privātajā sektorā,» uzskata V. Lieģis. Arī I. Sudraba piekrīt, ka valsts un pašvaldību uzņēmumi dzīvo savā vaļā. Īpašnieks nepasaka, ko tas no uzņēmuma gaida, kāda atdeve būtu jāsasniedz u. c. Valsts kontrole ir rosinājusi to noteikt, taču bez panākumiem. I. Sudraba uzskata, ka jautājums par valsts uzņēmumu pārvaldības uzlabošanu un arī vienotiem algu kritērijiem būtu jāvirza Ekonomikas ministrijai. Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) piektdienas laikā tā arī nesniedza atbildes uz jautājumiem.