A. Freimanis. Pirmo reizi kopš februāra Vienotības reitings ir pieaudzis, tās atbalstītāju loks ir palielinājies līdz 14,7 procentiem, kas ir plus trīs procenti, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. Vienotībai, sākot ar februāri, reitings kā pa trepēm lēni kāpa lejup, un tā bija skaidri iezīmēta tendence, kas neļāva domāt neko labu un gaišu, skatoties partijas nākotnē. Tagad situācija ir pagriezusies pretējā virzienā…
…pateicoties Vienotībai vai pārējiem apstākļiem?
A. F. Lielā mērā Valda Zatlera Rīkojumam nr. 2. Tas bija svaiga gaisa malks Vienotībai šķietami diezgan fatālā situācijā. Viņi pietiekami prasmīgi spēja pielāgoties situācijai, lai gan izteikumi, vai tā būtu Solvita Āboltiņa, Valdis Dombrovskis vai Dzintars Zaķis, bija atturīgi pozitīvi. No lielākajām partijām tie bija vienīgie, kas vispār bija pozitīvi. Ir tāda sajūta - ja jau piemin oligarhus, tad no Zatlera puses tā visdrīzāk ir saspēle ar Vienotību, un tas, ka Vienotība viņu uzaicināja savās rindās, nepārprotami iespaidoja vēlētājus.
Jaunupa kungs, vai jūs partijā jutāt, ka reitings šļūk uz leju?
E. Jaunups. Skaidrs, ka jutām. Pēc tā uzrāviena, augstākā punkta, kas bija pagājušā gada septembrī un oktobrī, skaidrs, ka tas gājums lejup bija jūtams un atstāja iespaidu arī uz partijas ikdienas darbu. Taču tas mūs nav iedzinis izmisumā, ekonomiskā situācija un lēmumi, kas bija jāpieņem, neļauj nākt ar priekšlikumiem, kas varētu aizraut sabiedrību. Premjera partijai no maizes tikai garoziņa ir palikusi, un, to ēdot, milzu popularitāti nevar gūt. Skaidrs, ka pēdējie notikumi lika mums mobilizēties arī iekšēji, attiecībā uz partijas veidošanu, jo iekšējās debatēs mēs, manuprāt, bijām kļuvuši pilnīgi destruktīvi, bet tagad mēs uzreiz spējām tikt tam pāri. [..]
Jūs vadīsiet Vienotības kampaņu pirms ārkārtas vēlēšanām. Kuras iepriekš pieļautās kļūdas jūs esat gatavi atzīt un apsolīt, ka otrreiz tā nedarīsiet?
E. J. Negribu to pasniegt kā Vienotības pozīciju, jo tāda izvērtēšana vēl nav notikusi. Es uzskatu, ka nedaudz kļūdains bija valdības sastāvs, tajā jau sākotnēji bija nepieciešamas jaunas asinis un «uzrāviens». Šī kļūda sakņojās mūsu objektīvā iekšējā situācijā, kas vēlētājam ir vienaldzīga, un pareizi ir, vēlētājam nav jādomā - jums ir iekšējās problēmas, un tāpēc es pagaidīšu, kamēr jūs apvienosieties. Es jau laikus teicu - jo ātrāk apvienosimies, jo labāk, bet kolēģi no citām partijām šo procesu redzēja garāku. Valdības veidošanas process bija fundamentāla kļūda, un šobrīd saprotams ir tas, ka debatēm par amatiem ir jānotiek pirms vēlēšanām un vēlētājiem jānoliek priekšā ideālais Vienotības ministru kabinets apstākļos, ja mums būtu 51% balsu. Pirmkārt, lai vēlētājs var novērtēt, otrkārt, lai mēs iekšēji būtu izlēmuši jau līdz vēlēšanām un pēc tām atliktu tikai šo lēmumu pildīt, un tas būtu daudz godīgāk pret politisko sistēmu valstī. Nevar būt situācija, ka, nedabūjot vienu amatu, cilvēku virza citā amatā tikai tāpēc, lai viņš būtu valdībā. Otra kļūda bija tā, ka brīdī, kad mēs un visa sabiedrība jutām, ka valdībai trūkst «uzrāviena» un enerģijas, bija nepieciešama gan zināma valdības pārskatīšana attiecībā uz pašu ministriem, kuri bija acīmredzami sevi izsmēluši, gan debates ar zaļajiem zemniekiem par atsevišķiem viņu ministriem.
Jūs riskēsiet pateikt, kuri ministri bija sevi izsmēluši? Vai arī jūs upurēsiet vienu pašu Arti Kamparu, kuru jau ir nosaukusi Solvita Āboltiņa?
E. J. Es nedomāju, ka Kampara kungs tiek upurēts, bet situācija ir skaidra. Ja jautā, vai ir vajadzīgas jaunas sejas un atbilde ir «jā», skaidrs, ka pirmām kārtām jāraugās uz pašu rindām. Mūrnieces kundze jau ir demisionējusi, un Kampara kungs, manuprāt, divus gadus ir veiksmīgi strādājis, bet pēdējais pusgads nav bijis veiksmīgs pirmām kārtām jau no komunikācijas viedokļa. Ir acīmredzams, ka uz Kampara kungu, turpinot strādāt vēl ilgāku laiku, spiediens tiktu izdarīts ārkārtīgi liels, īpaši no spēkiem, kas saistīti ar interesēm gāzes jomā. Kampara kungs netiek norakstīts vai upurēts, bet ekonomikas ministra amats ir tas, kurā jāraugās pēc jauniem spēkiem.
Vēlēšanu sarakstā viņu rakstīsiet?
E. J. Ja man personīgi būtu jāvērtē viņa izdarītais divu gadu laikā, tas ir ar plusa zīmi. Politika ir kā sports - pat ja tu esi līderis un esi brīnišķīgi nospēlējis divas trīs spēles, ir spēle, kurā tu vari just, ka «nevelc» - nekrīt grozā bumba, ir jāiet uz maiņu. Tevi neviens nemet ārā no komandas, vienkārši tajā spēlē tevi maina pret citu spēlētāju.
Freimaņa kungs, ja jums būtu jādod padoms, kurus Vienotības cilvēkus jūs ieteiktu nerakstīt sarakstā vispār?
A. F. Uztaisīt ideālu kombināciju ar nomaļus stāvētāja skatu faktiski nav iespējams, jo ir partiju iekšpolitiskā situācija, savstarpējo attiecību sistēma, kurā ir daudzi cilvēki, kas nav pamanāmi publiskajā telpā, bet iekšienē spēlē lielu lomu. Kampara kunga reputācija nenoliedzami ir problēmsituācijā, domāju, ka paša vainas dēļ. Viņš ir kļuvis par mērķi, un, ja viņu vienreiz un otrreiz ievaino, labāk tiešām ieturēt pauzi, un pēc tik garas cīņas šai pauzei jābūt diezgan garai. [..]
Jūs runājat par svaigām asinīm, mēs nonākam pie jautājuma - Vienotība ar Zatleru vai bez Zatlera. Kāpēc jūs, skaidri zinot, ka viņš vēl nav gatavs, neko skaidri nepateiks, tomēr prasāt no viņa šo atbildi jau tagad?
E. J. Viņš pats mūs uzaicināja. Mēs iesniedzām rakstisku priekšlikumu ar konkrētām lietām, ka Zatlera kungam ir atvērtas durvis uz Vienotību, iesaistoties programmas satura izstrādē, kas ir ļoti būtiski. Durvis ir atvērtas visai viņa komandai. Jautājums, cik viņu ir. Ja tā var teikt, vervēt cilvēkus politikai nav viegli, politikas reitings ir katastrofāli zems, ir situācija, ka cilvēks ienāk politikā ar augstu reitingu un pusgada laikā ir savu potenciālu izsmēlis bieži vien tikai tāpēc, ka viņi vispār ir ienākuši politikā. Šobrīd svarīgākās ir debates starp Valsts prezidentu un partijas vadību plašākā lokā, nevis vienu vai diviem cilvēkiem.
Kurš kuram vairāk ir vajadzīgs - Zatlers Vienotībai vai Vienotība Zatleram?
A.F. Domāju, ka Zatlers Vienotībai. Viena lieta ir pazīstami vārdi, kā Andris Guļāns vai Jānis Maizītis, cilvēki ar nesapostītu reputāciju, profesionāļi jurisprudences jomā. Ja vēl parādītos septiņi astoņi vārdi, viņi būtu ļoti spēcīgs konkurents jebkuram politiskajam spēkam, bet pirmām kārtām Vienotībai. Taču viena lieta ir vārdi, otra - partijas skelets, tehniskais ķermenis, cilvēki, kas dara ikdienas darbus partijā, kuru priekšvēlēšanu periodā ir neiedomājami daudz. Ātri un uz entuziasma pamata nodibināt partiju ir diezgan liels risks, kaut gan šīs vēlēšanas pašas arī būs sasteigtas, neviena partija nenoliedz ne finansiālās, ne organizatoriskās problēmas. [..] Es nezinu, ko plāno darīt Zatlera kungs, es domāju, ka viņš pats vēl nav izlēmis.
Vai līdz rudenim Zatlers kā zīmols paliks tajā augstumā kā patlaban?
A. F. Tik augstu kā šobrīd viņš vairs nebūs nekad. Viņu labprāt redzētu savās rindās gandrīz ikviena partija, un pat Vilnīša kungs [bijušais KNAB vadītājs] parādīja labu humora izjūtu un piedāvāja Zatlera kungam savu atbalstu pēc tam, kad viņu atcēla no amata. Tai brīdī, kad viņš izdarīs izvēli, viņš vairs nebūs tas, kas līdz šim, viņš kļūs par konkurentu un diskusiju partneri.
Jaunupa kungs, daudzi cilvēki uzskata, ka Zatlera lēmums Vienotībai ir ļoti nozīmīgs, ja ne dzīvības un nāves jautājums. Es no cilvēka, kurš nav saistīts ar politiku, dzirdēju salīdzinājumu, ka Zatlers Vienotībai ir kā enerģijas dzēriens, kura bundžu var izmest laukā pēc vēlēšanām. Cik stabilu vietu Zatleram jūs garantējat?
E. J. Tāpēc jau mēs viedokli noformulējām rakstiski. Es uzskatu, ka ir nepamatoti runāt, ka Zatlers nepieciešams Vienotības izdzīvošanai. Vienotība ir viena no divām līderēm latviešu elektorātā un tāda būs arī šo vēlēšanu laikā un pēc tām. Mums ir jauni, moderni cilvēki, kā Dombrovskis, Pabriks, kādu nav citām partijām. Zatlers kalpotu kā enerģijas dzēriens ne jau tikai Vienotībai, bet idejai, ka Latvijai ir nepieciešamas lielas, stabilas partijas. Ja cilvēks izšķiras nākt politikā, viņš rīkojas nevis kā 90. gados, kas visu politisko sistēmu noveda līdz absurdam, katru reizi dibinot jaunu partiju, bet kā Amerikā, kur cilvēks, kas nāk politikā, stājas jau esošā partijā un, iespējams, pārņem tur varu, panāk vecās partijas elites nomaiņu. Es uztveru jaunu partiju dibināšanu par destruktīvu soli, jo konsolidācija politisko partiju spektrā ir tikai sākusies. Zatlera kungam Vienotībā es redzu visplašākās iespējas realizēt savu redzējumu gan kā partijas vadītājam, gan vadošajos amatos parlamentā. Es neesmu pārliecināts, vai viņš pats redz sevi izpildvarā, man ir radies iespaids, ka ne.
Ir diezgan liela atšķirība, vai viņš ir viens no Vienotības vai nodibina partiju, kuru visi sauks par Zatlera partiju.
A. F. Zatlera reitings šobrīd ir visaugstākais, kādu viņš ir piedzīvojis. Varbūt tas ir tik augsts kā Vairai Vīķei-Freibergai viņas pirmajā posmā un otrā posma pirmajā gadā un varbūt dažus mēnešus Guntim Ulmanim, kad viņš sāka savas prezidenta gaitas. Viņu [Zatleru] pozitīvi vērtē nepilni 80% Latvijas iedzīvotāju, bet pirms paziņojuma viņu pozitīvi vērtēja ap 50 %. Tas ir viņa politiskais kapitāls, bet tas nav ilga termiņa. Liela daļa sabiedrības viņam sniegtu padomu pašam dibināt savu partiju. Viņam noteikti ir jāmeklē sava ideoloģiskā niša, šobrīd nav nekā vairāk kā aicinājums, bet aiz tā jābūt komatam. Vēlētājs gaida ļoti populistiskus soļus, sakārtot lietas īsi un ātri - tiekam galā ar oligarhiem puslīdz tiesiskā formā, un lietas sāks iet uz labo pusi. Man liekas, ka Zatlera kungs to ir aptvēris un ir mazliet nobijies. Intervija raidījumā Nekā personīga mani pārsteidza, jo bija sajūta, ka viņš baidās pieskarties tēmām, par kurām vēl pirms dažām nedēļām runāja skaļi un drosmīgi. Viņam varbūt ir iespējas meklēt savādas starpformas - izveidot savu grupu un iekļauties ar to Vienotībā.
Vai Zatlers var iztikt bez pārbēdzējiem no citām partijām?
A. F. Viņam pietiek nakts vidū iesvilpties vārtrūmē pilsētas nomalē, un tur būs tūkstošiem cilvēku, kas to vai citu iemeslu dēļ nav atraduši sev vietu citās partijās vai uzskata sevi par nenovērtētiem, aizvainotiem, ģeniālu ideju pārpilniem un kas būs gatavi kalpot Zatleram līdz mūža galam. Pārbēdzēji mēdz būt atšķirīgi. Ir viens cilvēks, kuru kuluāros un ne tikai kuluāros dēvē par profesionālāko Latvijas politiķi, un tas ir Dzintars Ābiķis, kuram ir izdevies, migrējot no partijas uz partiju, izdzīvot politikā kopš 90. gadiem. Viņš nav redzamākais politiķis, bet ir spējis tikt cauri dažādu partiju sietiem. Galīgi cietu sienu likt priekšā būtu mazliet vieglprātīgi - kaut vai tāpēc, ka atrastos kāds, kurš pamanītos noslēpt, ka ir bijis citā partijā.
Vienotība diezgan mērķtiecīgi iet uz vienu partiju, bet no Rīgas domes Vienotības bloka ir aizgājuši pieci deputāti, paziņojot, ka no Pilsoniskās savienības deputātiem apvienotajā partijā gatavi iestāties ir tikai trīs.
E. J. Mēs esam tālu apvienošanās procesā, un vienīgās problēmas ir Rīgas domes frakcijā. Pilsoniskajai savienībai pirms pašvaldību vēlēšanām bija ļoti spēcīgi līderi, bet saraksts tika veidots ļoti strauji, un tajā iekļuva dažādi provokatori. Es negribu teikt, ka pilnīgi visi, kas iet prom no Rīgas domes PS frakcijas, ir provokatori, bet pāris pilnīgi noteikti ir.
Dāvis Stalts ir provokators?
E. J. Tas nav Dāvis Stalts. Tas, kas notiek, ir negatīvi, bet signāli jau bija, un šie cilvēki tikai gaidīja brīdi, kad pievienoties VL-TB/LNNK. Un labi vien ir. Es jau sen esmu uzskatījis, ka vara ar Saskaņas centru ir ceļš, pa kuru ir jāiet. Demokrātiskie patrioti savā «nē» šim procesam ir tikpat stingri kā Raivis Dzintars. Saskaņas centru bieži vien tur opozīcijā bez argumentiem. Tiesa, ir principiālas lietas, viņiem beidzot vajadzētu izrunāt savā iekšienē attieksmi pret okupāciju.
Spriežot pēc Jāņa Urbanoviča aktivitātēm, viņi iet pretējā virzienā.
E. J. Diemžēl. Taču ignorēt trešdaļas Latvijas vēlētāju izvēli tikai tāpēc, ka viņi nav latvieši, ir destruktīvi. Viņi diezgan drosmīgi spēja pateikt, ka parakstu vākšana par krievu valodu kā otro valsts valodu nav atbalstāma. Tas ir valstisks lēmums. Līdzīgi viņiem vajadzētu skaidrot saviem vēlētājiem par okupāciju - tieši tāpat, kā es saviem vēlētājiem skaidroju, kāpēc Saskaņas centram valdībā būtu daudz plusu.
Ko jūs darīsiet, ja Saskaņas centrs veidos valdību un pateiks, ka ņems jūs valdībā tikai tad, ja jūs paši mainīsiet savu attieksmi pret okupāciju?
E. J. Ja tas notiktu, visi latviešu vēlētājus pārstāvošie politiskie spēki būtu rīkojušies maksimāli nepareizi, jo citādi nav iespējama tāda situācija, ka Saskaņas centrs spētu diktēt latviskajām partijām nosacījumus nacionālajā jautājumā. Ja latviešu partijas nerīkosies pilnīgi idiotiski, ja Vienotība neies uz vēlēšanām kā trīs partijas un Zatlera kungs nenodibinās vienu, bet divas partijas, šāda situācija nav iespējama.
Var būt situācija, ka jums atkal nāksies sadarboties ar ZZS un Lemberga kungs berzēs rokas un teiks - nu jūs man dabūsiet par visiem sliktajiem vārdiem, ko par mani teicāt!
E. J. Socioloģiskie pētījumi rāda, ka latviešu partijām, kas nav oligarhu partijas, ir iespējas saņemt lielu balsu skaitu. Ja Zatlera kungs iestājas Vienotībā, mēs varam pārspēt to rezultātu, kāds bija pagājušā gada oktobrī. Pat ja Zatlera kungs veido savu partiju, šī summa arī var veidot kopapjomu, kas ir lielāks nekā Vienotībai pagājušajās vēlēšanās. Jāskatās, kas notiks ar VL-TB/LNNK. Un, ja ir ap 40 balsīm, tad jau Saskaņas centrs Vienotībai ar Zatleru vai Vienotībai un Zatlera partijai neko nevar diktēt.
Runājot par ideoloģiju, abi Vienotības spārni ir diezgan plati izplesti - Kristovska kungs vienmēr ir bijis nacionālajā galā, bet otrā pusē ir SCP, kuras līderi tūlīt pēc rīkojuma nr. 2 pasteidzās iesaukties, ka jāveido jauna valdība ar SC. Vai apvienotajā partijā mērenās ideoloģiskās platformas dēļ jūs nezaudēsiet abu spārnu radikālākos galus?
E. J. Tas jau notiek. Tie spārni jau nebija vienādi - labējais bija garš, un tas otrs bija īsāks, šobrīd tie izlīdzinās. Es negaidu lielu atbiršanu. Pat ja Zatlera kungs dibinās savu partiju un kāds no Vienotības klauvēs pie viņa durvīm, tie noteikti nebūs partijas līderi un cilvēki, kuri ilglaicīgi strādājuši partijā. Šī mērenā platforma ir nākotnes vēlētāja izvēle, mērenums, nevis agresija ir tas, uz ko mums ir jāiet. Tie, kas tagad aizgāja, neies pie Zatlera kunga, es domāju, ka viņi būs Visu Latvijai! kareivji.
Cik lielā mērā ārkārtas vēlēšanās, ja tās notiks, uzvarēs idejas, kuru dēļ tās tika ierosinātas, un cik lielā mērā rudenī šīs idejas būs transformējušās par populismu?
A. F. Tās jau tagad ir ļoti tuvu kopā. Zatlera kunga problēma ir tā, ka sāk jaukt trīs argumentāciju līmeņus - morālo, tiesisko un politisko argumentāciju. Tās ir trīs dažādas lietas, par kurām var runāt, bet atsevišķi. Par to, ka mums politikā ir ietekmes, kas neparādās publiski, ka tās ir pakļautas zināmu cilvēku un interešu grupu vajadzībām, nav nekādu šaubu. Ir lietas, kas mums ir labojamas, piemēram, partiju finansēšanas sistēma, kam neizbēgami bijis pakļauts katrs politiskais spēks. Man ir bailes no populisma, no radikalizācijas, jo sabiedrībai patīk atrisināmi jautājumi. Ekonomikas jautājumos nav iespējami ātri risinājumi, bet politiskos jautājumos - sacerētos, «uzbudinātos» - ir iespējami ātri, radikāli, provocējoši risinājumi, un svārstības ap šīm tēmām ir neizbēgama populisma burbuļa sastāvdaļa. Vai politiķiem pietiks prāta šo burbuli neuzpūst līdz sprādzienam, es nezinu.
Pilnu diskusiju skatieties www. diena.lv