Kā atzina Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna, pašreizējo cenu kāpumu Latvijā lielā mērā virza pasaules naftas cenu pieaugums.
"Naftas cenu dinamika ir arī vislielākais risks 2012.gada Latvijas patēriņa cenu inflācijas prognozēm. Protams, Latvijas valdība to nevar ietekmēt. Tajā pašā laikā Latvijas amatpersonu rokās ir instrumenti, kas var mazināt naftas cenu pieauguma ietekmi uz Latvijas cenām, - administratīvi regulējami tarifi, energoefektivitātes veicināšana, konkurences politika," sacīja Strašuna.
Viņa atzina, ka diemžēl lielākā daļa no iespējamiem instrumentiem uzreiz nedotu ievērojamus labumus un to efekts parādītos ilgākā laika posmā. Pēc Strašunas sacītā, tiešo nodokļu izmaiņas var ietekmēt cenas daudz ātrāk, tomēr to grozīšana ir ļoti nopietni jāizvērtē.
"Skaidrs, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) paaugstināšana nav pieļaujama. Bet, vai PVN samazinājums tiešām atspoguļosies patēriņa cenu kritumā, ir ļoti atkarīgs no tā, cik spēcīga ir vietēja konkurence. Turklāt šī spēlēšanās ar nodokļu likmēm dod vienreizēju efektu, kas nenodrošina cenu stabilitāti vidējā termiņā," akcentēja eksperte.
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis piekrita Strašunai, atzīstot, ka valdība var koriģēt nodokļus un tarifus, lai mazinātu inflāciju, tomēr šādas rīcības iespējamība esot tuvu nullei. Viņš arī uzsvēra, ka patlaban saceltā ažiotāža ap degvielas cenu ietekmi uz inflāciju ir nedaudz pārspīlēta.
Savukārt DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norādīja, ka patlaban nav daudz iespēju samazināt inflāciju. "Ir viegli teikt, ka ir jāveicina konkurence, un tā, bez šaubām, ir jāveicina, taču nevajadzētu domāt, ka pie degvielas cenu kāpuma vainojami tirgotāji," sacīja Strautiņš.
Pēc viņa domām, samazināt PVN pamatlikmi nebūtu pareizs solis, jo patlaban ir jāizmanto visas iespējas samazināt darbaspēka nodokļus. Tāpat eksperts atzina, ka patlaban izvirzīt konkrētu sasniedzamu inflācijas mērķi nav iespējams, jo pagaidām cenu pieaugumu virza ārējie faktori.
Savukārt Strašuna norādīja, ka, ņemot vērā nenoteiktību ekonomikā, "Swedbank" vēl nemaina inflācijas prognozi 2012.gadam, proti, vidējais cenu kāpums joprojām tiek lēsts ap 2,4%.
"Sagaidām, ka gada cenu pieauguma temps turpinās sarukt turpmākajos mēnešos, gada vidū sasniedzot ap 2%, tomēr nedaudz pieaugs uz gada beigām (2,5%-3%). Savukārt, ja naftas cenas turpinās kāpt, šogad inflācija Latvijā var izrādīties arī straujāka," prognozēja ekonomiste.
Jau ziņots, ka Latvijas Banka bija plānojusi, ka šī gada beigās un nākamā gada sākumā Latvija būs ļoti tuvu Māstrihtas kritēriju rādītājiem, bet pašreizējie notikumi, kas saistīti ar naftas cenu pieaugumu, liek nopietni par šiem jautājumiem bažīties, šonedēļ žurnālistiem sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Pagaidām Latvijas vidējā inflācija ir 3,4%, bet, pēc Rimšēviča sacītā, gada beigās tai ir jātuvinās Māstrihtas kritēriju rādītājam - 2,4%.
Viņš prognozēja, ka šogad naftas cenas varētu nedaudz samazināties, tāpēc Latvijas Banka patlaban nepārskata gada vidējās inflācijas prognozi un saglabā to 2,4% līmenī, lai gan esot bažas, ka šā gada vidū inflācijas rādītāji varētu tikt pārskatīti. Rimšēvičs arī tuvākajā laikā solīja aicināt valdību un finanšu ministru Andri Vilku (V) domāt, kā iegrožot inflāciju.
Jau ziņots, ka vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada februārī, salīdzinot ar šā gada janvāri, palielinājās par 0,1%, bet vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, audzis par 3,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Februārī, salīdzinot ar janvāri, precēm cenas pieauga par 0,2%, bet pakalpojumiem - par 0,1%. 2011.gada februārī, salīdzinot ar 2011.gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,3%.