Viņa paskaidroja, ka nebanku sektors, kuram arī ir ietekme uz finanšu sektoru, tiek uzraudzīts, izmantojot Kredītu reģistru. Šajā reģistrā tiek iekļauti visi lielākie nebanku sektora dalībnieki.
"Pirmkārt, kopējā kreditēšanas aina uzrāda, ka viņu izsniegtie apjomi nav nozīmīgi. Otrkārt, tā klientu grupa, kas ir nebanku sektoram, ir arī banku sektoram, un tas diemžēl nav tas labākais klientu segments. Nenoliedzami, ka no nebanku iestādēm bija vieglāk paņemt kredītu, līdz ar to ir sliktāka situācija ar kredītu atdošanu nekā bankām," norādīja FKTK priekšsēdētāja.
Viņa piebilda, ka Kredītu reģistrā ir iekļautas lielākās nebanku iestādes. Spriežot valdībā par stingrāku nebanku iestāžu uzraudzību, tika nolemts vērot, cik daudz viņiem ir aizņēmēju, cik daudz ir šo slikto kredītu, kā arī - kā situācija attīstās.
"Ir jāļauj darboties Kredītu reģistram, un tad būs arī redzama statistika. Taču jau tagad varam pateikt, ka viennozīmīgi ir ļoti žēl, ka Kredītu reģistrs ir tik vēlu sācis darboties," atzina Krūmane.
Kredītu reģistrs ir Latvijas Bankas izveidota informācijas sistēma, kurā tiek uzkrātas un pastāvīgi glabātas ziņas par aizņēmējiem un aizņēmējiem galviniekiem, tai skaitā, apdrošināšanas sabiedrību gadījumā par regresātiem un regresātu galviniekiem, viņu saistībām un to izpildes gaitu. Kredītu reģistrs veidots, lai ļautu Kredītu reģistra dalībniekiem precīzāk novērtēt aizņēmēju kredītspēju un efektīvāk vadīt kredītriskus.
Ziņas no Kredītu reģistra saņem tikai Kredītu reģistra dalībnieki. Kredītu reģistra dalībnieki ir Latvijas reģistrētās bankas un to meitassabiedrības, līzinga, faktoringa un patēriņa kredītu sabiedrības, kas sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, ārvalstu banku filiāles, Latvijā reģistrētās apdrošināšanas sabiedrības un krājaizdevu sabiedrības, kā arī Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs.