Kopumā secināts, ka ES banku sektors ir labi kapitalizēts, problēmas sagaidāmas tikai septiņās banku grupās. Bankas, kuras nav izturējušas stresa testus, ir Vācijas "Hypo Real Estate Holding AG", Grieķijas "ATEBank" un piecas Spānijas bankas - "Unnim", "Diada", "Espiga", "Banca Civica" un "CajaSur".
No Latvijā pārstāvētajām bankām tika vērtētas Nordea, Swedbank, SEB, Danske Bank un Unicredit.
FKTK atgādina, ka Latvijā 2009.gada laikā kapitālu palielinājušas 13 Latvijas bankas kopumā par 998,2 miljoniem latu. Šā gada 1.pusgada laikā kapitālu palielinājušas deviņas bankas kopumā par 150,3 miljoniem latu, līdz ar to kopumā banku sektora apmaksātais pamatkapitāls ir sasniedzis 1,75 miljardu latu.
Eirozonas valstu finanšu ministru grupas vadītājs Luksemburgas premjers Žans Klods Junkers pirmdien noraidīja apgalvojumus, ka "stresa testos" neesot izmantoti pietiekami stingri kritēriji kredītiestāžu veselīguma noteikšanai.Stresa testi tika veikti "ļoti profesionālā veidā. Tie apliecināja, ka banku sektors ir pietiekami spēcīgs", viņš sacīja žurnālistiem Slovēnijas galvaspilsētā Ļubļanā.
Ž.K.Junkers vērsās pie 91 bankas, kas tika pakļauta testam, ar
aicinājumu publiskot šo pārbaužu rezultātus, lai vairotos sabiedrības
uzticība šīm kredītiestādēm, ziņo BNS.
Izskanējis viedoklis, ka "stresa testi" bijuši pārāk viegli, tāpēc tie neataino patieso situāciju ES finanšu sektorā. Lielākā kritika ir par to, ka nepietiekami stingri izvērtēta ES banku ekspozīcija uz finanšu problēmās nonākušo ES perifērijas valstu parāda vērtspapīriem. Tirgos valda satraukums, ka Grieķijas vai kādas eiro zonas valsts iespējams bankrots var izraisīt arī vairāku banku krahu.
Galvenais kritērijs, pēc kura tika noteikts banku veselīgums un spēja pretoties riskiem, bija "Tier 1" kapitāla rādītājs, kas ļauj izvērtēt banku finanšu spēcīgumu hipotētiskos negatīvos ekonomiskajos apstākļos. Lai bankas izietu stresa testu, minimālajam "Tier 1" kapitālam vajadzēja būt vairāk nekā 6%.
Savukārt otrs nozīmīgākais kritērijs banku finanšu stabilitātes noskaidrošanai bija tas, cik lielā mērā bankas ir pakļautas valstu parādsaistību riskiem.
Finanšu tirgos no rīta valdīja optimisms saistībā ar testu rezultātiem, taču pēcpusdienā tas pieplaka līdz ar bažām par testa metodoloģiju. Finanšu analītiķi optimisma pieplakumu daļēji skaidro ar testu jautājumu "grūtības pakāpi".
"Stresa testu" mērķis bija novērtēt vispārējo ES banku sektora
stabilitāti un banku spēju absorbēt iespējamos nākotnes kredītriska un
tirgus riska šokus, kā arī noteikt patreizējo sektora atkarību no valsts
atbalsta pasākumiem. Kopumā stresa testā tika iesaistītas lielākās ES
pārrobežu banku grupas un dažas nozīmīgas nacionālās bankas, kopā 91
banku grupa no 20 dalībvalstīm, kas reprezentē 65% no visa ES banku
sektora.