Hansabanka uzskata, ka, šādam optimismam ir vieta, runājot par Latvijas ekonomikas izredzēm gan tuvākā, gan tālākā nākotnē. Pamati palikuši savā vietāMēs nešaubāmies, ka Latvijas ekonomika pārvarēs grūtību periodu un drīzumā atgriezīsies uz straujas attīstības ceļa, kaut arī IKP pieaugums visdrīzāk nekad vairs nebūs mērāms ar divciparu skaitli. Tas, ka sabiedrība beidzot ir atguvusies no pārmērīga optimisma, šīs izredzes tikai uzlabo, jo ekonomiskie stimuli sāks strādāt par labu ilgtspējīgas izaugsmes pamatu stiprināšanai. Latvijas ekonomikas fundamentālās izaugsmes iespējas nav pasliktinājušās. Taču ir labi zināms, ka pārāk straujai izaugsmei var sekot korekcija, IKP pieaugumam īslaicīgi nonākot otrpus ilgtspējīga pieauguma tempa līknes. Tāpēc izaugsmes piebremzēšanās līdz apmēram 4% vai nedaudz zemāk šogad un nākamgad nebūs pārsteigums. Tiek vērtēts, ka Latvijas ekonomikas ilgtermiņa pieauguma potenciāls ir 5-7% gadā, bet iepriekšējo trīs gadu laikā tas vidēji bija 10.9%.Šo lēcienu veidoja unikāla apstākļu kombinācija gan ekonomikas pieprasījuma, gan piedāvājuma pusē. Ekonomika kļuva atkarīga no nekustamo īpašumu cenu kāpuma turpināšanās, kas piesaistīja ievērojamu ārvalstu finansējumu, tādējādi strauji palielinot iekšējo pieprasījumu, taču šis process nevarēja turpināties bezgalīgi. Lai cik spēcīgs būtu pieprasījums, ātrāk par darba ražīguma kāpumu ekonomika var augt tikai, ja pieaug strādājošo skaits un/vai arī viņi strādā ilgāk. Pirms dažiem gadiem arī tas vēl bija iespējams, jo bija lielas darbaspēka rezerves un kopš pievienošanās ES Latvijā strādājošo skaits pieaudzis par apmēram 130 tūkstošiem cilvēku. Šobrīd vairs nav iespējama ne pieprasījuma, ne piedāvājuma augšana līdzšinējos tempos. Vēl pavisam nesen lielākā daļa publiski izteikto prognožu pieņēma, ka kreditēšana un optimisms samazināsies tik pakāpeniski, lai nodrošinātu, ka IKP pieaugums lēni noslīd līdz ilgtspējīgam līmenim, bet nekrīt zem tā. Taču cilvēki ne vienmēr rīkojas tā, kā „nepieciešams“, lai piepildītos makroekonomiskās prognozes. Viņu rīcību nosaka emocijas, sajūsmu un entuziasmu mēdz nomainīt pārspīlētu baiļu uzplūdi. Mājsaimniecību patēriņa pieaugums ir nevis pakāpeniski piebremzējies, bet apstājies. Tāpēc šobrīd jau ir skaidrs, ka IKP pieaugums 2008. gadā nebūs dažādu institūciju gadu mijā prognozētie 6-7%, bet 4% vai pat nedaudz mazāk. Turklāt atšķirīgi būs rezultāti dažādos ceturkšņos.
Par laimi, pārmērīgā optimisma noriets nekādi nav samazinājis Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu. Mēs joprojām esam ES un NATO, mums ir laba uzņēmējdarbības vide. Vispamatīgāk izstrādātos šīs vides starptautiskos salīdzinājumus veido Pasaules Banka un tajos Latvijai ir augsta: 22. vieta 175 valstu vidū.
Ražot būs izdevīgi
Par laimi vai par nelaimi, bet makroekonomiskā nesabalansētība nevar turpināties bezgalīgi, tomēr ir jāpaiet laikam, kamēr ekonomisko stimulu izmaiņas novedīs pie uzņēmumu darbības pārkārtošanas un straujāka eksporta pieauguma, kas ir vienīgais ceļš uz strauju un ilgtspējīgu attīstību. Latvijas eksports augs tāpēc, ka daudziem uzņēmumiem tā būs labākā iespēja nopelnīt, nevis apziņa, ka tas nepieciešams ekonomikas ilgtermiņa attīstībai. Iespējas eksportā tajā ir praktiski neierobežotas, Latvija veido mazāk nekā 1/2000 daļu pasaules ekonomikas. Eksporta pieauguma griestus tāpēc nosaka tikai darba ražīguma kāpums un spēja novirzīt resursus uz eksporta nozarēm. Nākamā un aiznākamā gada laikā iziešanu no cikliskās lejupslīdes veicinās arī arvien plašākā ES naudas plūsma, var cerēt arī uz pasaules ekonomikas atlabšanu šajā laikā, kā arī globālo finanšu tirgu nomierināšanos.
Latvijā apstrādes rūpniecības īpatsvars 2007. gadā bija tikai nedaudz virs 10% no IKP. Igaunijā (14%) tas ir augstāks, nemaz nerunājot par Lietuvu (17%), kur tas ir tuvs ES vidējam rādītājam. Ekonomiskie stimuli Latvijā nebija rūpniecībai labvēlīgi, taču tie ir mainījušies. Iekšējā pieprasījuma pieauguma apstāšanās palielina eksporta izdevīgumu, bet apstrādes rūpniecība ir galvenā eksporta ieņēmumu radītāja. Mūsu valsts eksportā ir samērā augsts pakalpojumu īpatsvars, pakalpojumu eksportam vēl ir lielas iespējas, taču mēs neesam Grieķija vai Honkonga. Mūsu ģeogrāfiskais novietojums un iespējas attīstīt tūrismu ir labas, bet ne tik labas. Jādomā, ka apstrādes rūpniecībā augs ne tikai vietējās, bet arī ārvalstu investīcijas, kad būs kļuvis skaidrs, ka darba ražīgumam neatbilstoši straujais algu pieaugums ir piebremzējies. Kopš pievienošanās ES algas mūsu valstī ir strauji augušas, taču joprojām ir vairākas reizes zemākas nekā Rietumeiropā, turklāt nav nepārvaramu šķēršļu Rietumeiropas līmeņa darba ražīguma sasniegšanai Latvijā, ja vien uzņēmumā tiek pielietotas jaunākās tehnoloģijas un biznesa vadības principi.
Ārējā nesabalansētība samazināsies
Mājsaimniecību patēriņa piebremzēšanās, kā arī investīciju samazināšanās nozarēs, kas apkalpo iekšējo pieprasījumu, samazinās Latvijas ekonomikas ārējo nesabalansētību, par ko tā tik daudz kritizēta. Nesabalansētību radījušais ārējās tirdzniecības deficīts jau ir sācis samazināties. 2008. gada janvārī un februārī starpība starp preču un pakalpojumu eksportu un importu bija samazinājusies līdz 39%, no 48% šajā periodā pirms gada. Šī tendence noteikti turpināsies.
Latvijas preču eksports janvārī un februārī attiecībā pret iepriekšējā gadu attiecīgajiem mēnešiem ir audzis par +14%. Īpaši strauji šobrīd aug pakalpojumu eksports (gada pieaugums janvārī un februārī bija +25%), tai skaitā tranzīts. Šī gada pirmajos divos mēnešos Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms pieauga par 12,7%.
Latvijas tekošā konta deficīta samazināšanās visdrīzāk notiks, ne tikai pateicoties eksporta pieaugumam. Vismaz daļēji nesabalansētības samazināšanā šogad varētu būt „spiests piedalīties” imports, tam sarūkot. Ikmēneša preču importa apjoms ir samazinājies kopš pērnā gada vidus, visdrīzāk šī tendence turpināsies un kāpums februārī izrādīsies pārejošs. Pakalpojumu imports pret iepriekšējo gadu ir pieaudzis gan janvārī, gan februārī, taču diez vai iespējams būtisks kāpums gadā kopumā, jo pieaugošas nenoteiktības apstākļos cilvēki varētu censties ietaupīt uz ārzemju ceļojumu rēķina.
Par līdzšinējo importa pieaugumu ir bieži runāts kā par draudu. Taču augošs imports nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi var nopirkt to, ko tie vēlas un kas tiem ir vajadzīgs. Jautājums - cik strauju importa kāpumu Latvija var atļauties? Nav šaubu, ka ilgākā laika posmā imports pieaugs, taču šoreiz tas notiks uz ilgtspējīgiem pamatiem.
Statistika nav visspēcīga
Šobrīd Latvijas ekonomikā problēmu netrūkst, taču nav iemesla ļauties pesimistiskām noskaņām. Nav šaubu, ka šajā dekādē kopumā Latvijas sabiedrības dzīves līmenis būs ievērojami pieaudzis. Pat nelabvēlīgs scenārijs tikai uz brīdi apturēs reālo ienākumu pieaugumu. 2000.gadā vidējā Latvijas iedzīvotāja mēnešalga (uz rokas) bija 109 lati, pērn: 286 lati. 2007.gadā patēriņa cenas vidēji bija par 43% augstākas, tātad reālās algas šajā laikā pieaugušas par 83%. Pieaugumu varbūt nedaudz pārspīlē ienākumu legalizācija, taču to nemaina kopējo tendenci. Minimālā bruto alga kāpusi vēl straujāk — no 50 latiem līdz 160 latiem jeb vairāk nekā divkāršojusies reālā izteiksmē.
Katra cilvēka likteni, pirmkārt, nosaka nevis statistika, bet viņš pats. Ļoti svarīgi ir zināt, kur nākotnē būs labākās iespējas, un tuvāko gadu laikā tās drīzāk būs eksporta nozarēs, kas pamatā ir apstrādes rūpniecība. Tieši tur pielietojamo zināšanu un prasmju iegūšana varētu būt viens no tuvākās nākotnes mērķiem tiem darbiniekiem, kuri strādā nozarēs, kuras varētu negatīvi skart Latvijas ekonomikas izaugsmes piebremzēšanās.
Tāpat svarīga daļa no katra indivīda stratēģijas ekonomikas piebremzēšanās seku pārvarēšanai ir uzkrājumu veidošana. Par spīti cenu kāpumam, reālās algas Latvijā joprojām ir ievērojami augstākas nekā pirms gada, par apmēram 10%. Argumentam, ka inflācija Latvijā bija un joprojām ir augstāka par noguldījumu likmēm, nav izšķirošas nozīmes, jo cenas strauji auga pirmās nepieciešamības lietām, no kuru pirkšanas nevar atteikties jebkurā gadījumā. Ilglietošanas preču – automašīnu, sadzīves un elektronikas – cenas pēdējā gada laikā augušas lēni vai pat kritušās, sevišķi, ja ņem vērā arī kvalitātes pieaugumu. Tāpat gada laikā ir samazinājušās nekustamo īpašumu cenas. Cilvēki, kas nesenā pagātnē atteicās no šo lietu pirkumiem, ir ieguvuši drošību uzkrājumu veidā, kā arī iespēju preces iegādāties lētāk. Tas gan nenozīmē, ka pie dzelžainas taupības stratēģijas jāpieturas līdz mūža galam. Kādā brīdī nekustamo īpašumu cenas var atkal sākt augt un, kad tas būs noticis, par to zinās visi, kas bija pārliecināti, ka tieši viņi būs tie, kas saskatīs tirgus „zemākā punkta” tuvošanos un īpašumus nopirks pašā izdevīgākajā brīdī.
Labu pārsteigumu neizbēgamības likums
Ekonomikas visai straujā piebremzēšanās lielai daļai sabiedrības ir bijis nepatīkams pārsteigums. To, ka piebremzēšanās ir gaidāma, ekonomisti labi apzinājās un neslēpa šo faktu sabiedrībai, taču kādu laiku tika uztvertas tikai pozitīvas ziņas. Pēdējo nedēļu un mēnešu laikā turpretim tā ļoti saasināti uztver negatīvus jaunumus, piemēram, par atsevišķu uzņēmumu darbības sašaurināšanu un darbinieku skaita samazināšanu.
Vai pienāks brīdis, kad Latvijas ekonomika atkal radīs vairāk labu, nekā sliktu pārsteigumu? Pārsteigums pēc definīcijas ir kaut kas tāds, ko iepriekš nevar zināt, taču tirgus ekonomikā darbojas labu pārsteigumu neizbēgamības likums — aktīvi un gudri cilvēki apstākļos, kad ir nodrošinātas īpašuma tiesības un pastāv pietiekoša uzņēmējdarbības brīvība, vienmēr radīs labus pārsteigumus jaunu un veiksmīgu produktu un uzņēmumu veidā. Gandrīz ikviens zina ko tādu un spēj izdarīt ko tādu, ko nevar citi. Neviena cilvēka prāts nespēj aptvert tirgus ekonomikā notiekošo procesu komplicētību un ieraudzīt visas iespējas radīt jaunas vērtības. Tas arī nav nepieciešams, jo veiksmīgi funkcionējošā sabiedrībā, par kādu arvien vairāk kļūst arī Latvija, uzņēmējdarbības brīvība un arvien precīzāk definēti un ievēroti spēles noteikumi virza ekonomikas pieaugumu, kas jau šobrīd ir pacēlis vidusmēra iedzīvotāja dzīves kvalitāti līdz līmenim, kas pirms pārdesmit gadiem būtu šķitis vairāk nekā pārsteidzošs.
Sagatavoja:
Pēteris Strautiņš
Vadošais sociālekonomikas eksperts
AS „Hansabanka“
Tālr: 67444163, 29246848
[email protected]
Papildu informācija:
Kristīne Jakubovska
AS „Hansabanka”
Preses sekretāre
Tālr.: 67444561, 29128208
[email protected]