Daži tirgus dalībnieki jau ir ierosinājuši veikt reformas, ņemot vērā provizorisko secinājumu par maksājumu kartēm publicēšanu 2006. gadā (skatīt IP/06/496 un MEMO/06/164). Komisija izmantos pilnvaras, ko tai piešķir konkurences noteikumi, lai ciešā sadarbībā ar valstu konkurences iestādēm cīnītos pret ikvienu nopietnu pārkāpumu. Izmeklēšanas rezultātiem jāveicina konkurence banku mazumtirdzniecības pakalpojumu nozarē, lai sagatavotos vienotās eiro maksājumu zonas (VEMZ) izveidei.Konkurences komisāre Nēlija Krūsa (Neelie Kroes) teica: „Izmeklēšanā ir atklājušies ļoti daudzi konkurencei radītie šķēršļi, kas nevajadzīgi sadārdzina banku mazumtirdzniecības pakalpojumu izmaksas Eiropas uzņēmumiem un patērētājiem. Komisija pilnībā izmantos pilnvaras, ko tai piešķir konkurences noteikumi, lai cīnītos pret šiem šķēršļiem maksājumu karšu tirgū un citur, ja tie izriet no rīcības, kas vērsta pret konkurenci.”
Maksājumu kartes un maksājumu sistēmas
Eiropas maksājumu karšu nozare ir liela, un tā nodrošina līdzekļus patērētāju maksājumiem kopsummā par 1 350 miljardiem eiro gadā. Bankas no ES uzņēmumiem iekasē komisijas maksas par šiem maksājumiem aptuveni 25 miljardu eiro apmērā gadā. Komisija izmeklēšanas gaitā konstatēja vairākas problēmas:
- ārkārtīgi koncentrētie tirgi daudzās dalībvalstīs, īpaši maksājumu karšu iegādei, var dot iespēju tirgū pārstāvētajām bankām ierobežot jaunu banku iekļūšanu tirgū un pieprasīt augstu komisijas maksu par karšu izmantošanu;
- lielas atšķirības komisijas maksā, ko maksā komersanti, visā ES. Piemēram, uzņēmumiem dalībvalstīs ar augstu komisijas maksu ir jāmaksā bankām trīs vai četras reizes lielāka maksa par karšu tirdzniecības ieņēmumiem nekā uzņēmumiem dalībvalstīs ar zemu komisijas maksu;
- lielas atšķirības starpbanku komisijas maksā starp bankām visā ES, ko nevar pilnībā atrisināt ar zemākām komisijas maksām karšu īpašniekiem. Komisija neiesaka izmantot nulles starpbanku komisijas maksas. Tomēr bažas rada veids, kādā šīs komisijas maksas tiek praktizētas dažos maksājumu tīklos;
- augsta un ilgstoša rentabilitāte – īpaši karšu izsniegšanā – rosina domāt, ka dažās dalībvalstīs bankām ir būtiska ietekme tirgū un tās var uzlikt uzņēmumiem un patērētājiem augstu komisijas maksu par karšu izmantošanu;
- noteikumi un prakse, kas mazina konkurenci mazumtirgotāja līmenī (piemēram, vienāda vidējā maksa, ko maksā komersanti, un papildmaksas aizliegums); un
- atšķirīgi tehniskie standarti ES, kas daudziem pakalpojumu sniedzējiem neļauj darboties efektīvi visas Eiropas mērogā.
Pēc starpposma ziņojuma publicēšanas par maksājumu kartēm un sistēmām Komisija tikās ar banku pārstāvjiem vairākās dalībvalstīs, lai noskaidrotu, kurās jomās konkurences problēmas iespējams novērst ar pašregulācijas starpniecību. Šai pieejai ir daudzsološi rezultāti. Labs piemērs ir Austrija, Somija un Portugāle, kur tirgus dalībnieki ir veikuši pirmos pasākumus, lai reaģētu uz Komisijas paustajām bažām.
Eiropas banku nozare – ar pilnīgu Komisijas un Eiropas Centrālās bankas atbalstu – strādā pie vienotās eiro maksājumu zonas (VEMZ) izveides, lai uzlabotu efektivitāti un samazinātu mazumtirdzniecības maksājumu izmaksas. Izmeklēšana šajā nozarē ir atklājusi vairākus šķēršļus tirgus darbībai, kas jānovērš sakarā ar VEMZ izveidi.
Banku mazumtirdzniecības produktu tirgi
ES banku mazumtirdzniecības pakalpojumu nozares bruto ienākumi gadā ir 250-270 miljardi eiro, t.i., 2% no ES IKP. Tirgi parasti ir sadalīti atbilstoši valstu robežām un nodalīti tādu faktoru dēļ kā šķēršļi konkurencei un regulatīvās, juridiskās un kultūras atšķirības. Nozares izmeklēšanas gaitā tika konstatētas konkurences problēmas vairākās jomās:
- ilgstoši augstā rentabilitāte dažās dalībvalstīs kopā ar augstu tirgus koncentrāciju un pierādījumiem par šķēršļiem iekļūšanai tirgū rada bažas, ka bankas var ietekmēt patērētājiem un maziem uzņēmumiem piemēroto cenu līmeni;
- daži kredītu reģistri, kas satur konfidenciālus datus, ko aizdevēji izmanto aizdevumu likmju noteikšanai, var tikt izmantoti, lai izslēgtu iespēju jaunpienācējiem iekļūt banku mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgos;
- daži aspekti, kas saistīti ar sadarbību starp bankām, tostarp krājbankām un kooperatīvajām bankām, var mazināt konkurenci un kavēt iekļūšanu tirgū;
- produktu piesaistīšana (piemēram, kad aizņēmuma ņēmējs ir spiests iegādāties papildu apdrošināšanu vai atvērt norēķinu kontu) ir plaši izplatīta lielākajā daļā dalībvalstu. Tas varētu samazināt klientu izvēles iespējas un palielināt banku iespējas ietekmēt cenas tirgū; kā arī
- šķēršļi klientu mobilitātei banku nozarē – īpaši neērtības, ko sagādā norēķinu konta maiņa – ir lieli. Izmeklēšanas analīze liecina, ka banku peļņas norma ir zemāka tad, ja klienti ir mobilāki.
Izmeklēšana šajā nozarē sākās 2005. gada jūnijā (skatīt IP/05/719). Starpposma ziņojumi par maksājumu kartēm tika publicēti 2006. gada aprīlī (skatīt IP/06/496) un par norēķinu kontiem un ar tiem saistītajiem pakalpojumiem – 2006. gada jūlijā (skatīt IP/06/999).
Noslēguma ziņojums par Komisijas veikto izmeklēšanu nozarē un ar to saistītie dokumenti ir pieejami:
http://europa.eu.int/comm/competition/antitrust/others/sector_inquiries/financial_services/
Papildu informācijai skatīt arī: MEMO/07/40.
Inese Stepiņa
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses sekretāre
Tel.: 7085400, 7085414
[email protected]
[email protected]