Krīze liek mainīt attieksmi pret naudu

Krāj, bet ne visi

Latvijas mājsaimniecību "uzkrājumi pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, ir auguši, turklāt audzis arī noguldījumu apmērs, taču to iedzīvotāju skaits, kuri veido uzkrājumus, samazinājies", vēsta  Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). 

Pērn vien 27% Latvijas mājsaimniecību regulāri veidoja uzkrājumus, un tikai 26% mājsaimniecību bija izveidots finansiālais "drošības spilvens", rāda FKTK apkopotie dati. Te gan jāuzsver, ka dažādu aptauju un pētījumu rezultāti atšķiras. Tā, piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati rāda, ka šā gada sākumā uzkrājumu vispār nebija 29,3% mājsaimniecību. Nedaudz vairāk par 40% Latvijas mājsaimniecību šā gada sākumā esošo uzkrājumu apjoms ļautu saglabāt ierasto dzīves līmeni ne ilgāk kā trīs mēnešus, bet 29,8% mājsaimniecību uzkrājumi ļautu saglabāt ierasto dzīves līmeni trīs mēnešus un ilgāk. Savukārt SEB banka tādas aptaujas, kas koncentrējas uz konkrētiem iedzīvotājiem, nevis mājsaimniecībām, rezultātā secinājusi, ka uzkrājumu nav 33% Latvijas iedzīvotāju.

Ir redzams, ka "jāturpina veicināt iedzīvotāju uzkrājumu un "drošības spilvena" veidošanu, lai palielinātu mājsaimniecību izturību krīzēs. Covid-19 negaidītā atnākšana spilgti parāda finanšu pratības nozīmi. Patlaban ir īpaši svarīgi pieņemt pārdomātus lēmumus par savām finansēm, salīdzināt pakalpojumus, neiekrist krāpnieku slazdos un meklēt profesionāļu palīdzību, ja nepieciešams", norāda FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Tikai bez panikas!

Kamēr cīņā ar Covid-19 nebūs ilgtermiņa risinājuma – vakcīnas vai efektīvu medikamentu, – Covid-19 izplatība joprojām būs liels risks gan valstu, gan uzņēmumu, gan katra cilvēka budžetam, mudina ņemt vērā bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Life valdes priekšsēdētāja Jolanta Jērāne.

Nākamajam Covid-19 uzliesmojumam, ja tāds būs, "daļa mājsaimniecību varētu būt labāk nodrošinājušās nekā situācijai pavasarī, jo ārkārtējās situācijas laikā iemācījušās neiztērēt visu naudu. Latvijas Bankas informācija liecina, ka šopavasar ārkārtējās situācijas laikā mājsaimniecības komercbankās uzkrājušas par 200 miljoniem eiro vairāk, nekā ierasts pavasara mēnešos", tendences ieskicē eksperte.