Pētījums par lielāko uzņēmumu interneta vietnēm Čehijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā un Slovēnijā tika veikts jau devīto reizi, savukārt Polijas un Ungārijas lielākie uzņēmumi tika pētīti astoto, bet Bulgārijas, Rumānijas un Horvātijas uzņēmumi – septīto reizi. Pētījums analizēja minēto CAE valstu desmit lielāko biržā kotēto uzņēmumu interneta vietnes angļu valodā un tur publicētos gada pārskatus, lai dokumentētu pašreizējo praksi ziņošanā par korporatīvo sociālo atbildību. No Rīgas Fondu biržā kotētajiem uzņēmumiem pētījumā tika analizēta Latvijas Gāze, Ventspils Nafta, Latvijas Kuģniecība, DnB Nord Banka, Grindeks, Latvijas Krājbanka, Olainfarm, Liepājas metalurgs, Valmieras stikla šķiedra un Latvijas Balzams. Līdzīgi kā citās valstīs, Latvijas lielāko uzņēmumu interneta vietnēs un gada pārskatos atrodama salīdzinoši plaša informācija par korporatīvo pārvaldību, bet biežāk iztrūkst informācija par uzņēmuma vides un sociālo politiku. Atšķirībā no Lietuvas, Latvijā un Igaunijā uzņēmumi plašāku informāciju par pārvaldības, vides un sociālajiem jautājumiem publicējuši interneta vietnēs, nevis gada pārskatos. “Biržas uzņēmumi ir pateicīga augsne šādam pētījumam, jo to publiskotās informācijas apjoms un kvalitāte ir caurmērā daudz augstāki nekā pārējiem uzņēmumiem valstī. Ja pētījums neaprobežotos tikai ar biržā kotētajiem uzņēmumiem, tad secinājumi vairs nebūtu Latvijai tik labvēlīgi. Biržā kotētās kompānijas ir soli priekšā citiem uzņēmumiem ne tikai regulāri un plašākā apjomā atklājot finanšu un citu būtisku informāciju, bet arī tādu informāciju, kuras sniegšana ir brīvprātīga un atkarīga no uzņēmuma labās gribas un atbildības pret sabiedrību. Uzņēmumi, kas to dara, sniedz labu piemēru citiem un vienlaikus arī paplašina savu potenciālo investoru bāzi,” pētījumu komentē Rīgas Fondu biržas valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. Uzņēmumi Latvijas Gāze, Grindeks, Olainfarm un Valmieras Stikla šķiedra demonstrē labu praksi informācijas atklātības nodrošināšanā. Savukārt, Latvijas Krājbankas, DnB Nord bankas un Latvijas Balzāma interneta vietnēs un gada pārskatos trūkst būtiska informācija gan par korporatīvo pārvaldību, gan vides un sociālajiem aspektiem. Kopumā pētījuma rezultāti liecina par to, ka visās vienpadsmit CAE valstīs vērojamas pozitīvas tendences informācijas atklātības praksē. Pēdējo četru gadu laikā uzlabojušies ziņojumi par pārvaldību, kā arī salīdzinājumā ar 2007. gada martu ir pieejami vairāk ziņojumi par uzņēmumu sociālo politiku. Kopš 2004.gada par 20% pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas informē par sponsorēšanas pasākumiem, savukārt, par 10% pieaudzis to uzņēmumu skaits, kuru interneta vietnēs atrodama informācija par vides aizsardzības pasākumiem. Tomēr, pēc pētnieku domām, joprojām jāattīsta atklātība uzņēmumu vides politikas jomā. Džefrijs Mazulo prognozē, ka situācija ar korporatīvās atbildības ziņojumiem Latvijā uzlabosies: „Četrās pētījumā analizēto Latvijas uzņēmumu interneta vietnēs atrodama informācija par uzņēmuma darbības atbilstību korporatīvās pārvaldības principiem. Lai gan visas kompānijas šos ziņojumus ir publicējušas biržā, tomēr neviena no kompānijām šo informāciju nav ietvērusi 2006. gada pārskatā. Šāda situācija liecina par to, ka uzņēmumi pilnveido atskaišu sistēmu un, iespējams, jau 2007. gada pārskatā ietvers būtisku informācija par pārvaldības principiem, kā arī vides un sociālo politiku.” Pētījums analizēja vienpadsmit CAE valstu desmit lielāko biržā kotēto uzņēmumu interneta vietnes angļu valodā un tur publicētos gada pārskatus. Kaut gan uzņēmumu tirgus kapitalizācija laika gaitā mainās, pusgada pētījumi ir kā “momentfoto” par uzņēmumu informācijas atklātības praksi divas reizes gadā. Tā kā pētījuma telpas definīcija ir palikusi nemainīga kopš pirmā pētījuma, šie pētījumi ļauj identificēt informācijas atklātības tendences internetā un norāda uz vislabāko praksi viena līmeņa uzņēmumu grupā. Pētījums pilnā apjomā pieejams: http://www.pfsprogram.org/capitalmarkets_research.php Par programmu “Partneri finansiālai stabilitātei” Amerikas Savienoto Valstu Starptautiskās attīstības aģentūra (The United States Agency for International Development) 1999. gadā nodibināja programmu “Partneri finansiālai stabilitātei” kā valsts un privātu partnersabiedrību, lai palīdzētu īstenot reformas, kas nepieciešamas pamatotu, privātu un labi funkcionējošu finanšu sektoru izveidei astoņās CAE valstīs, kas tagad iestājušās Eiropas Savienībā. 2005. gadā programmas uzmanības fokuss ģeogrāfiski tika pārnests uz Dienvidaustrumu Eiropu (DAE). Ņujorkā bāzētā bezpeļņas organizācija East-West Management Institute pašlaik ir galvenais realizācijas partneris. Programma PFS ir pilnvarota aizpildīt nepilnības finanšu sektora institucionālajā attīstībā CAE un DAE valstīs ar reģionālo integrāciju un sadarbību, selektīvās tehniskās palīdzības programmām un kaimiņu valstīs iegūto mācību praktisko pielietošanu. Galvenās sfēras, ko aptver programma PFS ir: grāmatvedība, audits, bankas, kapitāla tirgi, apdrošināšana un pensiju reforma. Sīkākai informācijai apmeklējiet programmas PFS interneta mājas lapu ar adresi: http://www.pfsprogram.org/ Papildus informācija: Geofrrey Mazullo, programmas “Partneri finansiālai stabilitātei” direktors, East-West Management Institute, Inc., e-pasts: [email protected] Arnis Marcinkēvičs, „Hauska & Partner” vecākais konsultants, mob.: 29473547, e-pasts: [email protected]
Pētījums: Centrālās un Austrumeiropas valstīs arvien vairāk biržas uzņēmumi publicē arī ziņojumus par korporatīvo sociālo atbildību
ASV Starptautiskās attīstības aģentūras programmas „Partneri finansiālai stabilitātei” (Partners for Financial Stability, PFS) šī gada oktobrī publicētais pētījums par korporatīvās sociālās atbildības ziņojumiem interneta vidē desmit lielākajos biržā kotētajos uzņēmumos (pēc tirgus kapitalizācijas) vienpadsmit Centrālās un Austrumeiropas (CAE) valstīs liecina, ka kopumā informācijas atklātības un pieejamības jomā vērojamas pozitīvas attīstības tendences, tomēr Latvijas uzņēmumi vēl atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, kā arī citām CAE valstīm attiecībā uz brīvprātīgajiem ziņojumiem par vides, sociālo un pārvaldības politiku.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.