Latvijas konkurētspēja pasaules tirgos galvenokārt ir atkarīga no rūpniecības attīstības, līdz ar to tautsaimniecības attīstības perspektīvas ir cieši saistītas ar pārmaiņām rūpniecības sektorā.Tā ir secināts DnB NORD Bankas analītiskajā apskatā par Latvijas rūpniecību, kurā analizētas šī sektora aktuālās tendences un to ietekme uz kopējo valsts tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju labklājību.„Būtiskākais jautājums – vai tas, kas patlaban notiek ar Latvijas rūpniecību, ir attīstība vai tomēr mīņāšanās uz vietas,” saka Olga Ertuganova, DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas analītiķe. Attīstība vai stagnācija?Jau piecus gadus pēc kārtas Latvijas IKP pieauguma tempi arvien palielinās – kopš 2000. gada tas ir faktiski divkāršojies. Taču galvenais pašreizējās ekonomikas izaugsmes faktors ir pieaugums pakalpojumu sektoros, savukārt rūpniecības īpatsvars ekonomikā, lai arī ne strauji, arvien samazinās. Rūpniecības īpatsvars ekonomikā samazinājās no 17% 2004. gadā līdz 16% 2005. gadā, un šogad šī īpatsvara palielināšanās nav gaidāma.
Latvijā ir arī viens no zemākajiem apstrādes rūpniecības īpatsvara rādītājiem kopējā tautsaimniecības struktūrā – 13% 2005. gadā, turklāt tas gadu no gada krītas. Arī nozares attīstības tempi ir nepietiekami: 2005. gadā Latvijā tie bija 6,3%, savukārt Lietuvai attiecīgajā laikā – 8,6%, bet Igaunijai – 12,6%.
Apstrādes rūpniecībā ir noteicošais faktors Latvijas ekonomikas ilgtermiņa attīstībā, tā nodrošina gandrīz 90% procentus no Latvijas eksporta. Patlaban gandrīz visi apstrādes rūpniecības sektori attīstās, tomēr apstrādes rūpniecības lielākās nozares nenodrošina lielu pievienotās vērtības pieaugumu ekonomikā. Apstrādes rūpniecības struktūrā joprojām dominē nozares ar salīdzinoši zemu eksporta potenciālu un produktivitātes līmeni kā, piemēram, pārtikas ražošana un kokrūpniecība.
Latvijas konkurētspēja pasaules tirgos rada bažas arī tāpēc, ka tajos ir spēcīgi sāncenši – pirmkārt jau plaša patēriņa preču ražotāji no Eiropas un, galvenais, Āzijas valstīm. Arvien asāka konkurence ārējos tirgos ierobežos eksporta pieauguma tempus, kas vēl vairāk var pasliktināt Latvijas ārējās tirdzniecības bilanci.
Latvijas rūpnieki asi izjūt arī cenu pieaugumu – ja šā gada otrajā ceturksnī cenas pieauga par 6,3%, tad ražotāja izmaksu pieaugums rūpniecībā bija 9,5%. Viens no nozīmīgajiem iemesliem ir darba samaksas būtiskais pieaugums: apstrādes rūpniecībā šā gada 2. ceturksnī pieaugums bija jau 25,4%. Vienlaikus, neraugoties uz algu apmēru iespaidīgu pieaugumu, Latvijā vidējie mēneša ienākumi joprojām ir daudz zemāki nekā Eiropas valstīs – Latvijā 2005. gadā tie bija 382 eiro, savukārt Lietuvā 421 eiro, bet Igaunijā 555 eiro. Salīdzinājumam – Īrijā tie bija 2666 eiro.
Pēdējos gados samazinās darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū no 14.4% 2000.gadā līdz 7,2% 2006. gada otrajā ceturksnī), tomēr tas neatrisina darbaspēka trūkuma problēmu, jo bezdarba samazināšanos veicina ne tikai straujā ekonomiskā attīstība, bet arī darbaspēka aizplūde uz ārzemēm.
Kaut arī investīcijas apstrādes rūpniecība ieplūst ļoti aktīvi – pēdējos 5 gados kopējās investīcijas apstrādes rūpniecībā pieauga pat daudz straujāk nekā pakalpojumu sektoros –, tās galvenokārt tiek piesaistītas nozarēs, kas rada mazu pievienotu vērtību, piemēram, jau minētajās kokapstrādes un pārtikas rūpniecībā. Savukārt investīciju īpatsvars ražošanas iekārtās un mašīnās arvien samazinās – 2005. gadā tie bija 49,3%, salīdzinot ar 56,8% 2004. gadā. Aktīva eksporta attīstība un investīciju iekārtās un mašīnās intensitāte ir galvenie Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēki ilgtermiņā.
Investīciju lauvas tiesa (kopā 68,3%) ieplūst zemo tehnoloģiju sektoros. Tādējādi high-tech eksporta īpatsvars ir ļoti zems – 3%, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā.
Attīstības iespējas
Izanalizējot pašreizējo situāciju rūpniecības sektorā, DnB NORD Bankas speciālisti redz vairākus nozares nākotnes variantus un attīstības perspektīvas.
DnB NORD Bankas Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Raimo Smukais stāsta: „Latviju sagaida rūpniecības reformas, un tās notiks, neskatoties, vai mēs to vēlamies vai nē. Pareizākais ceļš būtu iniciēt to pašiem - gan uzņēmējiem, gan izmantojot valsts atbalstu. Šobrīd būtu strauji jāuzsāk ražošanas modernizācija, ražotņu organizēšana starptautiskā līmenī, jāatrod savs pielietojums “nišas” produktu ražošanā, savukārt valsts atbalsta politikai jābūt vērstai uz nozarēm, kuras dod lielāku pievienoto vērtību”.
DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupa uzskata, ka būtu vēlams palielināt investīciju preču importu – kaut arī pašreizējais importa apjomu pieaugums liekas straujš. Tas ļautu palielināt investīcijas mašīnās un iekārtās un modernizēt ražošanas procesu, kā arī īstenot eksporta veicināšanas programmas, veicot tam nepieciešamās reālas aktivitātes. Ir arī akūti nepieciešams beidzot sākt reāli veidot saikni starp izglītību, zinātni un uzņēmējdarbību (piemēram, izstrādājot izglītības programmas, ņemt vērā rūpniecības nozares pārstāvju vajadzības, valstij pasūtīt vairāk pētījumu par rūpniecības problēmām un to risināšanu).
Viena no aktuālākajām rūpniecības jomas problēmām ir daudz pārrunātais darbaspēka trūkums, kuru neapšaubāmi nepieciešams risināt ilgtermiņa perspektīvā. Pirmkārt, ir jāizmanto visi valsts darba resursi un iespējas, piesaistot strādniekus no citiem reģioniem, pārkvalificējot tos utt. Pēdējā laikā bieži piesauktā metode – darbaspēka imports – pieprasījumu pēc strādājošiem spēs apmierināt tikai īstermiņā, savukārt ilgtermiņā varētu izraisīt sociālās un ekonomiskās problēmas. Tāpēc būtu nepieciešams atvieglot darbaspēka ieviešanas prasības, lai samazinātu nelegālo nodarbinātību, bet vienlaikus ieviest kvotas darbaspēka importam, precīzi izpētot, kurās nozarēs un cik daudz darbinieku trūkst.
„Ir nepieciešama ekonomikas, tostarp arī apstrādes rūpniecības restrukturizācija, kas varētu daļēji risināt zemās produktivitātes un darbaspēka trūkuma problēmas,” secina O. Ertuganova. „Kaut arī pats restrukturizācijas process varētu būt ļoti sāpīgs (piemēram, uzņēmumu bankrotēšana, salīdzinoši liels strukturālā bezdarba līmenis), „efektīvāka” ekonomika ļaus ātrāk sasniegt augstāku labklājības līmeni”.
Papildu informācija:
Teika Lapsa
DnB NORD Bankas sabiedrisko attiecību vadītāja
Tālr. 29161561
[email protected]