Žurnāla “Kapitāls” galvenais redaktors Olafs Zvejnieks: “Tas ir pirmais saraksts, kurš veidots, nopietnāk vērtējot uzņēmumu publiski pieejamo informāciju, nevis vienkārši balstoties uz apgrozījuma un peļņas salīdzinājumu. Tas nebūs arī pēdējais, jo plānots, ka šādi saraksti reizi gadā tiks veidoti arī turpmāk. Uzskatu, ka šādi vērtējumi raksturo gan konkurences situāciju dažādās nozarēs, gan arī paver plašāku skatu uz mūsu ekonomikas avangardā esošo uzņēmumu potenciālu, ņemot vērā virkni būtisku faktoru.”
Rīgas Fondu biržas valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne: “Ideja izveidot šādu sarakstu nāk no Rīgas Fondu biržas. Uzņēmuma tirgus vērtību vislabāk var redzēt tad, kad uzņēmuma akcijas ir iekļautas biržā, tāpēc biržā kotēto uzņēmumu īpašnieki ir priviliģētā stāvoklī, jo sava īpašuma vērtību var redzēt katru dienu un to nosaka investori. Ar šo topu mēs vēlamies dot iespēju arī biržā neietilpstošiem uzņēmumiem redzēt savu tirgus vērtību, salīdzināt to ar citiem Latvijas lielākajiem un vērtīgākajiem uzņēmumiem, kā arī aicināt uzņēmumus izmantot kapitāla piesaistes vērtspapīru tirgū priekšrocības, jo kotācija biržā palielina uzņēmuma vērtību un tā ir augstāka nekā slēgtajām sabiedrībām.”.
AS “IBS Prudentia” valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš cer, ka TOP-101 pievērsīs uzņēmumu īpašnieku uzmanību profesionālai viņu biznesa vērtības noteikšanai un liks vairāk domāt par iespējām, kā šo vērtību pieaudzēt. “Peļņas un apgrozījuma rādītāji ne vienmēr sniedz pilnīgu priekšstatu par uzņēmuma “cenu” un vērtību, ko uzņēmums rada ar savu saimniecisko darbību. Tāpēc tika veidots tops, kurā tiek noteikta uzņēmumu biznesa vērtība. “
Metodoloģija rada priekšstatu par biznesa vērtību
Katrs uzņēmums tika vērtēts pēc diskontētās naudas plūsmas metodes (DCF). Diskontētā naudas plūsmas metode aprēķina biznesa vērtību, ko rada uzņēmums, izmantojot uzņēmumā esošos materiālos, nemateriālos un intelektuālos resursus. DCF modelis ir starptautiski atzīts kā viens no precīzākajiem kompānijas biznesa vērtības noteikšanā.
Tika ņemti vērā trīs galvenie pieņēmumi. Pirmkārt, realizācijas izaugsmes prognoze turpmākajiem pieciem gadiem, balstoties uz kopējo valsts ekonomisko izaugsmi un uz nozares ekspertu viedokli. Otrkārt, vairumam uzņēmumu ar retiem izņēmumiem tika pieņemts, ka tas turpinās veikt investīcijas tādā apjomā, lai saglabātu savu pašreizējo pamatlīdzekļu bāzi, un palielinātu to proporcionāli apgrozījuma izaugsmei. Treškārt, tika pieņemts, ka darbības rentabilitāte tiks saglabāta 2005. gada līmenī. Protams, uzņēmuma vērtība varētu tikt koriģēta, iepazīstoties ar publiski nepieejamo informāciju par uzņēmumu, jo modelis tika veidots balstoties uz 2005. gada pārskatos pieejamo informāciju un industriju ekspertu viedokli.
Tā kā mūsdienās uzņēmuma vērtība ir cieši saistīta ar uzņēmuma pārvaldības kvalitāti tika ņemtas vērā arī pašas elementārākās prasības saistībā ar korporatīvo pārvaldību: vai ir pieejama informācija par uzņēmuma vadību, akcionāriem, vai uzņēmumam ir interneta mājas lapa, vai tajā ir un kādā kvalitātē pieejama informācija par uzņēmumu un tā finanšu rādītājiem.
Nosauc vērtīgākos uzņēmumus Latvijā
TOP-101 pārstāvēti 17 nozaru uzņēmumi. Visvairāk (pa 15) ir mežsaimniecības un kokapstrādes uzņēmumu (veidotāju vērtējumā nozares līderi – VAS “Latvijas Valsts Meži” un AS “Latvijas Finieris”) un tirdzniecības uzņēmumu, kuru vidū par vērtīgākajiem nosaukti SIA “RIMI Latvija” un SIA “VP Group Latvija”.
Starp desmit Latvijas vērtīgākajiem uzņēmumiem ir tikai divi, kas pilnībā izveidojušies 15 neatkarības gados – AS “LMT” un SIA “Tele2 Holdings”. Starp pirmajiem 20 šādu jaunizveidotu uzņēmumu ir trešā daļa. Žurnāla “Kapitāls” vērtējumā interesants šķiet fakts, ka tikai 45 no 101 vērtīgākā uzņēmuma kaut kādā veidā ir saistīti ar preču vai pakalpojumu eksportu. Savukārt “IBS Prudentia” eksperti pievērš uzmanību tam, ka topā dominē uzņēmumi, kas pēdējos gados ir daudz investējuši savā attīstībā.
Izmanto tipisku uzņēmumu vērtēšanas metodoloģiju
Zināmu iemeslu dēļ saraksta veidotāji nav vērtējuši divu lielu nozaru uzņēmumus. Banku un citu finanšu institūciju vērtēšanā jāizmanto cita metodoloģija, kur jāņem vērā papildus faktori. Tāpat nav vērtēti uzņēmumi, kas attīsta vai ir iesaistīti spekulatīvajos darījumos ar nekustamo īpašumu, kurus ļoti grūti novērtēt piecu gadu attīstības perspektīvā.
Latvijā tiek lietoti tādi paši uzņēmuma vērtēšanas principi, kas darbojas Amerikas un Eiropas kapitāla tirgos. Vērtējot uzņēmumus ņemti vērā attiecīgo nozaru standarti Latvijā, kā arī tirgū pastāvošie reizinātāji EBITDA (ienākumi pirms uzņēmuma ienākuma nodokļa, bankas procentiem un amortizācijas). EBITDA vienkāršā valodā ir bāze uzņēmuma pelnītspējai. TOP uzrādīti arī šie katram uzņēmumam piemērotie reizinātāji, izslēdzot vienreizējus ienākumus vai izdevumus, kas uzņēmumam bijuši konkrētajā gadā, piemēram, peļņu/zaudējumus no pamatlīdzekļu pārdošanas, aktīvu pārvērtēšanu, ienākumus no ES struktūrfondiem, u.c..
Papildu informācija:
Olafs Zvejnieks,
Biznesa ideju žurnāla “Kapitāls” galvenais redaktors
Mob. Tālrunis 29233602
Krista Grīntāle,
Rīgas Fondu biržas Korporatīvo komunikāciju departamenta vadītāja
Mob. Tālrunis 29238183
Raimonds Ločmelis,
“IBS Prudentia” sabiedrisko attiecību konsultants
Mob. Tālrunis 29287877; 7216834; [email protected]