Augstā inflācija un Latvijas ekonomikas pārkaršana viennozīmīgi ir viena no pēdējā laika svarīgākajām politiskajām un ekonomiskajām tēmām. OMD Snapshot veiktā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka šī problēma uztrauc 90% Latvijas iedzīvotāju. Taču visai liela nevienprātība valda jautājumā, kurš ir atbildīgs un spēj mazināt inflāciju. Lielākā daļa cilvēku to sagaida no valdības, taču tikai retais arī savos ekonomiskajos lēmumos saskata inflācijas cēloņus un tās ierobežošanas iespējas. Katrs piektais no aptaujātajiem maldīgi domā, ka inflācija ir nenovēršams process un neviena spēkos nav to novērst.
„Protams, ka viena atsevišķa cilvēka ekonomiskā darbība tautsaimniecību ietekmē visai minimāli. Taču liels skaits cilvēku jau veido daļu sabiedrības, un tai ir pat ļoti liela ietekme uz valsts ekonomiku,“ stāsta Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Andris Strazds. Diemžēl jāsecina, ka liela daļa cilvēku ir ekonomiski mazizglītota, un tikai retais savos ekonomiskajos lēmumos vadās pēc ekspertu ieteikumiem, par ko liecina kaut vai nesenā sabiedrības paniskā reakcija pēc lata devalvācijas baumām. „Iemesls tam varētu būt specifiskā ekonomistu terminoloģija, tāpēc apsveicams ir šodienas sarunas laikā izskanējušais Hansabankas aicinājums ar sabiedrību par ekonomiskajiem procesiem runāt tai saprotamā valodā,“ saka A.Strazds.
„Ir vajadzīgas analītiskas ekspertu diskusijas, taču ar to nav pietiekami. Redzam, ka sabiedrībā valda pārlieku liels optimisms par finansiālo situāciju nākotnē, kas ne vienmēr ir pamatots. Visai bieži vieglprātīgi tiek tērēta vēl nenopelnīta nauda un par maz savlaicīgi tiek domāts par tālejošiem mērķiem,“ stāsta Hansabankas valdes locekle Tīna Ķuze. OMD veiktā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka gandrīz katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nākošajos piecos gados sagaida ikgadēju ienākumu pieaugumu par vairāk kā 20%, kas ir pārmērīgi liels optimisms. Tāpēc esam uzsākuši kampaņu, lai popularizētu pārdomātas kredītsaistības un tālredzīgu uzkrājumu veidošanu.“
Kampaņas ietvaros ir uzsākts arī eksperiments „Inflācijas dzēsēji“. Sabiedrībā atpazīstami cilvēki kā aktrise Aija Dzērve un mūziķis Gunārs Kalniņš ir piekrituši rādīt piemēru un no saviem ikmēneša ienākumiem atlicināt līdz 10%, veidojot uzkrājumus pensijai, bērna nākotnei. „Ceru, ka šim piemēram radīsies daudz sekotāju, jo tādējādi var tikt mazināta ne vien katra personīgā, bet arī kopējā valsts inflācija,“ tā A.Strazds.
Tuvāka informācija:
Ivars Svilāns