No tā, cik nopietni lielākās Zviedrijas komercbankas - SEB un Swedbank - šos brīdinājumus uztver un kā tās pašas novērtē Baltijas tirgus radītos riskus, tiešā veidā ir atkarīga Latvijas ekonomiskā stabilitāte, jo būtisku daļu tekošā konta finansējuma nodrošina tieši Ziemeļvalstu, tostarp arī Zviedrijas banku, aizdevumi savām meitas struktūrām Latvijā - piemēram, SEB Unibankai un Hansabankai. Strauja finansējuma plūsmas samazināšana no to mātes banku puses būtiski iedragātu ekonomisko stabilitāti un būtu viens no "smagās piezemēšanas" scenārija priekšnoteikumiem, atzīst eksperti. Un kaut gan līdz šim brīdim par šādu notikumu pavērsienu nekas neliecināja, pēdējie satricinājumi globālajā finanšu tirgū, liek uzdot jautājumu, vai zviedru investori nekļūs pārāk piesardzīgi attiecībā uz biznesu Latvijā.
Krīze skārusi visus
"Salīdzinot ar lielām Eiropas investīciju bankām, Zviedrijas banku zaudējumi bija samērā nelieli," par globālā finanšu tirgus krīzes sekām spriež aģentūras Standard-&Poor"s analītiķis Mets Andersons, vienlaikus piebilstot, ka banku trešā ceturkšņa pelņas rādītāji šo notikumu rezultātā bija zemāki. Kreditēšanas tirgus problēmas negatīvi ietekmēja šāda veida vērtspapīru vērtību, samazinot trešā ceturkšņa ieņēmumus par gandrīz 60 milj. latu, Dienai pavēstīja SEB pārstāve Katja Margele.
Tajā pašā laikā viņa uzsver, ka Skandināvu bankas krīze nav skārusi pārāk smagi, jo Ziemeļvalstu starpbanku tirgum, atšķirībā no ASV un Eiropas, ir augsta vērtība un lielākā kapitāla pieejamība. "Tomēr krīze ir ietekmējusi mūs visus, jo rādīja nestabilitāti pasaules tirgos," viņa stāsta.
Hansabankas "māte" Swed- - bank savukārt vēsta, ka tās biznesu krīze ietekmējusi minimāli, taču, globālai nestabilitātei pieaugot, banka cēlusi procentu likmes. Šo faktoru ietekmē riski, kurus rada Baltijas ekonomikas nesabalansētība, iezīmējas vēl spilgtāk.
"To banku akciju vērtība, kurām ir bizness Baltijas valstīs, krītas straujāk, nekā tām, kuras šajos tirgos nav pārstāvētas. Lielākas bažas rada risks, ka, ekonomiskās attīstības tempiem bremzējoties pārāk strauji, Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu kredītspēja pasliktināsies," uzsver ietekmīgā Zviedrijas laikraksta Dagens Industri finanšu komentētājs Gunars Orns.
Reitingu aģentūra Moody"s pirms dažām dienām ir paziņojusi, ka apsver iespēju samazināt Swedbank ilgtermiņa reitingu no "stabila" uz "negatīvu" tieši tāpēc, ka banku ievainojamāku padara tā aktīva darbība Baltijas reģionā, ziņo Bloomberg.
Kā uzskata SEB, pašreiz lielākus riskus Latvijas ekonomikai rada arvien pieaugošās algas un inflācija, kas varētu pasliktināt uzņēmumu konkurētspēju un radīt "straujāku lejupslīdi". ASV krīzes izraisītās pārmaiņas Eiropas tirgos var savukārt negatīvi ietekmēt tautsaimniecībai ļoti svarīgo kokapstrādes nozari.
Arī Swedbank eksperti brīdina par to, ka globālo faktoru ietekmē Latvijas eksports var sarukt. "Lielākais risks ir tas, ka ekonomika nespēs adaptēties pašreizējām nesabalansētībām, necelsies darba ražīgums, līdz ar to tas negatīvi ietekmēs konkurētspēju," secina Swedbank.
Baltija ģenerē peļņu
Taču, neskatoties uz visām šīm bažām, abas bankas pauž apņēmību arī turpmāk investēt Latvijas tirgū. "Pēdējos divos gados mēs realizējam stingrāku kreditēšanas politiku, arvien lielāku uzmanību pievēršot klientu kredītspējai. Šo un citus soļus esam spēruši, lai veicinātu Baltijas tirgu atdzišanu," apgalvo SEB.
Arī Swedbank apliecina, ka investīciju politika attiecībā uz Latviju paliks nemainīga. Jāpiebilst, ka lielu abu šo bankas peļņas daļu - vairāk par 30% - veido tieši Baltijas tirgus.
Arī Latvijas Banka (LB) un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir droši, ka zviedru banku plānus attiecībā uz mūsu valstī pašreizējās problēmas neietekmēs.
Vai laiks atlaist grožus?
Skaidrs, ka Ziemeļvalstu bankas vēl pirms gada bija liels maksājuma bilances deficīta pieauguma dzinējspēks, bet turpmāk būs arī daļa no risinājuma, tāda ir LB nostāja. Banku dāsni izsniegtie kredīti vēl pirms gada veicināja ārkārtīgi stipru iekšzemes pieprasījumu un attiecīgi - importu. Taču kopš pagājušā gada bankas sākušas kreditēšanas pieauguma tempus samazināt, kas tuvina rāmāku ekonomikas pieaugumu un mazāku tekošā konta deficītu, uzsver LB.
Tiesa gan, kreditēšanas tempu pieauguma kritums, kas decembrī bija zemākais vairāku gadu garumā un veidoja jau tikai 34,2%, dažiem liek aizdomāties par to, vai šie tempi nesaruks pārāk strauji. Arī LB vērš uzmanību uz to, ka ir svarīgi nenonākt otrā galējībā - kreditēšanas apsīkumā. Saskaņā ar LB prognozēm šā gada beigās kredītportfeļa pieaugums jau varētu tuvoties 10-15%.
Pagājušā gada beigās pieprasījumam pēc kredītlīdzekļiem stabilizējoties, LB samazinājusi rezervju normu banku saistībām virs diviem gadiem no 8% līdz 7%, tādā veidā atbrīvojot bankām kreditēšanai pieejamus resursus. Šo lēmumu LB pamatoja arī ar situācijas maiņu globālajos tirgos, kas sekmējusi kreditēšanas papildu sadārdzināšanos.
Daži baņķieri pauž viedokli, ka pašreizējā situācijā pērn ieviestie kreditēšanas ierobežojumi vairs nav aktuāli.
LB gan pagaidām šādu iespēju neapsver, solot rūpīgi vērot, vai kādā brīdī nav nepieciešams izmantot citus instrumentus, lai pozitīvo virzību kreditēšanas tirgū uzturētu.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps savukārt atgādina, ka prasības par obligāto pirmo iemaksu ieviešanu bija "politisks lēmums, kuram nav nekādas saistības ar banku stabilitāti". Viņaprāt, ja šī diskusija noritētu pašlaik, šāds pasākums pat netiktu apsvērts, jo tirgus ir piebremzējies pats par sevi.
***
Zviedru skats
Kādus riskus Latvijā saskata zviedri
Zviedrijas centrāla banka: situācijas pasliktināšanās vienā no Baltijas valstīm var piespiest investorus pārskatīt savu politiku attiecībā uz visu reģionu. Ekonomiskās aktivitātes straujāka samazināšanās draud ar iedzīvotāju un uzņēmumu kredītspējas pasliktināšanos. Tas būtu vēl bīstamāk, ja sakristu ar nekustamā īpašuma cenu strauju kritumu.
SEB: arvien pieaugošās algas un inflācija var radīt "straujāku lejupslīdi"; recesija ASV var negatīvi ietekmēt Latvijas kokapstrādes nozari.
Swedbank: ekonomikas nespēja adaptēties pašreizējām nesabalansētībām, paaugstināt darba ražīgumu un saglabāt konkurētspēju; ārējie faktori var negatīvi ietekmēt eksporta plūsmu.