"FKTK nestāvēja un arī nestāvēs katru dienu [Krājbankas bijušajam prezidentam Ivaram] Priedītim aiz muguras un neskatīsies pār plecu." Viņš norāda, ka visvairāk ir plānotās pārbaudes, kur iepriekš noteikts, kādas un cik pie kuriem tirgus dalībniekiem jāveic. Arī autājumu loks esot visplašākais – sākot ar to, kur ir nauda, un beidzot ar to, kā banka izpilda tā saucamās naudas atmazgāšanas novēršanas prasības. Citreiz fokusējamies uz kredītiem, tostarp izsniegšanas procesu, ķīlu ņemšanu, risku adekvātu novērtēšanu.
Viņš stāsta, ka Valsts ieņēmumu dienests izlases kārtībā pārbauda vidēji 5% no visiem komersantiem, bet FKTK pārbauda krietni lielāku daļu banku - ap 60% sektora pēc aktīvu apjoma, vēl ir arī papildu tematiskās pārbaudes.
K. Zakulis norāda, ka bankas zina, ka pārbaudes var netikt plānotas, bet tās tomēr cenšas savu biznesu veidot ilgtermiņam, nevis trijām dienām.
FDKTK vadītājs gan norāda, ka iestādes darbība treknajos gados bijusi palaista vaļīgāk, jo tāds tolaik bijis Latvijas politiskais mērķis – panākt Eiropu, cik vien ātri var! "Ikgadējais iekšzemes kopprodukta pieaugums, kas mērāms ar divciparu skaitli, parādīja mūsu vēlmi sasniegt ES pārticību. Valsts visaugstākajā politiskajā līmenī tika uzskatīts, ka tā ir pareizi. Uzraugs tajā brīdī nevarēja nostāties pret valsts politisko gribu."
Viņš norāda, ka tolaik nav bijusi pietiekama politiskā griba, piemēram, ieviest kapitāla pieauguma nodokli, nekustamā īpašuma nodokli, kas ierobežotu kreditēšanas burbuli, jo kādam tas nebūtu izdevīgi. "Politiskā griba izpaužas likumdošanā, un uzraugs to var tikai īstenot," paskaidro K. Zakulis.
Vērtājot Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanu, viņš norāda, ka valstij ar komercdarbību nodarboties nevajadzētu, jo tad valstij būtu jākonkurē ar ļoti daudzām privātām bankām. FKTK vadītājs skaidro, ka valstij komercbankas esamība var nest tikai zaudējumus - "ja pakalpojumu cenas šajā bankā būs zemākas nekā citās bankās, valstij, tas ir, pārējiem nodokļu maksātājiem būs jāpiemaksā. Saeimā arī skaidroju šīs lietas, ka var, protams, izveidot īpaši drošu banku, kurā daudz augstākā līmenī ir risku vadība, bet izmaksas tādai vadībai būs lielākas. Tad minētās pakalpojumu cenas arī būs augstākas, un klienti, visticamāk, pāries uz kādu drošu privāto banku. Abos gadījumos sanāk, ka valstij ir jāpiemaksā."
Jautāts par to, kā lai uzticas bankām, viņš iesaka meklēt iestādi, kurai Latvijā ir atļauts pieņemt iedzīvotāju noguldījumus. K. Zakulis norāda, ka izvērtēs iespēju veidot banku reitingu. "Meklēsim iespējamo rādītāju loku, lai varam salīdzināt ļoti dažādās Latvijas bankas – lielās un mazās, specializētās un ar plašu klientu loku."
Tāpat jāskatās, lai bankā ir ērti norēķini. "Jāraugās, lai banka būtu pieejama – lai bankomāts būtu tuvumā, lai uz bankas filiāli varētu aizbraukt, citiem savukārt svarīgāka ir ērta internetbanka, iesaka FKTK vadītājs.