Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -2 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 30. marts
Nanija, Ilgmārs

Cilvēki vairāk lieto internetu un retāk sazvanās

Mobilo sakaru operatora Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs intervijā Magdai Riekstiņai.

Daudzi mūsu valsts iedzīvotāji savu ikdienu vairs nespēj iedomāties bez interneta, datora un viedtālruņa. Bērniem un pusaudžiem nav viegli iztēloties, kāda bija dzīve tad, kad vēl nebija interneta. Taču kā patlaban mainās mobilo sakaru lietotāju paradumi un kā transformējas šī joma?

Saistībā ar lietotāju paradumiem būtiska tendence ir tā, ka cilvēki sazvanās aizvien retāk un arī īsziņas sūta aizvien retāk, savukārt internetu lieto aizvien vairāk, turklāt pamazām par ikdienu ir kļuvusi interneta lietošana viedtālrunī. Līdz ar to likumsakarīgs ir mobilo datu apjoma pieaugums, turklāt pēdējā laikā cilvēki aizvien vairāk skatās internetā atrodamās filmas un dažādus televīzijas raidījumus, kā arī citus videomateriālus. Jāpiebilst, ka īsziņu popularitātes kritums ir vērojams jau vairākus gadus pēc kārtas un īsziņu patēriņš samazinās vidēji par 12–15% gadā, taču īsziņu nišu strauji aizņem viedtālruņu lietotnes, piemēram, Latvijas iedzīvotāju vidū ļoti iecienītā WhatsApp lietotne. 

Vēl jāņem vērā, ka patlaban jau īpašu viedtālruņu lietotni var izmantot, lai norēķinātos par pirkumiem, bet šajā procesā ļoti maz ir iesaistīta datu pārraide, un vismaz pagaidām mobilo sakaru operatori šajā procesā īpaši nepiedalās. Taču, protams, finanšu pakalpojumu tirgū ir vērojamas lielas pārmaiņas, un aizvien skaļākas kļūst balsis, kas apgalvo, ka populārās kredītkartes un debetkartes nākotnē varētu tikt aizstātas ar dažādām lietotnēm, kas būs iebūvētas viedtālruņos. Mūsu, Tele2, pamatbizness ir mobilo sakaru joma, nevis finanšu norēķini, un es uzskatu, ka mobilo sakaru bizness būs aktuāls vēl ļoti ilgu laiku. Mēs redzam perspektīvu arī tādā jaunā biznesa veidā kā viedtālruņu apdrošināšanas bizness, jo lietotājiem patīk justies droši un patīk apziņa, ka salīdzinoši dārgas iekārtas – viedtālruņa – pazaudēšanas vai bojājuma gadījumā var saņemt apdrošināšanas kompensāciju. 

Savukārt, runājot par aktualitātēm visā mobilo sakaru nozarē, jāteic, ka ļoti nozīmīga ir jaunās jeb piektās tehnoloģiju paaudzes, kas pazīstama kā 5G, ienākšana, un man ir patiešām prieks, ka Tele2 bija pirmais mobilo sakaru operators Latvijā, kas pērn vasarā sāka piedāvāt šo jaunās paaudzes tehnoloģiju 5G. Patlaban 5G jau ir ne tikai Rīgā, bet arī Jelgavā un Daugavpilī.  

Kā izvēlējāties Rīgu, Jelgavu un Daugavpili?

Mēs vēlējāmies, lai pirmā 5G bāzes stacija sāktu strādāt Rīgā tieši Mūkusalas biznesa centrā – tur, kur ir mūsu birojs. Tas ir ļoti ērti, jo katram interesentam mēs varam nodemonstrēt, kā darbojas 5G iekārtas. Pārējās bāzes stacijas mēs izvēlējāmies izvietot tur, kur ir relatīvi liela interese par 5G un arī pietiekams iedzīvotāju skaits.

Par 5G runā kā par risinājumu biznesam, ne tikai privātpersonām. Kuras nozares, jūsuprāt, jau drīzumā ieviesīs 5G nestās inovācijas?  

5G piemīt vairākas īpašības, un viena no tām attiecas arī uz privātpersonu  segmentu, konkrēti – tā ir ātra lejupielāde interneta vidē. Pie mūsu bāzes stacijas, piemēram, filma lejupielādējas 12–15 sekunžu laikā, kas ir tiešām satriecošs ātrums. Savukārt uz biznesa jeb industriālo segmentu attiecas tas, ka, izmantojot 5G, ir ļoti mazs aiztures laiks komunikācijā, un tas būs noderīgi transporta nozarei – daudzi ir dzirdējuši par pašbraucošiem transportlīdzekļiem, kam jāspēj ātri sazināties savā starpā, un, lai šāda sistēma funkcionētu, mazs aiztures laiks ir ļoti svarīgs. Vēl viena joma ir datus ražojošo iekārtu apkalpošana, turklāt arī tādā situācijā, kad iekārtas ir izvietotas ļoti lielā blīvumā – 5G tīkls spēs datus savākt no visām šīm iekārtām un nogādāt tālāk uz apstrādi. Jāuzsver, ka 5G tehnoloģijas paver daudzas un dažādas iespējas. Interese par 5G jau vairākus gadus ir ārkārtīgi augsta. Taču plaša 5G ienākšana mūsu ikdienā, visticamāk, nenotiks vēl ne rīt, ne parīt, ne aizparīt, jo ir vajadzīga ne tikai mobilo sakaru operatoru vēlme ieviest šo tehnoloģiju, bet arī sadarbība ar citām nozarēm.

Vai gaidāt mūsu valsts vai Eiropas Savienības (ES) atbalstu, kas varētu sekmēt 5G turpmāko attīstību Latvijā?

Uzņēmums Tele2 nekad nav paļāvies uz valsts atbalstu. Mēs uz biznesu raugāmies ļoti pragmatiski. Arī ar 5G mūsu soļi ir un būs pragmatiski, cenšoties attīstīt 5G tehnoloģijas tur, kur ir liels pieprasījums pēc datu patēriņa. Saistībā ar tehnoloģisko aspektu ļoti būtiski ir tas, lai visu valsti pārklātu atbilstošās zemā spektra frekvences, kuras vēl nav izsolītas, un vienīgais, ko mēs gaidām no valsts, ir šo frekvenču izsole. Patlaban ir dažādi apstākļi, kas ir saistīti ar pārrobežu sadarbību, un šo apstākļu ietekmē frekvenču izsole nevar notikt ļoti straujā tempā. Tas nav tuvāko mēnešu, bet gan tuvāko gadu jautājums. 

Vai Latvijā 5G tehnoloģiju ieviešana notiktu sadarbībā ar Igauniju un Lietuvu?

Lielām maģistrālēm un dzelzceļa līnijām būtu vērts nodrošināt nepārtrauktu visas Baltijas mēroga 5G pārklājumu. Ja nonāksim līdz šādiem lieliem projektiem, mēs sadarbosimies.

Vai 5G ir vajadzīgi jauni telekomunikāciju torņi vai arī pietiek ar jau esošajiem, kas redzami daudzviet Latvijā? 

Varam izmantot jau esošo infrastruktūru. Daudzi mēģina maldināt sabiedrību, apgalvojot, ka tam, lai radītu 5G infrastruktūru, būs vajadzīga bāzes stacija uz katras otrās mājas. Ar pilnu atbildības izjūtu varu teikt, ka tā nav. Ir atsevišķas industriālās teritorijas un loģistikas centri, kur vajadzēs lielāku 5G bāzes staciju blīvumu, jo tur būs jāapkalpo liels skaits ierīču un mehānismu, taču pamatā tas, kas ir vajadzīgs, ir jau minētā frekvence un esošās infrastruktūras pilnveide. 

Jāuzsver, ka jau patlaban ir iespējams nopirkt tādu viedtālruni, kurā var lietot 5G. Pagaidām gan vēl ražotāju piedāvājums šajā segmentā nav pārāk plašs, un šie viedtālruņi ir dārgāki nekā citi viedtālruņi, bet iespēja iegādāties šādu viedtālruni pastāv. Maksāt augstāku cenu par 5G viedtālruni ir vērts tad, ja lietotājam ļoti svarīgs ir ātrs internets, kā arī tad, ja cilvēks vēlas būt inovatīvo tehnoloģiju izmēģinātāju pirmajās rindās, taču tipiskam viedtālruņa lietotājam pietiek arī ar tām iespējām, ko nodrošina 4G. Nav jau tā, ka līdz 5G plašākai ienākšanai Latvijā vispār nebūtu nepieciešamo tehnoloģisko risinājumu – patlaban apritē līdz ar jaunumu 5G ir tehnoloģiju trešā paaudze 3G un tehnoloģiju ceturtā paaudze 4G, un šobrīd galvenais tā sauktais darba zirgs ir 4G, un mēs šo ''darba zirgu'' 4G arī rūpīgi kopjam. Jāteic, ka 4G nodrošina vidusmēra lietotāja prasībām pietiekami ātru mobilo internetu. 

Kā vērtējat ažiotāžu, kas nesen tika vērsta pret 5G? Vai vienkārši daļa sabiedrības ātri aizraujas ar dažādām masu histērijām? Nav jau noslēpums, ka arī sabiedrisko attiecību joma mēdz uzkurināt masu histērijas.

Es pats esmu piedalījies publiskā diskusijā par 5G ietekmi uz vidi un cilvēku veselību un varu apliecināt, ka man nav zināms, ka 5G radītu negatīvu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Varu arī apliecināt, ka 5G bāzes stacija darbojas tieši uz mūsu biroja jumta, es sēžu tās tiešā tuvumā un esmu dzīvs, vesels un priecīgs. 5G izmanto to pašu frekvenču spektru, kādu izmanto 4G. Raidītāju jaudas ir tādas pašas un dažos gadījumos pat mazākas. Turklāt Veselības inspekcija ļoti rūpīgi pārbauda katru bāzes staciju, ko mēs nododam ekspluatācijā, un ir atzinusi, ka magnētiskā lauka intensitātes līmenis ir nevis vienu, nevis divas, nevis trīs reizes, bet simt reizes zemāks par maksimālo normu. Tādējādi saistībā ar kampaņu pret 5G jārunā par populismu un dažu cilvēku vēlmi piesaistīt sabiedrības uzmanību. Taču es nenoliedzu, ka ir jāturpina sabiedrībai skaidrot, kas tad ir 5G, turklāt noteikti varētu vēlēties, lai arī mūsu nozares asociācijas būtu aktīvākas, veicot skaidrojošo darbu.  

Taču pret 3G un pret 4G nav bijis kampaņu. Kāpēc ir kampaņa tieši pret 5G?

Iespējams, situācija, kas izvērtusies ap 5G, ir saistīta ar ģeopolitisko jautājumu risināšanu. Radot jūkli pretinieku nometnē, var aizkavēt jaunu projektu attīstību, un citi reģioni līdz ar to var attīstīties ātrāk. Vēl viens aspekts ir tas, ka patlaban katrs cilvēks par sevi atstāj ļoti plašu informācijas sliedi, un ir daudz uzņēmumu, kas seko lietotāju aktivitātēm sociālajos tīklos un profilē lietotājus. Iespējams, notiek mēģinājumi izskaitļot vieglāk ietekmējamus sabiedrības pārstāvjus, ar kuriem nepieciešamības gadījumā ir viegli manipulēt. Taču tie ir tikai teorētiski pieļāvumi, manā rīcībā nav faktu, kas to apstiprinātu.  

Saistībā ar ''darba zirgu'' 4G – vai tas ir pieejams visā Latvijas teritorijā?

Jā. Izņēmums ir, piemēram, dabas rezervāti, kuros bāzes stacijas vispār nedrīkst uzstādīt, līdz ar to tur pārklājuma nav, taču jāņem vērā, ka šādās teritorijās arī parasti nav iedzīvotāju. Kopumā visā Latvijas teritorijā ir 4G pārklājums, un mēs strādājam pie tā, lai palielinātu 4G jaudu, jo pieprasījums pēc datiem un to pārraides aizvien pieaug un ir skaidrs, ka arī turpmāk cilvēki internetu lietos aizvien vairāk.

Jūsu vadītais uzņēmums ir piesaistījis uzmanību ar sociālu projektu par jēgpilnu interneta lietošanu. Kāds ir šī projekta mērķis?

Viedtālruņu ienākšana Latvijā un arī citās valstīs ir notikusi ļoti strauji. Mūsu valstī pirmie viedtālruņi parādījās ap 2008. gadu, bet nu jau Latvijā viedtālruņus lieto vairāk nekā 60% iedzīvotāju. Līdz ar to viedtālruņu ietekme ir jauns un maz pētīts fenomens. Maz pētīti ir tie efekti, ko rada aizvien pieaugošais viedtālruņu lietotņu piedāvājums, kā arī tās pārmaiņas, ko rada tas, ka daudzi cilvēki, izmantojot internetu viedtālrunī, ievērojamu diennakts daļu pavada sociālajos tīklos. Arī citi ar interneta lietošanu saistītie aspekti vēl pagaidām ir ļoti maz pētīti, turklāt ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē nav šādu pētījumu. 

Mēs pagājušajā gadā šo projektu, kas ir saistīts ar jēgpilnas interneta lietošanas popularizēšanu, sākām pēc tam, kad pēc aptaujas veikšanas bijām sapratuši, ka bezjēdzīga interneta lietošana var negatīvi ietekmēt cilvēku privāto un profesionālo dzīvi. Mēs turpināsim šo projektu arī šogad, un es uzskatu – mēs esam vienīgie Latvijā, kas runā par interneta lietošanu, mudinot izvērtēt lietošanas jēgpilnumu. Iespējams, mēs esam Eiropas un pasaules mērogā vienīgais mobilo sakaru uzņēmums, kas aktualizējis interneta lietošanas jēgpilnuma aspektu. Mans viedoklis ir tāds, ka aizliegumi vai ierobežojumi šajā jomā neder, bet ikviens lietotājs ir jāmudina internetu lietot jēgpilni. 

Kāds ir jūsu redzējums – kas raksturo jēgpilnu interneta lietošanu un kā izpaužas bezjēdzīga interneta lietošana?

Bija tāds piemērs – jaunie vecāki visai pavirši izturas pret savu mazuli, nekomunicē ar viņu, jo vecāku uzmanību pilnībā paņem viedtālruņos pieejamais internets, un šādā situācijā interneta lietošana nav jēgpilna, tieši pretēji – ir traucējoša un var būt pat bīstama mazulim. Savukārt, ja cilvēki brīvajā laikā izmanto interneta vietnē www.youtube.com atrodamo informāciju, piemēram, lai mācītos spēlēt ģitāru vai apgūtu kādu svešvalodu, tā ir jēgpilna interneta lietošana. Mūsu mērķis ir mudināt cilvēkus izmantot tās redzesloka paplašināšanas iespējas, ko nodrošina internets, bet vienlaikus arī apzināties, ka interneta lietošana var būt arī bezjēdzīga un traucējoša. Turklāt aptauja parādīja, ka interneta bezjēdzīga – nevis jēgpilna – lietošana pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, ka tā nu gan ir tikai jaunās paaudzes problēma, ir raksturīga ne tikai bērniem, pusaudžiem un jauniešiem, bet visām paaudzēm, arī vidējās un vecākās paaudzes cilvēki ne vienmēr internetu lieto jēgpilni.

Vai ar šādu aicinājumu – lietot internetu tikai jēgpilni – negraujat savu biznesu?

Daudzi jau ir teikuši: ''Ko jūs darāt! Samazināsies pieprasījums un apgrozījums!'' Taču es uzskatu, ka ikvienam uzņēmumam ir jāstrādā atbildīgi un ir jāinformē klienti gan par katra produkta un pakalpojuma pozitīvajiem aspektiem, gan arī par iespējamiem riskiem, dodot līdzsvarotu skatu uz produktiem un pakalpojumiem un arī iesakot labākos veidus, kā tos lietot. Turklāt saistībā ar aicinājumiem lietot internetu jēgpilni mēs saņemam daudz atzinīgu vārdu no mediķiem, pedagogiem, psihologiem, Veselības ministrijas pārstāvjiem un arī no dažādu nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kuri uzsver – beidzot kāds sāk runāt par to, ka interneta pavērtās iespējas ir jāizmanto jēgpilni.

Interneta pieejamība viedtālrunī, protams, dod ļoti daudz pozitīvu efektu, un tas, ko mēs, Tele2, vēlamies uzsvērt, ir, ka interneta lietošana ir ļoti vajadzīga un vēlama, tikai tai nevajadzētu kļūt par bezjēdzīgu laika patēriņu. Nevajadzētu pārprast – mēs esam par interneta lietošanu, nevis pret to.

Runājot par globālajām tendencēm moderno tehnoloģiju jomā, pēdējā laikā bieži dzirdams, ka ES sāk atpalikt no ASV un Ķīnas. Piekrītat?

Jāņem vērā, ka Eiropa ir fragmentētāka nekā ASV un Ķīna, turklāt attiecībā uz datu drošību un datu izmantošanu ES pastāvošais regulējums ir striktāks nekā ASV un Ķīnā pastāvošais normatīvais regulējums. ES spēkā esošā Vispārīgā datu aizsardzības regula ir ļoti stingra, tas, protams, rada nozīmīgus izaicinājumus ES strādājošajiem mobilo sakaru operatoriem un arī citiem uzņēmumiem, taču apgalvot, ka šobrīd ES moderno tehnoloģiju jomā ir būtiski atpalikusi no ASV un Ķīnas, tomēr nav pamata. Tehnoloģiju attīstība ir vērojama gan ES, gan ASV, gan Ķīnā un arī vēl citur pasaulē. Tam, kur kāda jauna tehnoloģija parādās pusgadu agrāk, kur – vēlāk, manuprāt, nav būtiskas nozīmes. Tendences un to makroekonomiskā ietekme būtu jāvērtē 20–30 gadu griezumā, nevis sešu līdz astoņu mēnešu laikposmā. Taču, protams, nevar noliegt, ka moderno tehnoloģiju jomā Āzijā ir ļoti spēcīgi spēlētāji un tur dažādu inovāciju attīstībā tiek investēti ļoti lieli līdzekļi, turklāt, pateicoties tam, arī citu kontinentu iedzīvotāji var izmantot kvalitatīvus tehnoloģiskos risinājumus un augsta līmeņa tehnoloģiskos sasniegumus. 

Kā vērtējat skepsi pret Ķīnas kompānijas Huawei tehnoloģiju lietošanu?

Nevar noliegt, ka pasaulē notiek ģeopolitiska spēkošanās. Latvijai kā relatīvi mazai valstij jāsaprot, kurā pusē nostāties, un, ņemot vērā to, ka mūsu valsti palīdz sargāt NATO spēki, mums būtu jāieklausās mūsu sabiedroto viedokli. Mēs, Tele2, savā infrastruktūrā izmantojam ar Somiju saistītā uzņēmuma Nokia tehnoloģijas, tātad Eiropas ražotāja tehnoloģijas, un arī turpmāk tās izmantosim.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses