Vislielākais būvniecības un remontdarbu samazinājums salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu bija maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikācijas līniju un vietējo cauruļvadu un kabeļu līniju būvniecībā - attiecīgi par 91,1% un 83,6%. Savukārt būvniecības apjomi pieauguši tikai skolu un bērnudārzu būvniecībā – par 14,2%.Būvniecības produkcijas apjoms, salīdzinot ar pirmo ceturksni, samazinājies par 19,5%, tai skaitā ēku būvniecības apjoms - par 26,7%, bet inženierbūvju - palielinājies par 7,7%,Šā gada pirmajā pusgadā būvniecības produkcijas apjomi, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laiku, samazinājušies par 38,3%.Tai skaitā ēku būvniecības apjomi sarukuši par 37,1%, inženierbūvju būvniecība – par 39,3%.Otrajā ceturksnī būvvaldes izsniegušas 592 būvatļaujas viena dzīvokļa māju būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai ar kopējo platību 133 6000 kvadrātmetru.
VIEDOKĻI
DnB NORD Bankas eksperts Pēteris Strautiņš:
Sezonāli izlīdzinātais būvniecības apjomu kritums 1.ceturksnī bija jau gandrīz apstājies (-1%) un varēja domāt, ka tas iezīmē pavērsiena punktu, taču 2.ceturksnī attiecībā pret 1.ceturksni būvniecības produkcijas apjoms nokritās par 19,5%. Gan vispārējās tendences ekonomikā, gan ziņas par būvatļauju izsniegšanu un no nozares pārstāvjiem izskanošās prognozes liek domāt, ka būvniecība tomēr varētu sākt iziet no krīzes jau trešajā vai gada pēdējā ceturksnī, taču šī nozare ir ļoti "svārstīga" pa ceturkšņiem, jo īpaši apstākļos, kad tās apjoms ir krasi samazinājies un liela ir atsevišķu projektu ietekme. Tālākas nākotnes perspektīvas gan nepārprotami ir labas. Kritums pret pērnā gada 2.ceturksni joprojām bijis ļoti liels - par 35,3% -, taču izsniegto būvatļauju apjoms kvadrātmetru izteiksmē ir sācis pieaugt.
Izmaiņas būvniecības struktūrā atspoguļo ekonomikā kopumā notiekošo. Dzīvojamo māju būvniecība 1.ceturksnī bija jau samazinājusies gandrīz līdz neesamībai, līdz 5,5 miljoniem latu, kas atbilst vienas ne sevišķi lielas ēkas celtniecības izmaksām. Pret šo ļoti zemo līmeni 2.ceturksnī ir pieaugums, bet pusgadā kopumā šajā sektorā ir ļoti liels kritums gada griezumā, par 57,8%. Tikai nedaudz mazāka ir administratīvo ēku būvniecības lejupslīde, abos gadījumos tas atspoguļo lielo nepārdoto un neizīrēto telpu apjomu šajos segmentos. Taču vismaz veiksmīgāko projektu īpašnieki ziņo par pieaugošiem pārdošanas apjomiem un atsevišķi iepriekš apturēti projekti tiek atsākti, tāpēc korekcija šajās jomās nepārprotami tuvojas beigām.
Rūpniecības ēku celtniecība gada 1.pusē gada griezumā samazinājusies par ceturto daļu, taču nākotnē šeit noteikti sagaidāms pieaugums, jo kāpj šī tipa ēku būvniecības atļauju skaits, par 32% pret pērnā gada 2.ceturksni un par 60% pret šī gada 1.ceturksni. Tā ir laba ziņa gan būvniecības, gan rūpniecības nozarei. Šāda tipa ēkas ir lieli objekti un tas tātad palielinās celtniecības uzņēmumu apgrozījumu. Šāda tendence arī liek domāt, ka rūpniecības izaugsme pēc šobrīd neizmantoto jaudu apgūšanas neapstāsies.
Par apmēram piekto daļu samazinājusies transporta infrastruktūras objektu celtniecība. Ievērojot, ka ES fondu apguve šobrīd ir pieauguma fāzē, arī šeit perspektīvas ir labas, taču vienmēr var gadīties, ka kāda liela objekta virzība kavējas, piemēram, dēļ tiesāšanās par tendera rezultātiem un tas var spēcīgi iespaidot kopējos rezultātus.
Nordea bankas vietējo korporatīvo klientu nodaļas vadītājs Jānis Zagorskis:
Dati joprojām ir vērtējami kā vāji un pat nedaudz pārsteidzoši. Straujā lejupslīde būvniecības sektorā, kas pēdējo divu gadu laikā ir palielinājusies no ceturkšņa uz ceturksni ir nedaudz samazinājusies, dodot cerību, ka iespējami zemākais punkts arī šajā nozarē ir aiz muguras. Tomēr skaidram apliecinājumam būtu jāpagaida vēl vismaz viens ceturksnis.
Ja dati par nozares kritumu gada un pirmo sešu mēnešu griezumā raksturo iepriekšējo periodu negatīvās tendences, tad bažīgu dara 2.ceturkšņa dati, kas, salīdzinot ar 1.ceturksni, uzrāda kritumu par 19,5%. Tas liecina, ka būvniecības sektoram, pretēji vairākām citām svarīgām tautsaimniecības nozarēm Latvijā, rāpšanās ārā no dziļās bedres vēl aizvien neizdodas. Pretēji pozitīviem 2.ceturkšņa IKP datiem, būvniecības sektors 2.ceturksnī faktiskajās cenās spējis ģenerēt vien 174 miljonus latu, kas ir par 104 miljoniem mazāk nekā 2009.gada attiecīgajā periodā. Tas ir atsaucies arī uz būvniecības nozares īpatsvaru IKP struktūrā, kas ir kritusies līdz zemākam līmenim pēdējo gadu laikā.
Pozitīvu cerību dod pieaugums inženierbūvju būvniecības segmentā. Publiskais sektors, kas iepriekš nav spējis dot cerēto atbalstu, radot pietiekama apjoma jaunus pasūtījumus infrastruktūras objektu būvniecībā, ir nedaudz aktivizējies ar atsevišķiem projektiem, no kuriem atdeve varētu parādīties nākamajos periodos.
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis:
Būvniecības nozare turpina izjust krīzi vissāpīgāk, un nozares apjomos saglabājas ievērojama lejupslīde.
Tieši būvniecība bija viena no, ja ne galvenā nozare, kas stipri pavilka visus kopējos IKP datus leju. Līdz ar to nozares turpmākais veikums lielā mērā ietekmēs arī turpmākos IKP datu izmaiņas. Apstiprinās prognozes, ka aktivitāte sākotnēji atsāksies inženierbūvju celtniecībā. Tie atspoguļo pirmos ekonomiskās aktivitātes pieauguma rezultātus un to, ka valsts un pašvaldības turpina apgūt Eiropas līdzfinansējumu.
Šā gada rezultāti nozarē saglabāsies ar mīnusa zīmi, kaut salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem pieaugums varētu noturēties inženierbūvju celtniecībā. Tā pamatā ir Eiropas fondu sniegtās iespējas, valsts un pašvaldību, kā arī rūpniecības nozares pasūtījumi. Ēku būvniecības apjomi saglabāsies salīdzinoši zemi. Dati var uzrādīt krasas pārmaiņas, ko ietekmēs zemā bāze un atsevišķi projekti. Tomēr lielāko aktivitāti turpinās uzturēt valsts un pašvaldību pasūtījumi un projekti. Nozare būs viena no pēdējām, kas izies no lejupslīdes un atsāks izaugsmi.