Pēc viņa laikrakstam Diena teiktā, klientiem joprojām ir nepieejami kredītu resursi – gan dzīvošanai, gan biznesam. Viņš gan atzīst, ka baņķieri vārdos par kredītu izsniegšanu vairs nav tik noraidoši. "Ja baņķieri pauž gatavību atgriezties pie finansēšanas, tad acīmredzot tas kaut kad notiks. Kad baņķieri kļūs labvēlīgāki un viņu sacītais atspoguļosies lielākos kreditēšanas apjomos, tad arī pakāpeniski atdzīvosies nekustamā īpašuma tirgus un cenas īpašumam sāks pieaugt," saka uzņēmējs.
Diena otrdien vēsta, ka dažas uzrunātās bankas signalizē gan par pēdējos mēnešos pieaugošo cilvēku interesi dabūt kredītu mājokļa iegādei, gan arī augošo darījumu skaitu. Tiesa, kopumā visā banku sektorā izsniegto kredītu apjoms gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni nedaudz saruka.
Pēc Swedbank pārstāvja Ivara Svilāna Dienai teiktā, sākumā, mainoties noskaņojumam, privātpersonu kreditēšanā atjaunojas pieprasījums pēc īstermiņa kredītiem. Mēnesī banka izsniedz 1500 šādu aizdevumu, ko cilvēki, pēc kredītiestādē novērotā, ņemot racionāliem tēriņiem, piemēram, mājokļa remontam. Savukārt cilvēku gatavība uzņemties ilgtermiņa saistības pagaidām vēl ir visai vārga.
Nordea bankas pārstāve Pārdošanas centra vadītāja Sandra Rasnača gan uzskata, ka ir noticis lūzuma punkts. Kopš pavasara bankas privātpersonām izsniegto hipotekāro kredītu skaits ik mēnesi audzis par 20%, patlaban mēnesī noslēdzot aptuveni 100 jaunu mājokļa iegādes kreditēšanas darījumu. Aptuveni tikpat daudz darījumu pēdējā laikā mēnesī noslēdz arī DnB Nord banka. Patlaban hipotekāros kredītus visbiežāk ņem jauni cilvēki vecumā no 25 līdz 35 gadiem, lai iegādātos sērijveida dzīvokļus kādā no Rīgas mikrorajoniem ar platību līdz 60 kvadrātmetriem, secina banka.
Atdzīvošanās pazīmes manāmas arī juridisko personu kreditēšanā.
Visu Ilzes Zālītes rakstu lasiet otrdienas Dienā vai sadaļā Šodien laikrakstā.