Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Ejot līdzi ideju realizācijai

LEC optisko līniju projektu vadītāja Dace Skulte palīdz rasties izredzēm uz kvalitatīvu internetu tur, kur iepriekš to trūka.

"Esmu ļoti priecīga, ka nenobijos un piekritu šim izaicinājumam! Latvijā 10 gadu griezumā šis ir vienīgais tāds projekts, kurā tiek attīstīta tik liela infrastruktūra pa visu valsts teritoriju – pieslēgumi, mobilo sakaru torņi, skolas, pašvaldības utt.," saka Dace Skulte, SIA Latvijas energoceltnieks (LEC) optisko līniju projektu vadītāja. Viņa ir viena no tiem speciālistiem, kas iedzīvina praksē va/s Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs apjomīgo un Eiropas Savienības finansēto Platjoslas projektu, kura mērķis ir uzlabot elektronisko sakaru tīklu un kvalitatīva interneta pieejamību patērētājiem (gan mājsaimniecībām, gan iestādēm un uzņēmumiem) Latvijas lauku teritorijās, kur tā līdz šim pieklibojusi. LEC šajā projektā nodarbojas ar optisko kabeļu un sakaru līniju izbūvi, bet Dace šos izbūves projektus uzņēmumā vada. Viņa gan cer, ka turpmākajā karjerā netrūks arī vēl citu tikpat vērienīgu un interesantu iespēju realizēties. "Man vēlme iemācīties un apgūt kaut ko jaunu vienmēr ir kārdinoša," Dace saka.

Jaunā ēra sakaros

Sajūtu, ka jāmeklē kas jauns, Dace izjutusi jau tad, kad absolvējusi Rīgas Tirdzniecības tehnikumu kā pārtikas tehnoloģe, – uzreiz pēc prakses laika pārtikas ražošanā viņai bija skaidrs, ka šī profesija ne īsti vilina, ne īsti patīk. Saistošāki likās ekonomiskie jautājumi – grāmatvedība, finanses, plānošana. Lai tiem tuvotos, Dace atrada darbu SIA Lattelecom, sāka strādāt centrālajā telekomunikāciju tīklā, vienā no galvenajām uzņēmuma sakaru centrālēm Rīgā, Audēju ielā. "Gatavoju rēķinus klientiem – juridiskajām personām," Dace precizē.

Pēc pirmā darba gada viņa iestājās Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātē, kur, studējot uzņēmējdarbības vadību, atklāja, cik aizraujoša joma ir tirgus pētījumi. Dace saņēma drosmi un startēja Lattelecom iekšējā konkursā uz tirgus izpētes analītiķa vietu. "Man paveicās to iegūt, un es pavadīju diezgan ilgu un interesantu periodu ar mārketinga pētījumiem un tirgus izpēti – saistībā ar klientu vajadzībām, tirgus situāciju, pieprasījumu, konkurentiem," Dace stāsta un piebilst, ka šis darbs labi sasaucies ar zināšanām, ko sniedza augstskola.

Jāstrādā bija intensīvi, jo telekomunikāciju nozare Latvijā tieši tobrīd piedzīvoja jaunas ēras iestāšanos. No ielām pazuda iepriekš plaši izmantotās taksofonu būdiņas, un ar fiksētajiem sakariem sāka konkurēt mobilie tīkli. "Tirgus ļoti strauji mainījās, bet uzņēmumam bija svarīgi noturēt savu nišu un tirgus daļu, paliekot vadošajam pakalpojumu sniedzējam," Dace raksturo darbā valdošo gaisotni.

Pārmaiņu fons viņu gaidīja arī uz nākamā karjeras pakāpiena, kad Dace kļuva par ārējo pārdošanas kanālu vadītāju. Uzņēmumā izveidojās divīzija, kas sāka attīstīt pakalpojumu pārdošanu caur dažādiem sadarbības partneriem – dīleriem, datorveikaliem, klientu centriem –, kā arī caur mājaslapu internetā, kas papildus piedāvāja iespēju automātiski pārbaudīt, vai izvēlētais sakaru pakalpojums cilvēka dzīvesvietā vispār ir pieejams. Šodien šāds serviss ir ikdienišķa lieta, bet tolaik uzņēmumam tas bija jaunievedums. 

Kad pēc trim gadiem Dacei uzticēja partnerattiecību vadītājas amatu, viņas atbildība jau aptvēra sadarbību ar visiem korporatīvajiem Lattelecom partneriem, kopīgi veidojot pārdošanas aktivitātes, izstrādājot un piedāvājot pakalpojumus. "Skatījāmies arī, kā nodrošināt klientiem maksimāli ērtāku pakalpojuma saņemšanu un norēķinus par tiem," Dace saka un stāsta, kā tika attīstīti tiešā debeta norēķini jeb automātiskā Lattelecom rēķinu apmaksa internetbankās. 

Kā top pakalpojums?

Darbs telekomunikāciju nozarē ar visiem tās jauninājumiem un uzņēmumu sīvo sāncensību lika turēt roku uz pulsa. "Šajā vidē bija jābūt radošam un ar pietiekami jaudīgu kritisko domāšanu jāspēj saskatīt jaunas iespējas pārdošanā, pakalpojumu tehniskajā nodrošināšanā vai pakalpojumu piedāvājumā kā tādā. Kā kaut ko uzlabot un veicināt, lai gūtu labākus rezultātus," Dace vērtē. 

Taču viņu aizrāva iespēja nemitīgi kaut ko iemācīties, pilnveidoties un aiz apvāršņa saredzēt jaunus risinājumus, ko varētu īstenot dzīvē. "Tas man ir raksturā – man ļoti patīk jauni izaicinājumi, iespējas un patīk iet līdzi jaunu ideju realizācijai. Patīk tas process – izdomā ideju, sakalkulē un izvērtē tās ekonomisko ieguvumu, pēc tam uzliec uz laika plāna un realizē līdz pat ieviešanai," Dace saka.

Telekomunikāciju pakalpojumu industrija nodarboties ar kaut ko tādu ļautu ilgstoši, tomēr Dace pēc bērnu piedzimšanas un nelielas pauzes darba gaitās ieinteresējās par mazliet ko citu. "Ieraudzīju LEC darba piedāvājumu būvniecības jomā saistībā ar telekomunikāciju tīkliem. Līdz tam vairāk biju klientu un pārdošanas pusē, bet šī bija iespēja iepazīt, kā visi tie pakalpojumi, ko piedāvā klientiem, tiek "saražoti". Mani uzrunāja tas, ka katrs šis konkrētais risinājums ir ļoti individuāls, otra tāda nav. Tā ka no masveida tirgus aizgāju uz nišas tirgu, kur katrs projekts ir unikāls," Dace stāsta. 

Lai gan, strādājot Lattelecom, jau bija iegūta izpratne, ka, lai klients saņemtu optisko vai internetpieslēgumu, dabā ir jāizbūvē sakaru kabelis, optiskā līnija un kanalizācija, kurā šo optiku iepūst, LEC Dacei tomēr bija jāapgūst šī visa procesa tehniskās realizācijas puse. "Protams, šajās kurpēs būtu vieglāk iekāpt tad, ja man būtu tehniskā izglītība. Bet es sāku kā projektu sagatavošanas un kontroles vadītāja, un šī pozīcija ir specifiska projektu vadības niša, kas nav nemaz tik viegli apgūstama. Ne katram tehniskajam speciālistam var izdoties veiksmīgi novadīt visu projektu. Viņš varbūt saprot tehnisko risinājumu, bet, lai tiktu līdz veiksmīgam projekta rezultātam, ir vēl daudzi citi posmi. Tāpēc man ļoti noderēja pieredze un zināšanas no Lattelecom laikiem – gan par tirgu, gan par klientu vajadzībām, gan par līgumu slēgšanu, naudas plūsmu, grafiku veidošanu utt.," Dace spriež.

Vācija, Latvija un platjosla

Sākotnēji Daces pienākumi saistījās ar projektu budžetu plānošanu un iesaistīšanos projektēšanas nodaļas darbā, kur katra projekta iecere vēl tikai top un klienta vajadzības un vīzija tiek pārvērstas tehniskos rasējumos un saskaņotas ar institūcijām. Pieredzei augot, Dace ar laiku pievērsās mērniecības projektu vadībai, kad viņas pakļautībā strādāja jau vairāki cilvēki. Šobrīd viņa vada optisko līniju projektus un ar tiem saistīto komandu.

Pa šiem 15 darba gadiem LEC pieredzēts daudz kas. Dace stāsta, ka spilgtā atmiņā ir projekts Vācijā, kur LEC pēc Deutsche Telekom pasūtījuma būvēja optiskās līnijas uz pašvaldību autoceļiem, lai nodrošinātu kvalitatīvu pieslēgumu internetam vietās, kur ir vāji sakari vai nav tīkla pārklājuma. Lai gan Dacei pašai uz Vāciju nebija jādodas, šis projekts prasīja pamatīgu mobilizēšanos – bija jāapgūst citas valsts atšķirīgās prasības un specifika, kā jānoformē un jāsagatavo iesniegšanai projekta dokumentācija. Uzņēmuma mērnieki vairākas reizes uz objektu Vācijā nevarēja izskraidīt, tāpēc, esot tur, viņiem savs darbs bija jāpaveic maksimāli kvalitatīvi un par visiem 100%, tāpēc no Daces kā no mērniecības projektu vadītājas tas prasīja niansētāku plānošanu un skrupulozāku pieeju it visam. Attāluma dēļ lielāks izaicinājums bijis arī tikt galā ar situācijām, kad projektā ne visu var realizēt, kā sākotnēji paredzēts. Būvniecībā tā mēdz gadīties, jo, tikai darbus objektā sākot, var konstatēt, ka, piemēram, apakšzemes komunikācijas atrodas citā dziļumā, nekā plānos norādīts, vai izmaiņas īpašumu robežu novietojumā liek pieņemt steidzamus un koriģētus lēmumus.

Tomēr šī pieredze ir norūdījusi, un šobrīd Daces galvenās ikdienas cīņas saistās ar maģistrālās optikas izbūvēm Latvijas Valsts radio un televīzijas centra Platjoslas projekta ietvaros. Tā kā projektu finansē no Eiropas līdzekļiem, prasības pret formalitāšu ievērošanu un dokumentu noformēšanu ir ļoti augstas un ļoti detalizētas, Dace stāsta. Izaicinoša ir arī izbūves projektu saskaņošana ar daudzajām institūcijām un regulārās izmaiņas normatīvajos aktos, īpašumu robežu transformācijas un to sakārtošana. "Šajā projektā komunikācijas tiek izvietotas Latvijas valsts ceļu nodalījuma joslā, un mums šis kabelis ir jāiegulda maksimāli tuvu pie privāto īpašumu robežas – pēc iespējas tālāk pie ceļa ārējās malas. Un tas bieži vien nozīmē dažādus šķēršļus: daļu zemes ir aparuši zemnieki līdz pašai ceļa malai, vai tur stiepjas ganību lauki vai ir salikti siena ruļļi, mežā izcirstās malkas grēdas utt. Ir arī laikapstākļu faktors, jo astoņi mēneši projektēšanai un vēl astoņi mēneši būvniecībai ir ļoti ilgs laiks, kad nomainās gan lauksaimniecības darbu sezonas, gan gadalaiki, tai skaitā ar sniegu un ūdeņiem grāvjos, kad nevari ar tehniku nekam tikt klāt. Grantētajiem ceļiem nereti ir smagās tehnikas braukšanas ierobežojumi, tāpat bijušas vietas, kur ir ierobežojums veikt būvniecības darbus vai kur ligzdo aizsargājami putni," Dace uzskaita situācijas un jautājumus, ar kuriem jātiek galā, vadot šo apjomīgo projektu. 

Sievietes priekšrocības

Sieviešu Daces darba lauciņā nav daudz, un viņa novērojusi, ka dažkārt vīriešiem nav nemaz tik viegli pieņemt, ka sieviete var vadīt šādus projektus. Tomēr darbā ir daudz nianšu, kur sievietes precizitāte, čaklums un spēja kritiski izvērtēt liela apjoma informāciju, to attiecīgi sakomplektēt un nodot tālāk ir īstajā vietā. "Vīrieši varbūt ar savu pragmatismu un tehniskajām zināšanām spēj labāk vadīt būvniecības darbus tieši objektā. Savukārt projektu vadīšana ir laika grafiki, naudas plūsmas, darbs ar klientu, sniedzot viņam atskaites un precīzu informāciju, dalība operatīvajās sapulcēs, jautājumu risināšana ar pašvaldībām, papildu resursu sagādāšana, plus visa korespondence, visi juridiskie jautājumi utt. Tas paņem daudz enerģijas, pacietības, precizitātes tieši dokumentu sagatavošanā, un tajā sievietēm, manuprāt, ir zināmas priekšrocības – strādāt ar lielu datu apjomu un ar vairākām lietām vienlaicīgi," Dace smaida.

Šīs iemaņas ļoti noder Platjoslas projektā, jo objektu tajā ir ļoti daudz, daļa projektēšanas, daļa – izbūves stadijā, un līdz ar to arī informācijas un dokumentu apjoms ir milzīgs. "Gan es kā projekta vadītāja, gan manas kolēģes, kas liek kopā visu šo tehnisko dokumentāciju, juristi un finansisti – visas mēs esam sievietes. Viens no mūsu valdes locekļiem reiz teica, ka sievietes šajos projektos ir ļoti spēcīgas. Viņas spēj dažādās situācijās noorientēties, koncentrēties uz svarīgāko, pieņemt lēmumus, nebaidīties risināt un "celt augšā" kaut kādas lietas un kopīgi strādāt," Dace saka un uzsver, ka projektu komanda LEC ir ļoti labi sastrādājusies. "Jebkurā gadījumā varu pateikt, ka katrā veiksmīgā projektā vismaz puse ir veiksmīgs komandas darbs."

Spriežot par nākotni, Dace cer, ka viņai priekšā vēl daudzi citi aizraujoši izaicinājumi. Piemēram, dzelzceļa jomā, kura modernizācijas ietvaros LEC jau īstenojis vairākus tīkla izbūves projektus un kur jaunas iespējas sola arī Rail Baltica. "Tā ka perspektīvas, cerams, būs, un tad tikai jāatrod tā sava vieta vai vēlme, kur pašai gribas realizēties," Dace saka. Viņa cer arī uz pandēmijas drīzu norimšanu, jo Covid tomēr ietekmē gan būvniecības apjomus, gan projektu norises ritmu.

Ierobežojumu mazināšana arī ļaus atgriezties pie iepauzētiem hobijiem – izstāžu zāļu apmeklēšanas un ceļošanas. Tāpat Dacei patīk aktīvs dzīvesveids – viņa skrien, brauc ar riteni, ziemā slēpo, bet vasarās lauku mājās labprāt restaurē kādu senu mēbeli vai ielaiž rokas puķu dobē. "Tas palīdz sazemēties."

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mašinērija atsāk griezties

Ja pirms gada pasaule palika uz Covid-19 pandēmijas izraisītās pauzes, tad tagad pasaule ir gatava iekavēto atgūt ar uzviju.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses