Brīdi parakņājusies kastēs, viņa liek priekšā guvumu — burku ar konservētu zirnīšu etiķeti no 1988.gada. Vēlāk tajā iespraudīs koka degli, sapildīs ekoloģisku sojas vasku, apdrukās un laidīs pasaulē kā oriģinālu sveci. Janvārī sveces ceļos uz izstādi Ņujorkā, kur tēmēs uz noņēmējiem arī tai okeāna pusē. Elīna uzsver, ka šī nav viņas vīra biznesa (Kaspara Čīmas ģimenei pieder Steiku haoss un K.I.D. restorāni) atvase un uzņēmums Munio Candela visu sasniedzis pats — ar partneri Ievu Deksteri noskatījušas ekoloģisko nišu, sastiķējušas pamatkapitālu, uzņēmušas piesardzīgu saimniekošanas kursu un nu neguļ naktis, lai godam apgūtu Rietumeiropu un ASV.
Nemet ārā, izmanto vēl
No Latvijas taras punktiem izpirktās puslitra burciņas labi raksturo gan uzņēmumu, gan viņu pašu, saka Elīna. Kā rakstīts uz sveču iepakojuma, tā arī ir: visas burkas liktas lietā atkārtoti, neviena nav jauna. Elīna nosmejas — kad beigsies vietējie krājumi, viņas gatavas braukt uz Igauniju vai Lietuvu. Kopš bērnības viņa sevi atminas kā taupīgu, un tas redzams arī sveču darbnīcā, kura, uzņēmumam augot, gada laikā jau trešo reizi mainījusi atrašanās vietu. Koši sarkanas durvis Rīgas centrā, Ādmiņu ielā, ievedīs jūs paprāvā garā telpā, ko sadala aizkars. Dziļumā trīs meitenes griež kanēļstandziņas, sver aromātiskās piedevas, ko pievienot sojas vaskam, un pako gatavās sveces. Priekšplānā preču stendi, paklājs un viegli nobružāti aristokrātiska paskata sēžamie. Elīna apgalvo, ka nauda viņai nekad nav slīdējusi cauri pirkstiem, daļēji arī tāpēc, ka viņa lietas nemet ārā un nevīpsnā par otrreizēju izmantošanu. "Nevaru pat pateikt, kura lieta mūsu šovrūmā ir pirkta no jauna. Kad vajag paklāju, vispirms apskatāmies, vai nevar dabūt lietotu. Tas pats parādās arī mūsu svecēs — mums patīk izmantot otrreiz," — tā Elīna. Vīna pudeles sveču kolekcijai Villa viņa saņem no vīra restorānu biznesa. Pudeles apzāģē, ielej vasku, piedevas, ieliek degli, un svece gatava. Pašreizējam pieprasījumam ar ēstuvju tukšo pudeļu krājumiem pietiek. Redzēs, kas būs pēc Ambiente izstādes Frankfurtē, jo tā ir viena no Eiropas dizaina un interjera preču Mekām. Tieši Rietumeiropa līdz šim vairāk novērtējusi Munio stikla tarā pildīto kolekciju. Latvijā Munio Candela burciņsvece nopērkama aptuveni par 10 latiem, bet kādā Francijas interneta veikalā SestDiena to atrod par 22 eiro. Turpretī japāņi, kas patērē ap 40% no saražotā, iecienījuši Naturella — sojas vaska kombināciju ar augiem no Latvijas laukiem. Daļa audzēta vietējās ekosaimniecībās, daļu vāc sveču meiteņu radi un paziņas. Reizēm arī Elīna pati.
Kad interese nav tīra
Sargājot savu recepti, Naturella tapšanu uzņēmums pieskaņo ražotnes apmeklētāju grafikam — ja paredzēts, ka kāds ieradīsies, sveces netop. Vesels gads pagājis, kamēr eksperimentos un testos viņas nonāca līdz pareizajai Naturella liešanas tehnoloģijai. Eiropā ar sojas vasku līdz šim nebija strādāts, un nevienā avotā nebija aprakstīts, kurš deglis ir īstais un kā aromāts ies kopā ar konkrēto vasku. To visu meitenes pašas izpētījušas. Ķēpāšanās virtuvē un pēc tam daudzkārtēja dedzināšana. Tālab no svešinieku acīm savu pirmo recepti viņas sargā. Tā arī ir kolekcija, ar kuru uzņēmums izgāja pasaulē. Pirmais noieta kanāls bija Berga bazāra tirdziņi. "Sākumā visi teica — ha, ha, sveces ražosiet! Vēlāk sāka nākt cilvēki, teica, ka grib paskatīties, grib saprast, kā top. To, ka interese nav tīra, uzreiz var redzēt. Skatoties kaut vai tikai uz Stendera piemēru [ziepju fabrikas darinājumiem Latvijā sadzima daudzi kopētāji], mēs vienmēr esam bijušas gatavas, ka būs cilvēki, kas paši nav radoši," spriež Elīna. Tehnoloģiju ziņā Eiropas līmenī neredzēta būšot arī viņu trešā kolekcija, kas jau pusgadu tiek pētīta. Elīna cer, ka to varēs atrādīt janvārī Ņujorkas un Frankfurtes izstādēs. Kaut nedaudz ieskicēt to, kas top, viņa nav gatava. Piesardzība patlaban esot būtiska. "Pati arī esmu piesardzīga, piemēram, ar publicitāti. Man lielāks prieks, ja cilvēki Latvijā pazīs, ka tās ir Munio sveces, nevis ja pazīs mani."
Nakts epasti
Latvijā Munio sveču biznesam šogad nācis klāt lērums pircēju un vietējais tirgus pamatīgi izaudzis. "Turklāt nav tā, ka klienti nemaksātu. Krīzi mēs redzam nodokļu lietās, bet cilvēku attieksmē un interesē to nesastopam," vērtē uzņēmēja. Viņām gan bijusi pašām sava mazā krīzīte — brīdis, kad Ieva pārcēlās uz dzīvi ASV. Viņas pietrūkst, bet darbi ir labi sadalīti: Elīna kārto izstādes, noieta tirgus un finanses, savukārt Ieva atbild par vizuālo ideju virzīšanu, iepakojumu, daļēji arī par tehnoloģijām. Šogad vien Munio saņēmis deviņus apbalvojumus par iepakojumu.
"Pagājuši nu jau trīs mēneši, un viss nokārtojies. Divas stundas dienā norunājam pa telefonu." Aizņemtības ziņā šis viņām ir otrais trakais periods. Kad pagājušajā vasarā abas gatavojās Interior Lifestyle Tokyo izstādei, pierasts bija nostrādāt pusi nakts un miegam atvēlēt pāris stundu. "Tagad Ziemassvētki sakrituši ar gatavošanos divām lielām izstādēm, turklāt vēl trešā kolekcija tūdaļ jāpalaiž." Darbadienas stundas Elīnai ir tik stingri sadalītas, ka vakarā pie vīra un trīsgadīgā dēla Harija viņa tiek laikus. Tomēr domas un darbi neliek mieru, naktī līgumi un atbildes uz epastiem top tik ilgi, ka miegam atkal sanāk tikai pāris stundu. "Nekas, izgulēšos februārī."
Drūmais pārvarēts
Elīna atzīst, ka mēģinājusi, taču nekad nebūs no cilvēkiem, kas to vien varēs kā mājās ar bērniem sēdēt. Sazin cik kāzu un baļļu palīdzējusi rīkot. Viņai patīk rosīties, turklāt tā, ka pati ir sev boss. Izmēģināta arī algota darbinieka loma, bet nav patikusi. "Biznesam man pašai ir spēcīga motivācija, un šķiet, ka neviens šajā virzienā mani nav virzījis. Esam trīs māsas, un mamma vienmēr vairāk rūpējās par mums, darbs viņai bija otrajā vietā, bet tēvs [bijušais