Konkurences uzraugs nekonstatē aizliegtas vienošanās Latvijas alus tirgū

Tirgū divu lielāko tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa, sākot no 2006.gada, ir vairāk nekā 70%. Vērojama arī mazo tirgus spēlētāju, piemēram, SIA „Abula”, SIA „Krāslavas alus” izaugsme. Visiem ražotājiem lielākais realizācijas apjoms parasti ir vasaras sezonā, kad ražošanas jaudas tiek izmantotas tuvu vai pat vairāk par 100%.Alus ražošanas apjoms Latvijā 2006.-2009.gada pirmajā ceturksnī bijis diezgan stabils. 2007.gadā alus ražošanas apjoms pieauga vidēji par 2%, kam 2008.gadā sakoja neliels kritums 4% apmērā. Šajā laikposmā vislielāko pieaugumu uzrādījis a/s „Cēsu alus” – salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu attiecīgi 24% 2007.gadā un 12% 2008.gadā. A/s „Aldaris” apjoma pieaugumam 2007.gadā 10% apmērā sekojis apjoma kritums 2008.gadā – 13,6%. Ražošanas apjoms samazinājies arī mazajiem alus ražotājiem, bet atsevišķi piedzīvojuši kāpumu.Alus Latvijā galvenokārt tiek pārdots mazumtirdzniecībā un_ HoReCa_ sektoram (viesnīcas, restorāni, kafejnīcas u.c.). KP secinājusi, ka _HoReCa_ sektoram Latvijas alus darītavas realizē mazāk nekā 10% no kopējā realizācijas apjoma, turpretī mazumtirdzniecībā tiek realizēts ap 80% un vairāk.Savukārt alus eksports uz ES dalībvalstis un citām valstīm laikā no 2006.gada līdz 2007.gadam pieaudzis par 15%. Savukārt 2008.gadā, salīdzinot ar 2006.gadu, tas ir samazinājies par 23%. Salīdzinot Latvijā saražoto alus daudzumu ar izvesto alus daudzumu, redzams, ka laika posmā no 2006.gada līdz 2008.gadam no Latvijas tiek izvests no 8% līdz 11% alus. Līdz ar to konstatējams, ka apmēram 90% no Latvijā saražotā alus apjoma tiek patērēts nacionālā tirgū, konstatē KP.Par cenām KP secinājusi, ka tās analizētajām alus šķirnēm laikā no 2006.gada janvāra līdz 2008.gada janvārim pieaugušas vidēji par 16%-19%. Savukārt no 2006.gada janvāra līdz 2009.gada janvārim cenas kāpušas no 22% līdz 51%. Vasaras mēnešos, pieaugot sezonālajam pieprasījumam un ražošanas apjomam, produkcijas pašizmaksa uz vienu vienību būtiski samazinās, ražotājiem dodot iespēju gūt lielāku peļņu.Savukārt, vētījot izmaksas, KP secinājusi, ka to struktūra dažādu ražotāju alus šķirnēm nav viendabīga. Ražošanas izmaksas kopumā ir lielākā izmaksu sastāvdaļa, atsevišķos gadījumos veidojot līdz pat 80% no pašizmaksas. Kopumā ražošanas izmaksu lielums uz vienību ir visai svārstīgs. Pēc 2007.gada sezonas izmaksas uzrāda izteiktu pieauguma tendenci. Pārējās pamatizmaksu grupas – administratīvās un piegādes izmaksas – svārstās 5-50% robežās.Tāpat, lai gan atsevišķu alus šķirņu izmaksu analīzē KP atklājusi, ka alus kopumā vērtējams kā produkts ar augstu rentabilitātes līmeni, alus ražošanas uzņēmumu kopējie rentabilitātes rādītāji nav tik pozitīvi. Līdz ar to KP konstatē, ka lielie bruto piecenojumi (t.i., uzcenojums, kas ietver gan tīro peļņu, gan komercsabiedrības izdevumus) atsevišķām alus šķirnēm vēl nebūt neliecina par uzņēmuma darbību kopumā – vai tā būs ar augstu peļņas normu utt.Vēl KP konstatējusi, ka alus ražošanas izejvielas un sastāvdaļas kā iesals, apiņi, pudeles tiek importētas no ārvalstīm. Līdz ar to, neraugoties uz tradicionāli lielo alus ražošanas un patēriņa apjomu Latvijā, alus izejvielu un ražošanas sastāvdaļu tirgus Latvijā nav pietiekami attīstīts, lai spētu apmierināt pieprasījumu ar vietējiem resursiem, uzskata padome.Tāpat tā secinājusi, ka pēdējā laikā palielinājies nišas alus produktu ražotāju skaits. Daži no informācijas iesniedzējiem norādījuši, ka ar alus izmaksu aprēķiniem nenodarbojas, līdz ar to KP secina, ka alus ražošanas uzsākšanā mazākos daudzumos īpašu izmaksu un ieguldījumu izraisītu barjeru nav.KP piebilst, ka tirgus uzraudzībā pētīts alus realizācijas tirgus, vairāk koncentrējoties uz alus ražošanu, tā struktūru un konkurences elementiem, kā arī analizēta cenas un izmaksu izmaiņu korelācija.Cenu un izmaksu salīdzinājums veikts astoņām a/s „Aldaris”, a/s „Cēsu alus”, SIA „Piebalgas alus”, SIA „Brūveris” alus šķirnēm nosacītos Premium un Standarta alus segmentos, laikposmā no 2006.līdz 2009.gada pirmajam ceturksnim, tās analizējot par janvāri, jūniju un oktobri.