Intervijā Latvijas Radio viņš pauda viedokli, ka ir jāsaprot, kas ir traucējošais faktors, kāpēc neļaujam investoriem attīstīt cūkkopības kompleksus.
Pēc viņa vārdiem, risinājumi var būt vairāki. Var mainīt normatīvo aktu bāzi un paredzēt, ka noteiktā rādiusā nevar atrasties dzīvojams mājas. Vēl viens vēl pozitīvs solis, ja gribam attīstīt tālākus reģionus no Rīgas, viņaprāt, varētu bū nodokļu politika. Ar to varētu veicināt ārzemju invsetoru došanos tālāk par 100 kilometriem no Rīgas.
Iepriekš laikraksts Neatkarīgā vēstīja, ka, pēc uzņēmēju aplēsēm, šobrīd Latvijā bloķēti astoņi cūkkopības kompleksu projekti, tajā skaitā arī pāris vietējas izcelsmes, ziņo BNS. Secināts, ka astoņos nobloķētos projektos septiņu uzņēmumu neieguldītās investīcijas pārsniedz 40 miljonus latu. Viena nobarota cūka Latvijas budžetam nodokļos ienes 20 latus, bet kopumā šobrīd tiekot kavēti astoņu miljonu nodokļu ieņēmumi. Kopā ar saistītajām nozarēm netiek izveidotas 1000 darba vietas. Graudu audzētājiem netiek nodrošināts apmēram 70 000 tonnu liels graudu noiets.
Laikraksts vēstīja, ka projektu vadības firma ActusQ nav mācējusi pārliecināt Litenes pagasta iedzīvotājus par ieceri uzbūvēt fermu 2000 nobarojamām cūkām. Iemesls tradicionālais: iedzīvotāju bailes no smakām. Citi uzņēmēji Latvijā plāno lielākus apjomus, piemēram, Lažas pagastā vietējie ļaudis nobloķēja fermas būvi 25 000 cūkām, bet Gudeniekos - ar vērienīgu antikampaņu un piketiem - 20 000 rukšiem. Litenes iedzīvotājiem īpašas aizdomas radījis fakts, ka cūkas plānots audzēt tikai vienā vecās govju fermas korpusā, bet pavisam tādi ir seši. Tātad nākotnē paplašināšanās ir ļoti ticama.
Avīze vēstīja, ka pēc saņemtā atteikuma ActusQ tomēr nav atkāpies no ieceres un mēģina mainīt sabiedrībā valdošo attieksmi ar sabiedrisko attiecību līdzekļiem. Uzņēmums veicis pētījumu par nozarē zaudētām investīcijām, neizveidotajām darba vietām, valstij secen ejošajiem nodokļiem un šo pētījumu iesniedzis vairākās ministrijās, Saeimā un izsūtījis medijiem.
Valsts vides dienests atzinis,
ka
cilvēku sūdzībām ir pamats. "Lai arī cik izteikta ir šī smaku fobija,
lielražošanas apstākļos smaku problēmas objektīvi pastāv. Turklāt ne
tikai
pie mums, arī citās valstīs," skaidrojis dienesta
ģenerāldirektors Vilis Avotiņš.
J.Lagzdiņš intervijā arī pauda bažas par to, ka saistībā ar ekonomisko krīzi Latvijas zemi un mežus varētu izpirkt ārzemnieki. Viņš uzsvēra, ka tie ir Latvijas pamatresursi un tas ir valstiski svarīgs lēmums, kam tie piederēs. Pēc krīzes ir smaga situācija arī lauksaimniecības sektorā - lauksaimnieki, zemju īpašnieki spiesti zemes pārdot, lai norēķinātos ar bakām, bet vietējiem zemniekiem nav iespējas tās nopirkt. To var izdarīt ārzemju investori. Viņaprāt, šai idejai jāgūst politisks atbalsts. "Bažas ir par to, ka notiek zemes pārdale," teic organizācijas pārstāvis.