Pircēju mazāk, bet viņi pērk vairāk

Ar pirmo mums Latvijā ir visai izteiktas problēmas, jo mēdz uzskatīt, ka ik dienu Latvija zaudē apmēram 40 iedzīvotāju, kuri dodas uz ārvalstīm, turklāt šobrīd nav nekādu pazīmju, ka šajā ziņā tuvākajā laikā kaut kas būtiski varētu mainīties. Savukārt attiecībā uz iedzīvotāju pirktspēju, lai arī tā ne tuvu nav tāda kā Rietumeiropas valstīs, pēdējie gadi tomēr ir nesuši zināmus uzlabojumus, kas šobrīd atspoguļojas pēdējo gadu straujākajā mazumtirdzniecības apjomu kāpumā. Turklāt šobrīd palīdzīgu roku straujākam tirdzniecības apjomu kāpumam sniedz arī korporatīvais sektors, kur augošais investīciju apjoms veicina pieprasījumu pēc dažādām precēm un pakalpojumiem.
 

Pārdod vairāk

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn mazumtirdzniecības apjomi salīdzināmajās cenās (tātad tirdzniecības apjomu kāpums, atrēķinot inflāciju) pieauguši par 5,3%. Savukārt jūnijā pēc šādas metodoloģijas rēķinātais mazumtirdzniecības apjoms salīdzinājumā ar pagājušā gada sesto mēnesi audzis par 5,6%.  

Visai iepriecinoši dati tiek saņemti par pārtikas mazumtirdzniecības apjomu pieaugumu, kas gada laikā audzis par 6,4%. Par to var priecāties pārtikas ražotāji. Latvijas iedzīvotāju pirktspēja vēl ir visai tālu no tās, kādu mēs to vēlētos redzēt, un pārtika ir galvenā mājsaimniecību izdevumu pozīcija, pēdējos gados kopējā tēriņu grozā veidojot aptuveni ceturto daļu. Tā kā mūsu iedzīvotāju skaits nepieaug, bet notiek tieši pretējs process, tad lielāki pārtikas realizācijas apjomi varētu būt visai uzskatāms apliecinājums tam, ka arī mazāk turīgās mājsaimniecības var atļauties lielākus tēriņus. Jāpiebilst, ka pēdējos gados ne viens vien tirgotājs savos komentāros norādījis, ka iedzīvotāji izvēlas aizvien kvalitatīvākas preces, kas arī apliecina to, ka Latvijā aug labklājības līmenis. Tādējādi arī tā sabiedrības daļa, kas savos izteikumos allaž ir visai skeptiska, var gūt kādu apstiprinājumu tam, ka statistiķu fiksētais 8–9% vērtais algu kāpums gada izteiksmē nav nekāds izdomājums, bet gan fakts. 

Veikalu tīkla top! mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Priedīte stāsta, ka pieaugums ir vērojams visās preču kategorijās. "Vislielākā izaugsme ir tādās grupās kā saldējums, kas pieaudzis uz pusi, pateicoties karstajiem laika apstākļiem. Pateicoties pircēju paradumu maiņai un sākot izvēlēties kvalitatīvāku pārtiku, siera un gaļas produkcijai ir pieaugums padsmit procentu robežās. Pateicoties cenu kritumam, olu tirdzniecība ir augusi par 20%. Pieaudzis noiets arī tādās kategorijās kā alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni, preces bērniem un arī svaigi augļi un dārzeņi," izmaiņas raksturo veikalu tīkla pārstāve.