Laika ziņas
Šodien
Migla
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Sadales tīkls: Valsts kontroles revīzijas secinājumi – iesāktās efektivitātes programmas turpinājums

AS Sadales tīkls kopš 2017. gada realizē uzņēmuma darbības efektivitātes paaugstināšanas programmu. AS Sadales tīkls ir vērienīgā transformācijas procesā, kura ietvaros tiek optimizēts darbam nepieciešamo resursu skaits – personāla skaits tiks samazināts par 800 strādājošajiem, darbam nepieciešamo transportlīdzekļu skaits – par 400 vienībām, kā arī samazināts tehnisko bāzu skaits, tādējādi līdz 2022. gadam plānots samazināt uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas par aptuveni 70 miljoniem eiro, portālu Diena.lv informēja uzņēmumā.

Valsts kontroles revīzijas ziņojuma ieteikumi ir būtisks devums arī turpmākai AS Sadales tīkls darbības uzlabošanai. Valsts Kontroles revīzija tika veikta laikā, kad AS Sadales tīkls jau bija uzsākusi darbības efektivitātes paaugstināšanas programmu. Līdz ar to šobrīd lielākā daļa no revīzijas ziņojumā iekļautajiem ieteikumiem ir ieviešanas procesā. Lai samazinātu uzņēmuma pamatdarbībai nepieciešamos resursus un nodrošinātu patērētāju un uzņēmuma interesēm atbilstošāko pakalpojumu arī turpmāk, līdz 1. septembrim uzņēmumā jau ir slēgtas 450 darba vietas, atbrīvotas 10 tehniskās bāzes, kā arī darbam nepieciešamo transportlīdzekļu skaits samazinājies par 160 vienībām.

Nozares uzņēmumu veiktais apkopojums par elektroenerģijas piegādes izmaksām liecina, ka atsevišķās mājsaimniecību grupās, kā arī juridiskajiem klientiem ar energointensīvām ražotnēm maksa par elektroenerģijas piegādi Latvijā ir konkurētspējīga un dažās klientu kategorijās ir zemākā Baltijas valstīs.

Iespēju paaugstināt uzņēmuma darbības efektivitāti deva iepriekšējos gados pārdomāti ieguldītās investīcijas un digitālo tehnoloģiju un risinājumu ieviešana elektrotīklā, kas būtiski samazināja elektrotīkla bojājumu skaitu. Turklāt sadales sistēmas pakalpojumu tarifu izmaiņas un fiksētās maksas ieviešana par pieslēguma nodrošināšanu ir bijis rūpīgs un izsvērts solis, kas jau šobrīd pozitīvi ietekmē uzņēmuma izmaksas, kas nepieciešamas elektrotīkla atjaunošanā un jaunu pieslēgumu izbūvei. Klienti ir motivēti vērtēt savu pieslēgumu jaudu un vienlaikus optimizēt savas izmaksas. Kopš tarifu ieviešanas teju 60 000 klientu ir samazinājuši neizmantotās elektrotīkla pieslēguma jaudas, savukārt no pieslēgumiem, kuri klientiem nav nepieciešami, ir atteikušies ap 20 000 klientu. Šīs izmaiņas atstāj tiešu iespaidu uz sadales pakalpojumu ieņēmumiem un izmaksām, tādējādi veicinot sadales sistēmas operatoru paaugstināt darbības efektivitāti.  Izmaksu ietaupījums, ko nodrošina elektrotīkla optimizācija un digitālo tehnoloģiju, tajā skaitā viedo skaitītāju ieviešana, dos iespēju līdz 2022. gadam saglabāt nemainīgu sadales sistēmas pakalpojumu tarifu un turpināt darbu atbilstoši uzņēmuma darbības stratēģijai. Tas ir nozīmīgs ieguvums visai sabiedrībai, ņemot vērā cenu pieauguma inflāciju un vidējo darba algas pieaugumu valstī, savukārt, biznesa klientiem tas ļauj stabili prognozēt izdevumus un plānot saimnieciskās darbības attīstību.

Viens no vissvarīgākajiem faktoriem, kas nodrošina iespēju paaugstināt uzņēmuma darbības efektivitāti, ir investīcijas elektrotīkla atjaunošanā, jo to mērķis ir klientiem nodrošināt nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi un samazināt elektrotīkla bojājumu skaitu. Ņemot vērā, ka valsts elektrotīkls ir veidojies pakāpeniski, plānojot investīcijas, tiek izvērtēts elektrotīkla tehniskais stāvoklis, vieta, kur tas atrodas, elektroenerģijas patēriņš, klientu skaits un apdzīvotības blīvums, kā arī konkrētās vietas attīstības perspektīva. Kapitālieguldījumu plānošanas process ir ļoti komplicēts un sarežģīts un tādēļ tā pārskatāmības veicināšanai turpinās uzlabošanas pasākumi. Būtiski, ka AS Sadales tīkls pienākums ir nodrošināt nepārtrauktu un kvalitatīvu elektroenerģijas piegādi ikvienam savam klientam. Kapitālieguldījumu finansējums ir veikts mērķtiecīgi un lietderīgi, ko apliecina elektroapgādes kvalitātes rādītāji, kas ietekmē ikvienu Latvijas iedzīvotāju – neplānoto  elektroapgādes pārtraukumu skaits (nozares rādītājs - SAIFI) un ilgums (nozares rādītājs - SAIDI). Tiecoties sasniegt Eiropas vidējo līmeni, AS Sadales tīkls ir samazinājusi SAIDI koeficientu vienam klientam teju trīs reizes - no 293 minūtēm 2011. gadā uz 100 minūtēm 2017.gadā, savukārt elektroapgādes pārtraukumu skaits samazināts no 5,6 reizēm uz vienu lietotāju 2011.gadā uz 2 reizēm 2017.gadā.

Tieši tāpat investīcijas, kas tiek ieguldītas, lai atjaunotu novecojušo skaitītāju parku ir balstītas uz stratēģisku un plānveidīgu pieeju, kas nodrošina vērā ņemamus ieguvumus un uzņēmuma saimnieciskās darbības efektivitātei. Šobrīd visā Latvijā ir uzstādīti 500 000 viedie elektroenerģijas skaitītāji un to pārbaudei, rādījumu nolasīšanai, elektroenerģijas pieslēgšanai vai atslēgšanai vairs fiziski nav jādodas uz konkrēto objektu, bet visas darbības personāls var veikt attālināti. Ja līdz šim gadā bija jāveic vairāk kā 600 tūkstoši darba uzdevumu, kuri ir saistīti ar skaitītāju apkalpošanu, tad šogad darba uzdevumu skaits ir samazinājies par 30%. Turklāt, ņemot vērā, ka elektrotīkla digitalizācija šobrīd ir viena no sadales sistēmas operatoru prioritātēm ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē, viedā elektroenerģijas skaitītāja cena ir samazinājusies līdz elektronisko vai indukcijas skaitītāju līmenim, kas savukārt AS Sadales tīkls nozīmē vēl mazākas izmaksas tos iegādājoties.



​Tā kā elektrotīkls šķērso visu Latvijas teritoriju - tas atrodas gan pilsētās, gan mežos, šķērso purvainus apvidus, specializēts transportlīdzeklis ir neatņemama uzņēmuma darbības sastāvdaļa, Nepieciešamību iegādāties specializēto tehniku pierādīja pieredze 2010./2011. gada laika apstākļu - snieglauzes laikā, kad AS Sadales tīkls lūdza tehnisko palīdzību Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Zemessardzei, slēpošanas trašu un kūdras pārstrādes uzņēmumiem, jo uzņēmuma rīcībā nebija specializētās tehnikas vienības, lai šādā krīzes situācijā operatīvi piekļūtu elektrotīklam. Tādēļ šobrīd uzņēmums ir izvērtējis un iegādājies pamatotu tehnikas vienību skaitu, lai tūlītēji reaģētu uz dabas stihiju radītiem postījumiem. Neviens Latvijas iedzīvotājs vai uzņēmējs nevēlas piedzīvot situāciju, kad bez elektroapgādes jāpaliek vairākas nedēļas. Atsevišķu tehnikas vienību noslodze ikdienā nav liela, taču tāpat kā glābšanas dienestam tehnikas un aprīkojuma esamība krīzes situācijās ir ļoti svarīga, lai operatīvi novērstu elektrotīkla bojājumus un atjaunotu elektroenerģijas piegādi. Speciālās tehnikas atrašanās AS Sadales tīkls vai AS Latvenergo īpašumā neietekmē sadales pakalpojuma izmaksu apmēru. Iznomāto aktīvu īpašnieks AS Latvenergo kā akcionārs lemj par AS Sadales tīkls peļņas sadali. Ja aktīvi atrastos AS Sadales tīkls īpašumā, tad tās peļņas un zaudējumu aprēķinā būtu jāņem vērā kapitāla atdeves likme. Aktīvu nomas darījuma ekonomiskās struktūras radītā naudas plūsma kopumā neietekmē finanšu līdzekļu pārdali starp koncernā ietilpstošiem uzņēmumiem.

Vienlaicīgi, darbības efektivitātes paaugstināšanas projekta ietvaros AS Sadales tīkls ir samazinājis vieglo transportlīdzekļu skaitu par 160 vienībām un līdz 2022. gadam kopumā vieglo automašīnu skaits tiks samazināts par 40%. Turklāt, lai novērstu neefektīvu uzņēmuma transportlīdzekļu izmantošanu, AS Sadales tīkls seko līdzi un rūpīgi pārbauda transportlīdzekļu lietošanas mērķi, maršrutus un pieturvietas, degvielas patēriņu, nobraukumu. Katram uzņēmuma transportlīdzeklim ir GPS sistēma, kas ļauj sekot uzņēmuma darbinieku gaitai, kā arī katram darbiniekam par saviem dienas braucieniem un pieturvietām ir jāveic uzskaite. Vienlaikus atbilstoši Valsts kontroles ieteikumiem ir paredzēts noteikt vēl stingrākus transportlīdzekļu  lietošanas kritērijus un pilnveidot atskaites sistēmu.

Elektrotīklu nav iespējams uzturēt un klientiem nodrošināt nepārtrauktu elektroenerģiju bez kompetenta un profesionāla personāla. Ņemot vērā elektrotīkla digitalizācijas tendenci visā pasaulē, iespējams pārskatīt darbinieku skaitu, bet vienlaicīgi palielinās arī konkurence starp uzņēmumiem, lai noturētu augsti kvalificētus speciālistus.  Tāpēc arī AS Sadales tīkls ir jādomā ilgtermiņā, lai darbinieki, kuri iegulda savu darbu un zināšanas elektrotīkla attīstībā šobrīd, kuru apmācībā ieguldīti līdzekļi un laiks, turpinātu to veikt arī vidējā termiņā. Salīdzinot ar lielajiem uzņēmumiem Latvijā, AS Sadales tīkls darbinieku darba alga ir 16% zem vidējā atalgojuma līmeņa (Centrālās statistikas pārvaldes dati), tomēr uzņēmums kā sociāli atbildīgs uzņēmums saviem darbiniekiem nodrošina individuālos aizsardzības līdzekļus, sociālās garantijas un veselības apdrošināšanu, jo darbs elektroapgādes nozarē ir gan atbildīgs, gan bīstams. Sociālās garantijas ietvertas arī Darba koplīgumā, kas 1997. gadā noslēgts ar arodbiedrību Enerģija, un ir kā instruments, kas daļēji līdzsvaro situāciju darba tirgū un piesaista speciālistus darbam uzņēmumā.

Valsts kontroles revīzija apliecina, ka AS Sadales tīkls darbības efektivitātes paaugstināšana norit pareizā virzienā. Šā gada sākumā uzņēmums sāka ieviest pārmaiņas uzņēmuma pamatdarbības procesos, izvērtējot procesu efektivitāti, izmaksas un to digitalizācijas iespējas. Ar 1. janvāri mainīta uzņēmuma struktūra, pilnveidoti darba procesi, pārskatīta aktīvu un personāla pārvaldība, optimizēts darbam nepieciešamo resursu apjoms, tajā skaitā darbinieku skaits, viņu pienākumi un atbildības. Ņemot vērā ieteikumus, turpināsies darbs pie kapitālieguldījumu plānošanas procesu uzlabošanas, tiks uzlabots transportlīdzekļu kontroles process, noteikti pamatoti transportlīdzekļu noslodzes kritēriji, kā arī darba samaksas jomā tiek pārskatīti darbinieku vērtēšanas process, nosakot skaidrākus, uz rezultātu sasniegšanu orientētus kritērijus.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Sociālajos tīklos jāuzmanās

Latvijā arvien vairāk dzirdam par krāpnieku nodarītajiem zaudējumiem. Šāgada pirmajā pusē tie pārsniedza desmit miljonus eiro.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses