Vai tiešām mūsu veselību un apkārtējo vidi apdraud parasti saimniecības priekšmeti vai tomēr tiem piedēvētā bīstamība ir tikai mīts?
Eiropas Savienībā aizliegtas
Mūsu ikdiena ir pilna ar ķīmiskiem savienojumiem, kas atrodami arī mājās, it īpaši virtuvē. Lai gan daudzi no priekšmetiem ir paredzēti, lai atvieglotu mūsu dzīvi, daži var būt bīstami gan mums, gan apkārtējai videi.
Eiropas Savienībā (ES) pastāv stingri noteikumi attiecībā uz ķīmiskajām vielām, kas tiek izmantotas izstrādājumos, tostarp traukos, lai aizsargātu patērētāju veselību un vidi. REACH regula (Registration, Evaluation, Authorisation and Restriction of Chemicals Regulation) ir ES regulējums, kas stājās spēkā 2007. gadā, tā mērķis ir nodrošināt augstu cilvēku veselības un vides aizsardzības līmeni, ierobežojot bīstamu ķīmisko vielu izmantošanu. Saskaņā ar to, uzņēmumiem, kas ražo vai importē ķīmiskās vielas, ir jāpierāda to drošība, reģistrējot vielas Eiropas Ķimikāliju aģentūrā (ECHA). Ja vielu nevar izmantot droši, tās lietošana var tikt ierobežota vai aizliegta.
Piemēram, bisfenols A (BPA), kas agrāk tika plaši izmantots plastmasas traukos, ir aizliegts ES bērnu barošanas pudelītēs, jo var negatīvi ietekmēt endokrīno sistēmu. Daudzos plastmasas traukos joprojām ir bisfenols A un ftalāti, kas var izdalīties saskarē ar karstu ēdienu vai dzērienu.
Ieteicams ēdiena gatavošanai un saskarei ar ēdienu neiegādāties inventāru lētajos internetveikalos, kas atrodas ārpus ES, jo nav garantijas par to drošību. Pat keramikas trauki var saturēt kaitīgas vielas, kas izdalās saskarē ar taukainu ēdienu vai karstumu.
Mikroplastmasas riski
Plastmasa ir ērts materiāls, tomēr tai ir arī daudz mīnusu, tāpēc, ja varam virtuvē samazināt tās klātbūtni, tas ir tikai apsveicami. Jebkurš plastmasas priekšmets laika gaitā nodilst, un no tā atdalās pat ar neapbruņotu aci nesaredzamas daļiņas – mikroplastmasa. Griežot pārtikas produktus uz plastmasas dēlīša, mikroplastmasa nokļūst tajos – ne velti redzam, kā paliek nelielas rievas uz materiāla. "Mikroplastmasa ir kļuvusi par nopietnu problēmu. Zinātnieki visā pasaulē to pēta, mēģina izmērīt šī piesārņojuma apjomu un ietekmi uz cilvēku, taču tas nav vienkārši. Vārds "mikroplastmasa" jau pats par sevi nozīmē, ka runa ir par ļoti maziem objektiem," stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta vadītājs medicīnas doktors Ivars Vanadziņš. Profesors norāda: "Ir grūti pateikt, kāda ir ietekme uz cilvēka veselību, jo plastmasa un dažādi savienojumi, kas atrodas uz tās, ir pārāk dažādas vielas, kas nonāk mūsu organismos. Svarīgs ir gan to daudzums, gan ķīmiskais kokteilis ar citām vielām, arī cilvēka individuālā reakcija."
Arī dzērienu pudeles no plastmasas paredzētas vienreizējai lietošanai, un citu plastmasas iepakojumu nedrīkst izmantot vairākkārt, jo no tā izdalās gan mikroplastmasa, gan dažādi citi veselībai netīkami savienojumi.
Labāk uzglabāt stikla tarā
Vislabākais materiāls, lai uzglabātu ēdienu, ir stikls, un tam ir vairāki iemesli. Stikls ir nekaitīgs – tas neizdala toksiskas vielas, kas var nonākt pārtikā un ietekmēt veselību. Tas arī neietekmē pārtikas garšu vai smaržu.
Stikls ir ļoti izturīgs un var kalpot ilgstoši, ja tiek izmantots pareizi. Tam nav nepieciešama bieža nomaiņa, un tas ir daudz ilgnoturīgāks nekā plastmasas trauki, kas var kļūt bojāti, novecojuši vai piesūkties ar sliktu aromātu. Turklāt stikls ir pārstrādājams materiāls, tādējādi tas mazāk negatīvi ietekmē vidi, ja tiek pareizi utilizēts. Salīdzinot ar plastmasu, stikls nerada plastmasas piesārņojumu. Arī citi materiāli var būt piemēroti atkarībā no vajadzībām.
Drošas un ilgmūžīgas pannas
Daudz neskaidrību ir par tādu virtuvē neaizstājamu priekšmetu kā panna. Svarīgi, lai panna būtu ērta, ēdiens nepiedegtu. Taču tik ērto un plaši pieejamo teflona pannu nepiedegošais pārklājums vēl pavisam nesen mēdza saturēt perfluoroktānskābi (PFOA), kas, saskaņā ar pētījumiem, var izdalīties augstā temperatūrā un ir saistīta ar veselības problēmām, tostarp hormonālajiem traucējumiem un pat vēzi. PFOA ir aizliegta Eiropas Savienībā kopš 2020. gada 4. jūlija. Šis aizliegums tika ieviests, ņemot vērā PFOA kaitīgo ietekmi uz veselību un vidi.
Mūsdienās ražotāji izmanto teflona pārklājumam alternatīvas vielas, kas tiek uzskatītas par drošākām. Tomēr, lai nodrošinātu maksimālu nekaitīgumu, jāievēro ražotāja norādījumi par lietošanu un jāizvairās no pannas pārkarsēšanas vai mehāniskiem bojājumiem, kas varētu veicināt kaitīgu vielu izdalīšanos.
Šobrīd drošākās un veselībai mazāk kaitīgās ir nerūsējošā tērauda, čuguna un keramikas pannas.
Nerūsējošā tērauda pannas ir izturīgas, nerūsē un neizdala kaitīgas vielas pat augstā temperatūrā. Tās ir piemērotas dažādām gatavošanas metodēm, tomēr var nebūt tik labi piemērotas ēdieniem, kas mēdz piedegt.
Čuguna pannai ir dabiski nepiedegošs pārklājums. Turklāt tā nodrošina vienmērīgu siltuma sadali. Tomēr čuguns var rūsēt, ja to glabā nepareizi – šo problēmu var novērst, pannu notīrot, ieziežot ar eļļu un izkarsējot cepeškrāsnī. Ne čuguna, ne tērauda pannu nemazgā trauku mazgājamā mašīnā, bet tīrīšanai, ja kas piededzis, izmanto dzeramo sodu.
Keramikas pannas ir populāras ar savu nepiedegošo īpašību un drošību, jo tās nesatur PFOA vai citas kaitīgas vielas. Tomēr to pārklājums var būt mazāk izturīgs pret skrāpējumiem.
Pārāk augsta temperatūra var bojāt pat drošu pannas pārklājumu, tāpēc ieteicams vienmēr cept vidējā temperatūrā, ja vien recepte neprasa ko citu.
Nepieciešams pareizi utilizēt
Lai vai kā, jebkuram priekšmetam kādreiz pienāk lietošanas beigas, tāpēc, domājot par vidi, tie ir jāutilizē pareizi. Dažiem daudzreiz lietojamiem plastmasas traukiem, līdzīgi kā plastmasas iepakojumam, ir marķējums – trīsstūris – pārstrādes simbols, kas norāda, ka trauks ir pārstrādājams. Tas var būt gan ar konkrētu materiāla numuru, gan bez tā, pēc tā var noteikt, ka plastmasu var nodot atkritumu šķirošanai un pārstrādei.
"Vai šo priekšmetu varēs pārstrādāt? Vai to drīkstam mest plastmasas atkritumos? Viennozīmīgas atbildes īsti nav, jo šķirošana attiecas lielākoties uz iepakojumu. Teorētiski – jā. Ja marķējums norāda, ka to var pārstrādāt, tad plastmasas atkritumos var izmest arī, piemēram, savu veco daudzkārt lietojamo sporta pudeli vai pārtikas kastīti. Taču joprojām dažādu atkritumu apsaimniekotāju noteikumi par to, kādus atkritumus viņi pieņem pārstrādei, var atšķirties, tomēr jebkurā gadījumā atkritumi tiek pāršķiroti. Galvenais – lai plastmasai paredzētajā konteinerā izmestie atkritumi būtu tīri un sausi, bez ēdiena vai kādu citu vielu atliekām. Nedrīkst izmest ar sadzīves ķīmiju vai kosmētiku pildītus un netīrus iepakojumus, nekādā gadījumā – auto ķīmiju vai remontdarbiem paredzēto ķīmiju saturošus iepakojumus. Tie jānodod specializētos atkritumu pieņemšanas punktos," skaidro SIA Zaļais centrs projektu vadītāja Žanna Lampicka.
Un kur likt vecās pannas? Nerūsējošā tērauda un čuguna pannas jāievieto atkritumu konteinerā, kas paredzēts metālam. Latvijā to var izdarīt gan pašvaldību šķirošanas punktos, gan atkritumu savākšanas konteineros, kas paredzēti metālam.