Šī ziema bija kā radīta skriešanai. Lai arī distanču slēpošana izpalika, toties gatavoties savam pirmajam maratonam bija daudz vieglāk. Regulāri sāku skriet oktobrī pa dažiem kilometriem dienā, garos treniņus izskrēju janvārī un februārī. Un 1. martā finišēju savu pirmo kalnu maratonu Transgrancanaria, kas notika Kanāriju salā. Man nebija ne jausmas, ko tas nozīmēs noskriet vairāk nekā 40 km pa kalniem. Biju dzirdējusi, ka tas prasīs daudz vairāk laika nekā parastais maratons. Tomēr līdz pēdējam brīdim mani nepameta sajūta, ka tā jau tikai īsā distance, tāpēc nebūs grūti, jo vēl vairāki latvieši šajās pat sacensībās skrēja 82 un 125 km. Kopumā katrā distancē startēja ap 500 dalībnieku, kas bija maksimālais organizatoru atļautais dalībnieku skaits.
Saule un karstums visa skrējiena laikā bija lielākais pārbaudījums. Kalnā augšā skrien tikai ātrākie un arī distancei uz beigām arvien mazāk ir to, kas skrietu no kalna lejā.
40 km distance pa kalniem pat vairāk bija kā tautas pārgājiens ar skriešanas elementiem, kur atliek vien baudīt kopējo sportisko garu, brīnišķīgos skatus un līdzjutēju uzmundrinājumus. Par līdzjutēju izturību brīnījos visvairāk. Fantastisks atbalsts ir arī starp skrējējiem, kas skrien vairāk vai mazāk vienā ātrumā. Ātrākie distanci finišēja pēc 4 stundām, man vajadzēja 7 ar pusi stundas. Emocijām ļoti bagātas stundas. Tāpēc, pat vēl neatgriežoties mājās, jau bija gatavi plāni nākamajiem skrējieniem. Kā nekā arī Latvijā šogad piedāvājumā ir daži gardi pasākumi, kam vēl var paspēt sagatavoties.
No sākuma lēnām, ērti un pa skaistām vietām
Skriešana pa taciņām kļūst aizvien populārāka. Pasaulē vairākiem kalnu garo distanču skrējieniem iespēju piedalīties izpērk nepilnas dienas laikā. Ir skrējieni, kur var pieteikties tikai tad, ja skrējējam ir vajadzīgais kvalifikācijas punktu skaits, kas savākts citos skrējienos, un tad vēl, piedalās tikai tie, kuriem palaimējies izlozē. Tomēr galvenais, ka skriešana pa taciņām sagādā prieku un ir veselīga. Tāpēc uzrunājām pieredzējušus brīvā laika skrējējus par to, kur viņi rod motivāciju regulāriem treniņiem, un kādi ir viņu ieteikumi skriešanas uzsākšanai.
Edgars Rencis, Latvijas Baskāju skriešanas biedrības dibinātājs.
Edgars ir piemērs tiem, kas arī skrienot vēlas atgriezties pie pamatiem, pie dabiskā. Viņš skrien basām pēdām vai minimālisma apavos un ievēro Keto diētas* principus, izvairoties no enerģijas dzērieniem un batoniņiem. “Kad sāku skriet, domāju, ka galvenais ir neapstāties, tāpēc skrēju pa mežu nevis ielām, kur traucē luksofori,” smaidot stāsta Edgars. “Mežā ir gan svaigs gaiss, gan grūtāka, bet interesantāka skriešana. Sevišķi, ja skrien ar basām pēdām.”
Viņš iesaka: “Ja ir radusies doma, ka varbūt vajadzētu sākt skriet, tur nav ko daudz domāt - vienkārši dodies paskriet. Nav vērts pievērst uzmanību skriešanas ātrumam vai distancei, vienkārši lēnā garā paskraidīt, kamēr ir prieks to darīt. Pirmajos mēnešos labākā recepte skriešanai - cik un kad vien gribas, nedomājot par konkrētiem gabaliem vai ātrumiem.”
Edgars iesaka ģērbties tā, lai pašam ir patīkami, lai nekas netraucē: “Lai skrietu, nevajag īpašo skriešanas kreklu. Galvenais, lai ir ērti. Tāpat ar apaviem. Iesācējam svarīgi nepierast pie pārlieku polsterētiem, bieziem, smagiem apaviem, jo tādos pēda nejūt segumu, pa kuru skrien, kas var vēlāk atsaukties uz veselību dažādu traumu veidā.”
Edgars pats gan ne reti skriešanas treniņus plāno pēc iepriekš sagatavotas programmas, lai katru nākamo reizi sacensībās finišētu ar labāku rezultātu: “Mani ļoti motivē tas, ka vēl varu redzēt savu rezultātu izaugsmi, varu labot personīgos rezultātus sacensībās. Brīžos, kad ļoti negribas iet skriet, cenšos domāt par kādām lielām sacensībām, kurām vajag gatavoties, lai sacensību dienā ir prieks par kārtējo rezultāta uzlabošanu.”
Alma Vītola piedalījusies Ultra-Trail du Mont-Blanc (UTMB) sacensībās, kur 119 km distancē viņa savā vecuma grupā bija vienīgā finišētāja; aprīlī piedalīsies 100 jūdžu skrējienā Horvātijā un augustā UTMB.
“Mani skriet iedvesmoja mammas māsa, kura skrēja maratonus. Kopā izskrējām treniņā un tā sāku trenēties. Dzīvoju pie Ķekavas, tāpēc varu izbaudīt skriešanu pa mežu, kur vienmēr ir interesanti, piemēram, grāvī izbiedēt bebri vai agri no rīta satikt meža cūku baru,” stāsta Alma. “Ja nepavisam negribas skriet, tad palīdz domas par plāniem, zinot, ka šie pasākumi nav viegli un to realizēšanai vajadzīgi treniņi. Reizēm ir grūti iziet paskriet, bet pēc treniņa vienmēr ir lieliska pašsajūta.”
Tiem, kas domā par to, kā labāk uzsākt skriešanu, Alma iesaka sameklēt kādu domu biedru, kopā būs gan interesantāk, gan vieglāk saņemties. Slinkuma velniņš visbiežāk piedāvā tieši sliktā laika atrunu. Bet, ja ir piemērots apģērbs, tad skriet var jebkuros laika apstākļos – gan karstā, gan aukstā laikā.
“Ja skriešanas tehnika ir tāda, ka skrien, piezemējoties ar papēdi, tad ieteiktu doties uz skriešanas veikalu un uz skrejceliņa ar speciālista palīdzību atrast piemērotākos apavus, kas palīdzēs amortizēt triecienu. Skrienot pa mīkstāku segumu, amortizācijai ir mazāka nozīme,” iesaka Alma.
Almai patīk skriet arī agri no rīta, kamēr citi vēl guļ, un viņa iesaka arī citiem izbaudīt rīta skrējienu un papriecāties par saullēktu.
Guna Ūsele piedalījusies skrējienos Norvēģijā, skries Madeirā un sacensībās apkārt Monblānam
“Pa taciņām skrienot, vari izbaudīt “te un tagad” sajūtu, koncentrējies, kur liec kāju, izjūti un baudi dabu. Pa ielām skrienot, noguruma sajūta atnāk ātrāk,” saka Guna. “Pati sāku skriet par izaicinājumu sev, jo skolā 3 km krosiņš likās tik grūts. Patrenējos un noskrēju pāris pilsētas maratonus pirms pievērsos skriešanai pa taciņām. Tagad dabas baudīšanas maratonus nemainītu ne pret ko citu.”
Guna savus treniņus skrien, mērojot 10 km ceļu no mājām uz darbu vai otrādi: “Tās ir tikai 10 minūtes ilgāk nekā ar sabiedrisko transportu. Bet, protams, katru dienu šādu treniņu nevaru un nevajag skriet. Ir arī jāatpūšas. Savukārt, brīvdienās skrienu garos, sapārotos skrējienus.”
Un gaidāmās sacensības motivē grūtajiem, garajiem treniņiem. Ja ļoti gribas to 3 stundu skrējienu saīsināt, atliek tikai padomāt par grūtībām, kas sagaida sacensībās, lai Gunai doma par īsināšanu vairs neliktos tik laba. Tāpēc Guna drošības pēc ir vienmēr pieteikusies kādām sacensībām, lai nebūtu atrunu treniņus izlaist.
Guna no savas pieredzes saka, ka iesācējiem izturība aug ļoti ātri un nepaies ne pāris mēneši, gad varēs jau skriet stundu, divas no vietas. Galvenais, ko Guna ieteiktu ir nepārforsēt, ne ar tempu, ne kilometriem, lai izvairītos no traumām.
Guna iesaka skriešanai pa taciņām izvēlēties apavus, kam purngals ir ar stingrāku materiālu, kas pasargā nagus no atsišanas, ja aizķeras aiz saknes vai akmens.
Matīss Vecvagaris, piedalījies neskaitāmos skrējienos un arvien pārsteidz ar jauniem km rekordiem treniņos, šogad 8. martā organizēja pirmās garās distances sacensības 107 km no Rīgas līdz Valmierai.
“Sākumā vajag skaistu apkārti, lai ir prieks kustēties. Tas var būt parks, pludmale, lauku ceļš vai pilsētas nostūris. Iesācējiem noteikti nevajadzētu pārforsēt skriešanu, it īpaši ātruma ziņā, jo organisms lēnām jāpieradina pie šāda veida aktivitātēm un slodzēm,” saka Matīss. “Kad negribas skriet, tad nevajag to darīt. Protams, plānotās sacensības motivē saņemties iziet ārā. Reizēm saņemos paskriet tieši sliktākos laika apstākļos ar domu, ka sacensībās būs vēl grūtāk.”
Koptreniņu priekšrocības
Virtuālā skriešanas kluba Noskrien mājas lapā var uzzināt par skrējējiem aktuāliem notikumiem - gan par skriešanas sacensībām, gan par koptreniņiem, kas ikdienas skriešanu padara interesantāku un ir vieta, kur uzjautāt padomus arī citiem skrējējiem.
Alma atzīst, ka “kopā skriet ir vieglāk, laiks paiet runājoties, un ne reti cilvēki koptreniņos noskrien savus līdz šim garākos skrējienus. Koptreniņos ir arī laiks apspriest ar skriešanu saistītos jautājumus, jo cilvēki ir dažādi un katram ir savs viedoklis.”
“Sliktā lieta ir tā, ka visi spiesti skriet vienā tempā, kas ne visiem ir piemērots. Nevajag aizrauties, mēģinot vienmēr tikt līdzi ātrākajiem skrējējiem. Ātruma treniņi ik pa laikam ir vajadzīgi, bet pārāk bieži tos nevajadzētu veikt,” saka Edgars.
“Sanāk gan treniņš, gan tāda kā ballīte – divi vienā,” piebilst Guna. “Izrunājam kā kuram gājis kādās sacensībās, sapazīstamies. Pēc tam ir cita motivācija braukt uz sacensībām – tie kļūst par svētkiem, kur satikt savējos.”
Sacensības
Edgars no ārzemju sacensībām ir iecienījis skrējienu apkārt Vīlandes ezeram Igaunijā, kas šogad 1. maijā notiks jau 85. reizi, bet Edgars tajā piedalīsies jau 5. reizi. “Tas notiek pa ainaviskām vietām apkārt ezeram - tāds īstens krosa skrējiens pa dažnedažādākajiem segumiem,” saka Edgars. “No Latvijas taku skrējieniem, protams, nepārspējams ir Siguldas kalnu skrējiens, kas, lai arī ļoti grūts, tai pašā laikā arī ļoti interesants. Šogad pirmo reizi notiks Cēsu Ultra trail, kas arī solās būt skaists skrējiens.”
Alma gatavojas un gaida skrējienu apkārt Monblānam, atceroties iepriekšējo dalību šajās sacensībās viņa saka: “Piedzīvoju visu emociju gammu - saviļņojumu, prieku, dusmas, asaras un atkal prieku. Kā pa viļņiem. Kādā grūtākā brīdī pavīdēja pat doma par izstāšanos. Lai arī doma bija salda, nepieņēmu to kā variantu un finišēju.”
“Sigulda ir jāizmēģina katram – dubļi, tumsa, stāvais un slidenais starta kalns, kurš jāpievar 4 reizes... No dabas baudīšanas viedokļa varu ieteikt Norvēģijā Hardangervidda maratonu pa fjordiem un fjordu augšā izvietotiem purviem, īsta iespēja izbaudīt skarbu dabu,” iesaka Guna. “Šogad ļoti gaidu savu pirmo Monblāna skrējienu.”
Skrējienu kalendārs:
-
13. aprīlis Lazdukalnu pavasara kross 2014, Ogre
-
8. jūnijs Siguldas divu tiltu skrējiens
-
14. jūnijs Laulasmaa Ultra 2014 Igaunijā
-
5. jūlijs 1. Baltijas jūras 100 jūdžu ultramaratons
-
26. jūlijs Mispo apvidus maratons Igaunijā
-
2. augusts Hagberg Cēsis ECO Trail
-
30. augusts 2. Baltijas Baso pēdu ultramaratons
-
6. septembris Sportlat pludmales skrējiens “Vecāķi 2014″
Skrējēju ieteiktie maršruti skaistam skrējienam:
Gar jūru, Rīgas apkaimē Baltās kāpas apkaime (pie Lielupes ietekas jūrā), Biķernieku un Šmerļa mežā, Siguldas apkaimes taciņas, gar Gauju no Siguldas līdz Cēsīm, pa taku gar Amatu, bet smādējams nav neviens krosiņš mežā.