Vienotības dalīšanās varas nišu nemazina

Pirmkārt, uz Vienotības sašķelšanos vismaz tās politiskajiem konkurentiem jau sen ir laiks palūkoties nevis kā uz šīs partijas galu, bet kā uz ļoti rafinētu "pārpakošanos", lai vēlēšanās nākamruden spētu nosegt maksimāli daudz elektorāta. Apnika pretrunu plosīta Vienotība? Lūk, jums liberāļi, nacionāļi, korupcijas apkarotāji un saimnieciskie! Par to, ka, pēcvēlēšanu kārtīm attiecīgi saliekoties, visi var atkal "valsts vārdā" apsēsties pie viena galda, vēlētājiem nav tipiski aizdomāties. (Bet, par laimi, mūžīgi turpu šurpu staigājošajiem politiķiem.)

Otrkārt, Vienotības rafinētie politiķi vairs nav tie uz muļķībām kā savulaik ar aiziešanu no valdības principu dēļ viegli izprovocējamais Jaunais laiks. Šeit neviens no brīva prāta pa mājām izklīst netaisās un varas pīrāga gabalu gadu pirms vēlēšanām koalīcijas partneriem noskrubināšanai neatstāj.

Tie, kas mēnešiem ilgi zobojās par Vienotības mokošo galu, stāstot par tās likvidēšanos, ir skrējuši pa priekšu kapracim. Vienotība izvēlējās nebeidzamas šausmas, jo tā gluži vienkārši ir izdevīgāk visiem tās grupējumiem. Ilzes Viņķeles nule reģistrētā kustība Par ar pieciem mandātiem Vienotības frakcijā patur amatus parlamentā un iespēju visu priekšvēlēšanu gadu no šāda statusa kaut ko komentēt, rosināt, kritizēt un citādi publiski par sevi atgādināt. Tas pats ir ar Vienotības tā dēvēto reģionāļu grupējumu, kurā ir pieci līdz septiņi deputāti atkarībā no tā, vai bijušajiem pilsētu mēriem pieskaita no novadiem kandidējušos ministrus un ar pašvaldību lobiju sasaistījušos bijušos zatleriešu šķēlējus olšteiniešus. Skaidrs, ka Vienotība sestdien uz citu organizētajiem kapusvētkiem neieradās, bet izlēma vēl vismaz gadu ievākt ražu, ko garantē varas partijas statuss ar piecu ministru portfeļiem, par amatiem un ietekmi Saeimā un dažādās valsts kapitālsabiedrībās nemaz nerunājot.

Treškārt, vai ekonomikas ministra Arvila Ašeradena ievēlēšana par partijas priekšsēdētāju viņu padara par Vienotības līderi un faktisko vadītāju? Protams, ne. Sašķeltās partijas pašlaik vēl paliekošā ietekme materializējas caur amatiem valdībā un mandātu skaitu Saeimā. Kurš kontrolē vai vismaz koordinē visas šīs Vienotības nometnes, tas koalīcijas partneru un sponsoru acīs ir partijas līderis. Protams, tā ir un paliek Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Viņa, domājot par nākotnes garantijām jeb politisko atbalstu saviem plāniem, paguvusi izlīgt jeb rast abpusēji izdevīgu kopsaucēju ar vēl nesenajiem ienaidniekiem.

No Aigara Štokenberga, Arta Pabrika un Gata Kokina ideoloģiskās šūniņas izaugušais Edvards Smiltēns to apzinājās un, negribēdams būt zicpriekšsēdētājs, zaudēja ilgi audzēto politisko kapitālu, sestdien aiziedams no Vienotības. Ašeradenam, kurš arī līdz šim, darbojoties partijas valdē, Āboltiņai netraucēja dzīvot, acīmredzot nav kompleksu vadīt Vienotību Āboltiņas iestatītajā autopilotā.