Abāšins: Salīdzinājumā ar Skandināviju veselības aprūpe Latvijā pat ne klibo, bet rāpo

Fragments no intervijas:Laiku pa laikam tiek aktualizēts jautājums par obligāto veselības apdrošināšanu. Iepriekš, paužot savas asociācijas viedokli, teicāt, ka obligāto veselības apdrošināšanu nebūs iespējams ieviest ātri. Kā vērtējat veselības ministra Gunta Belēviča idejas par obligāto veselības apdrošināšanu?Pagaidām virzība ir uz vīzijām balstīta, jo līdz konkrētiem priekšlikumiem nav nonākts. Rezultāts atkarīgs no tā, kā sistēma tiks veidota. Var to veidot, pārliekot 2-3 % no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām uz veselības jomu, un tas būtu vienkārši matemātisks risinājums. Savukārt, ja uz situāciju raugās nopietni, tad jāapsver dažādi varianti, jāanalizē problēmas un jāatrod labākais risinājums veselības nozarei.Kāpēc, jūsuprāt, Latvijā jautājums par obligāto veselības apdrošināšanu virzās tik lēni - viens solis uz priekšu, divi atpakaļ?Ja notiek vienkārši nodokļu pārlikšana, tad to nosaukt par obligāto veselības apdrošināšanu nevajadzētu. Ja tiek veidota nopietna obligātās veselības apdrošināšanas sistēma, tad tajā mēs, apdrošinātāji, varētu piedalīties ar savām zināšanām un palīdzēt šādu sistēmu izveidot. Vai šādu sistēmu vajag? Es domāju, ka vajag. 20 gadu Latvijā veselības aprūpes sistēma kaut kā klibojusi, bijusi gluži kā tāds karsts kartupelis politiķu rokās un neviens nav spējis šo sistēmu līdz galam sakārtot. Ja pirms vairākiem gadiem sistēma kliboja mazliet, tad tagad klibošana kļuvusi jūtamāka. Arī, ja salīdzinām veselības aprūpes sistēmu Latvijā ar veselības aprūpes sistēmu Lietuvā un Igaunijā, tad jāatzīst, ka mūsu veselības apdrošināšanas sistēma spēcīgi klibo, bet, ja salīdzinām ar veselības aprūpes sistēmu Skandināvijas valstīs un citās attīstītajās Rietumu valstīs, tad var teikt, ka Latvijā veselības aprūpes sistēma pat ne klibo, bet tikai ar grūtībām rāpo. Kāpēc Latvijā veselības aprūpes sistēma nav sakārtota - par to būtu jāatbild politiķiem un ierēdņiem, bet mans personiskais viedoklis ir - kāds politiķis nav bijis gatavs šo jautājumu risināt, cits nav bijis ieinteresēts jautājuma risināšanā, bet vēl kādam politiķim vienkārši nav gribējies šo jautājumu risināt. Lai gan nav jāsper 15 dažādi soļi, vienkārši jādefinē tā dēvētais pakalpojumu grozs, pasakot, ka valsts apmaksā konkrētus veselības aprūpes pakalpojumus, un tas jāsaglabā visu gadu, nevis tā, kā tagad - gada sākumā valsts apmaksāto veselības aprūpes "pakalpojumu grozs" ir liels, bet gada beigās tas jau sarucis.Kā obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana varētu ietekmēt apdrošināšanas nozari?Viss atkarīgs no tā, vai, izveidojot obligātās veselības apdrošināšanas sistēmu, apdrošināšanas kompānijām tajās būtu paredzēta vieta. Ja notiek tikai mehāniska nodokļu pārlikšana un esošās sistēmas saglabāšana, tad apdrošinātājus tas ietekmēs minimāli. Ja jaunajā sistēmā parādās niša apdrošinātājiem, tad apdrošināšanas kompānijām tas būtu spēcīgs grūdiens attīstībai.Tomēr jāņem vērā vēl viens aspekts - brīvprātīgās veselības apdrošināšanas apjoms, kas iziet caur apdrošinātāju rokām, ir apmēram 60-70 miljoni eiro gadā, bet valsts veselības aprūpes budžets, ļoti aptuveni rēķinot, ir reizes desmit lielāks. Tā ka situācijai, kad visu valsts plūsmu pavērstu uz privāto apdrošināšanas sektoru, apdrošinātāji nemaz nav gatavi. Tāpēc, ja apdrošināšanas kompānijām niša obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā tiek paredzēta, tad jāplāno laiks, lai apdrošināšanas uzņēmumi varētu šādām pārmaiņām sagatavoties. Tas ir «megadarbs», kas nav izdarāms pusgada laikā, tam vajadzīgs pusotrs, divi gadi. Turklāt vēl nav zināms, kā funkcionēs e-veselības sistēma.Kā vērtējat situāciju, kādā nonācis e-veselības projekts?Ne vienreiz vien valsts pasūtījumos redzēts, ka valsts pasūtījumu sistēma lielu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumu radīšanai nav laba, jo, kamēr organizē konkursu, kamēr konkurss noslēdzas un kamēr sāk kaut ko reāli darīt, tikmēr komercstruktūras valsts sektoru jau apsteigušas. Tad, kad uzražo valsts IT sistēmu, tad izrādās, ka tāda, kāda sanākusi, tā daudziem nemaz nav vajadzīga. Mums, apdrošinātājiem, pateikts, ka iesaistīšanās e-veselības sistēmā vēl jāgaida. Mēs saprotam, ka liels izaicinājums būs savienot jauno e-veselības sistēmu ar tām IT sistēmām, kādas poliklīnikas un slimnīcas jau radījušas un izmanto. Tāpat mēs apzināmies, ka nākotnē izaicinājums būs apvienot e-veselības IT sistēmu ar privāto apdrošinātāju IT sistēmām.Apdrošinātājiem ar veselības aprūpes iestādēm jau ir vienotie reģistri, respektīvi, pacientiem vairs nav jāiet ar čekiem no veselības aprūpes iestādes pie apdrošinātāja?Nē, ar čekiem pie apdrošinātāja nav jāiet. Dažādu moderno tehnoloģiju ieviešanā apdrošinātāji tikuši diezgan tālu, bet vienotas sistēmas gan apdrošinātājiem nav. Tomēr apdrošinātāji spējuši izveidot IT sistēmu savietojamību ar vērienīgākajām medicīnas iestādēm, un ievērojami lielākā daļa norēķinu tiek veikti elektroniski. Citādāka situācija ir vien ar nelielām ģimenes ārstu praksēm.Tātad var teikt, ka privātie uzņēmumi savu miniatūro e-veselības sistēmu pratuši izveidot?Jā, tā ir. Ja vēlas izveidot e-veselības sistēmu, tad to var paveikt.Vairāk lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 26.novembra, numurā!