Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -1 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Apinis: Svaru kausi grieķu pusē

Kārtējā stīvēšanās ar starptautiskajiem aizdevējiem par reformu veikšanu un atziņas, ka daudzi potenciālie Grieķijas donori dzīvo pat sliktāk par pašiem grieķiem, ne vienu reizi vien ir radījušas augsni viedokļiem par to, ka Egejas jūras piekrastes valsti vajadzētu piespiest atstāt Eiropas monetāro savienību.

Vēl aizvien aktualitāti nav zaudējis jautājums par kārtējās 7,2 miljardu eiro vērtās aizdevuma daļas maksājumu Grieķijai, tomēr, visticamāk, gan aizņēmēji, gan aizdevēji nonāks pie kaut kāda kompromisa, jo teiciens "labāk slikts miers nekā labs karš" nostrādās arī šoreiz. Šajā gadījumā runa nav par atsevišķu Atēnu amatpersonu plātīšanos par to, ka varētu attīstīt ciešākas saites ar Maskavu, bet gan tīri pragmatiskiem apsvērumiem Rietumeiropā, tostarp vienā no Grieķijas galvenajiem pretstatiem - Vācijā.Nav nekāds noslēpums, ka laikā, kad parādījās bažas par eirozonas izjukšanu 2011.gada beigās un 2012.gada sākumā, kā arī vēl ilgi pēc tam, nauda no valstīm, kuras tika uzskatītas par finansiāli vājām, plūda uz tām, kuras izcēlās ar finansiālu stabilitāti, piemēram, Vāciju, Austriju, Šveici vai Nīderlandi. Šīs finanšu plūsmas ne tikai kāpināja stabilo valstu akciju un nekustamo īpašumu cenas, bet arī veicināja strauju parāda vērtspapīru ienesīguma kritumu, kā rezultātā veidojās situācijas, ka, aizdodot naudu Vācijai uz īsiem laika termiņiem, valstij ir jāatdod mazāk, nekā tā aizņēmusies. Piemēram, Vācijas obligāciju ar desmit gadu dzēšanas termiņu ienesīgums ir sarucis no gandrīz 2% 2013. un 2014.gada mijā līdz 0,14% patlaban. Saistībā ar to, ka patlaban Eiropas Centrālā banka pēc ASV un Japānas piemēra cenšas kreditēšanu eirozonā stimulēt ar obligāciju uzpirkšanu, finansiāli stabilajām valstīm ir iespēja savas finansiālās saistības pārfinansēt faktiski bez jebkāda uzcenojuma. Turklāt vispārējais likmju kritums no finanšu bedres malas vismaz pagaidām ļāvis aizbēgt arī tādām valstīm kā Spānija un Portugāle, galu galā veicinot vispārēja finanšu mikroklimata uzlabošanos Eiropā. Tā kā dažādu lielu finanšu satricinājumu draudus kaut vai īstermiņā ir izdevies novērst un uz esošās situācijas rēķina valstīm un investoriem rodas iespēja pat nopelnīt, neviens nevēlas situāciju pasliktināt ar kaut kādām radikālām darbībām Grieķijas sakarā. Tas gan nenozīmē parādu norakstīšanu, taču gatavību zināmiem kompromisiem gan, sevišķi vēl tāpēc, ka atsevišķas lielās eirozonas valstis, piemēram, Francija, ar Māstrihtas kritēriju ievērošanu budžeta jomā īpaši nesteidzas. Tāpēc, neraugoties uz pamatotām bažām par saistību nepildīšanu, Grieķija, visticamāk, paliks eirozonā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē