Pastāv uzskats, ka pāreja uz bezskaidras naudas norēķiniem likvidēs ēnu ekonomiku, un VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme Dienai nesen uzsvēra, ka aplokšņu algu var samaksāt tikai skaidrā naudā. Te gan jāteic, ka ēnu ekonomikas pētnieki atzinuši – daudzviet pasaulē nelegālā un puslegālā biznesa pārstāvji jau pievērsušies kriptovalūtu labirintiem un dažādām, ar bezskaidru naudu saistītām shēmām. Turklāt starptautisks pētījums, kura veikšanā piedalījās tādi pieredzējuši ekonomikas eksperti kā Arnis Sauka (Latvija) un Frīdrihs Šneiders (Austrija), atklājis, ka Zviedrijā – valstī, kur pāreja uz bezskaidras naudas norēķiniem notiek ļoti mērķtiecīgi, 27% aptaujāto atzinuši, ka pēdējā laikā veikuši pirkumu bez norēķinu dokumenta, bet 7% atzinuši, ka viņu paziņu lokā ir cilvēki, kas strādājuši bez darba līguma un/vai saņēmuši neoficiālu darba samaksu.
Tātad atteikšanās no skaidras naudas nelikvidēs ēnu ekonomiku un nepadarīs visu tautsaimniecību kristāldzidru.
Arī apgalvojums, ka bezskaidras naudas norēķini pilnībā pasargā no naudas zagļiem, ir pārspīlēts – ir dzirdēts par pirkumiem, ko internetā veicis nevis bankas konta īpašnieks, bet, iespējams, kāds e-komerciju labi pārzinošs garnadzis, kā arī par to, ka cīņa pret hakeriem un virtuālajiem blēžiem ir būtisks tiesībsargu darbības virziens daudzās valstīs.
Tomēr jāņem vērā – lai arī bezskaidras naudas norēķini nav visu problēmu risinājums, tomēr tos var pārskatīt daudz labāk nekā maksājumus ar banknotēm un monētām. Turklāt bezskaidras naudas norēķini ir ērti – apmaksāt rēķinus vai iegādāties lidmašīnas biļeti iespējams jebkur, ja vien ir viedtālrunis vai dators un internets. Un jau pieminētajā Zviedrijā nav jāraizējas, ko darīt, ja pietrūks samainīto zviedru kronu, jo ir iespējams maksāt ar karti.
Bezskaidras naudas lietošana radījusi daudzas ērtības, pie kurām ievērojama daļa mūsu sabiedrības jau ir tā pieradusi, ka dzīvi bez šīm ērtībām pat nevar iedomāties.
pt
reptilis
melnais humors