Saprotams, ka brīdinājumu iespaidā saasinās vēlme atmaskot jebkuru "uzbrukumu informācijas telpā". Taču te parādās vairāki riski. Pirmais no tiem ir histēriska vēršanās pret jebkādu, arī argumentētu un objektīvu kritiku, kas notikumiem un procesiem Latvijā tiek veltīta jebkur ārvalstīs. Otrais risks – centieni pārspīlēti un neargumentēti slavēt visu, kas notiek pie mums. Taču tukša slavēšana ir strupceļš, jo grauj sabiedrības uzticēšanos slavas dziesmu dziedātājiem. Juristu vidē ir dzirdēts brīdinājums, ka nekad nedrīkst uzticēties fiziskām un juridiskām personām jeb, vienkārši sakot, cilvēkiem, iestādēm un uzņēmumiem, kas neatzīst savas kļūdas, bet vainu un atbildību vienmēr noveļ uz apstākļiem vai uz citām personām, jo kļūdās visi, bet tie, kas savas kļūdas neatzīst, tā apliecina, ka viņiem piemīt t. s. blēža gēns.
Savukārt labākais ierocis, ar kuru cīnīties pret "uzbrukumiem informācijas telpā", ir veselīga pašapziņa, šajā gadījumā – visas Latvijas sabiedrības veselīgā pašapziņa. Ir vērts akcentēt savus sasniegumus – Latvija ir demokrātiska, ekonomiskās izaugsmes posmā esoša valsts, kas var lepoties ar panākumiem daudzās jomās, tostarp kultūrā, zinātnē, biznesā un sportā. Nenoliedzami, Latvija nav valsts ar augstāko dzīves līmeni Eiropā, bet ir objektīvi apstākļi tam, kāpēc neesam sasnieguši, piemēram, Ziemeļvalstu turības mērogus.
Taču, protams, ir jomas, kurās mūsu valstī atkal un atkal tiek uzkāpts uz grābekļa un neviens no malas par to nav atbildīgs, piemēram, vērienīgie, bet samocītie valsts sektora e-projekti, no kuriem aktuālākais – daudz kritizētā e-veselība. Svarīgākais te būtu izanalizēt problēmu cēloņus un turpmāk kļūdas vairs nepieļaut. Tas pats attiecas arī uz daudzām citām problēmām, kas jārisina mums pašiem Latvijā. Lai viss būtu vēl labāk.
Bez panikas. Bez naivuma
Notikumi, kas pēdējā laikā risinās banku sektorā, apēnojuši idealizēto priekšstatu, ka visas banku biznesa problēmas palikušas pagātnē. Turklāt notikumu rezonanse izgājusi ārpus ekonomikas jomas robežām, ietiekusies politikas lauciņā un aktualizējusi diskusiju par to, kā mēs Latvijā uztveram informāciju un kādus secinājumus izdarām. Vairāki politiķi jau norādījuši, ka saistībā ar rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām sākusies priekšvēlēšanu cīņa, un šogad pat spēcīgāk nekā iepriekš jūtama vēlme sludināt, ka viss Latvijā ir slikti. Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais aizsardzības un ārlietu ministrs Artis Pabriks situāciju raksturojis visai brīdinoši: "Jebkuras Latvijas iekšpolitikas problēmas vēlēšanu gadā valsts ārējie naidnieki var pastiprināt un izmantot kā iemeslu uzbrukumam informācijas telpā."
Top komentāri
Skatīt visus komentārusUzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
Horošijs
Onslow
pati tu tāda