Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga

Domāt kritiski, nevis ticēt

Mūsdienu dinamiskajā pasaulē normatīvie dokumenti nereti netiek līdzi straujajai apstākļu maiņai. Tā nav tikai Latvijas problēma, bet gan globāla tendence, turklāt it īpaši manāma visā, kas saistās ar virtuālo realitāti un informācijas tehnoloģiju attīstību.

Šajā aspektā būtiska ir atbildība saistībā ar informāciju, kas tiek ievietota internetā. To, ka par šo jautājumu nav vienprātības, mūsu valstī aktualizēja, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta un sludinājumu vietnes Ss.lv nesenās domstarpības. Laiku pa laikam gan Latvijā, gan citās valstīs arī uzvirmo diskusijas par sociālo tīklu atbildību saistībā ar tajos ievietoto saturu. Nesen intervijā Dienai jurists Agris Repšs uzsvēra: "Vajadzētu būt tā, ka sociālie tīkli ir atbildīgi par tajos lasāmo un redzamo saturu tā iemesla dēļ, ka liela daļa sabiedrības sociālos tīklus uzskata par medijiem." Arī izdevēja Aija Šmidre Dienai sacīja: "Drukātie mediji ir visdrošākais informācijas avots, jo tie nekad neatļausies publicēt nepārbaudītu informāciju, jo izdevēji zina, kādas sekas draud. Līdz ar to patieso un nepatieso ziņu laikmetā es ieteiktu vairāk lasīt avīzes un žurnālus, nekā lietot tādus interneta medijus, par kuriem nav zināms, kurš atbildīgs par saturu."

Šie izteikumi akcentē to, ka mēs dzīvojam ļoti plaši pieejamas informācijas laikmetā, turklāt milzīgā informācijas klāsta pieejamību nodrošina gan daudzviet Eiropā valdošās, spēcīgās demokrātiskās tradīcijas, kas par svētu uzskata vārda brīvību un tiesības uz viedokļu dažādību, gan arī interneta tehniski nodrošinātās iespējas, kas ļauj bez īpašām pūlēm iepazīstināt ar kādu tekstu vai fotoattēlu milzīgu auditoriju daudzās valstīs.

Lai pārliecinātos par to, ka likumdošanas process interneta nestajām pārmaiņām līdzi netiek, vērts ielūkoties kaut vai Latvijā spēkā esošajā likumā Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem, kas sākotnējā redakcijā pieņemts jau tālajā 1990. gadā un ir visai atrauts no realitātes, kādā dzīvojam patlaban, 2017. gadā, jo nekādi nepasargā no histērisku viedokļu un viltus ziņu lavīnas, kas gāžas pretī no interneta.

Protams, neviens likums nenovērsīs visas nepilnības, it īpaši tādā subjektīviem faktoriem piesātinātā jomā kā informācijas ievietošana un izmantošana globālajā tīmeklī. Tāpēc būtiska ir ne tikai medijpratība, bet arī kritiskā domāšana, lasot internetā atrodamos tekstus un aplūkojot tur ieraugāmās fotogrāfijas. Svarīga ir katra lasītāja paša prasme neļauties manipulācijām, kas var būt gluži komiskas – "ak, kā gribas izrādīties" stilā, gan arī nopietni uztveramas, rūpīgi izplānotas viltus ziņu kampaņas sastāvdaļas.

Top komentāri

Trollis JT > Magda
T
Magda, Tu esi vēl jauna... vari ko mācīties... . teksti tipa : "Mūsdienu dinamiskajā pasaulē, mūsu laikos , mūsdienās"... šie teksti izklausās samāksloti, it kā no simtgadnieka viedokļa runāti. "Mūsdienas" , Magda, tās mūsdienas notiek jau vismaz 5000 gadu. Bija laiki, kad ziņas sūtīja ar pasta balodīti, bet to saturs ne ar ko neatšķīrās no ... mūsdienām. Lai Tev veicas!
viesis
v
Blēņas. Šodien drukātie mediji īpaši neatšķiras no interneta ticamības ziņā, jo nav neatkarīgi. Vienīgā atšķirība, ka drukātajā medijā nevar izpausties kurš katrs, kā internetā. Bet uzskatīt, ka avīzes šodien ir objektivitātes un patiesuma paraugs, ir muļķīgi.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē