Ko praktiski ietver ekonomikas un aizsardzības ciešāka simbioze? Vispirms jau to, ka valsts sektors veic ar aizsardzību saistītus pasūtījumus un iepirkumus. Neviens uzņēmums neražos to, pēc kā nav pieprasījuma (un ja tomēr ražos, tad ilgi nepastāvēs). Tātad, lai Latvijā tiktu ražota aizsardzībai piemērota produkcija, valsts sektoram ir precīzi jāpasaka ražotājiem, ka tā būs nepieciešama.
Tas ir praktiski risināms jautājums, kas prasa vien politisko gribu un finansējumu no mūsu valsts budžeta, piesaistot Eiropas Savienības atbalstu, pašvaldību resursus un privātos investorus. Bija laiks, kad daudzviet tika būvētas sporta halles un koncertzāles, tagad var orientēties uz patvertņu izbūvi un drošības infrastruktūras pilnveidi Latvijas austrumos. Ja tuvākajos gados atliks kādas pompozas biroju ēkas vai kārtējā tirdzniecības centra projektu, bet būvēs militārus objektus, varbūt tā arī vajag.
"Palielināti aizsardzības izdevumi var stimulēt Latvijas ekonomiku, ja tie ir vērsti uz vietējām nozarēm," ir norādījis Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Priede (portāls LSM.lv, 21. februārī).
Jācer vien, ka politisko lēmumu pieņēmēji nav iestrēguši nostalģijā pēc XX gadsimta un pietiekamu uzmanību pievērsīs arī mūsdienīgu, aizsardzībai svarīgu tehnoloģiju attīstībai – sākot no droniem līdz mākslīgajam intelektam.
Mūsu valsts pieredze rāda, ka politiskajai elitei un kopumā sabiedrībai labi izdodas koncentrēties mērķtiecīgai rīcībai tad, kad situācija kļūst tiešām nopietna. To pierādīja kovidpandēmijas gadi, kad pēc visai haotiskās politiķu klaigāšanas un iedzīvotāju strīdēšanās pandēmijas sākumā mēs spējām sakoncentrēties un rīkoties racionāli. (Protams, pandēmijas laikā kļūdainus lēmumus pieņēma gan politiķi, gan uzņēmēji, gan vēl vairāku jomu pārstāvji, tomēr uz citu valstu fona Latvijā tika galā gluži labi.)
Tas, kas patlaban rada lielas bažas, ir ne jau iespējamība, ka darbaspēks un citi resursi tiks novirzīti aizsardzības industrijai. Bažas rada mūsu nesagatavotība informatīvajam karam. Politiķu un dažādu ekspertu vēstījumi par globālo ģeopolitisko situāciju ir pretrunīgi. Prokrieviskā sabiedrības daļa atklātāk vai slēptāk raugās Maskavas virzienā. Daži uzņēmēji mudina ignorēt riskus savu biznesa interešu dēļ. Ir arī panikas cēlāji un mūžīgie "viss ir slikti!" pārliecības kultivētāji.
Toties precīzu, regulāru vēstījumu no valsts augstākajām amatpersonām visai sabiedrībai trūkst.