Ekonomikas ministra portfelis nemēdz būt viegls

Par politiskajiem iemesliem pārmaiņām Ekonomikas ministrijas (EM) vadībā Dienā jau daudz rakstīts. Savukārt sabiedrībā, kā jau allaž, kad mainās ministri, izskan dažādi pieļāvumi, kāpēc gan galu galā līdzšinējais ministrs amatu grib pamest. Taču ne mazāk būtisks ir jautājums par to, ko līdz ar ekonomikas ministra portfeli mantojumā saņems nākamais šajā amatā nonākušais cilvēks. 

EM ir viena no sarežģītākajām ministrijām, un visai būtiska ir ikviena ekonomikas ministra prasme nošķirt konstruktīvus dažādu nozaru pārstāvju ieteikumus valsts sektoram no centieniem reizēm diplomātiski, reizēm pat ļoti nekaunīgi virzīt sava biznesa intereses. Ir labi zināms, ka nav jau privātais sektors bez grēka, un dažādu nozaru uzņēmēju vēlme savstarpējās konkurences cīņā par ieroci izmantot valsts sektoru ir mūžsena un nezūdoša. Tajā pašā laikā ekonomikas ministram arī vajadzīgs talants izprast uzņēmēju pasaules uztveri, lai apspriedes ar biznesa vides pārstāvjiem nebeigtos ar to, ka uzņēmēji sūdzas – gan valsts sektors kopumā, gan konkrētā ministrija un ar to saistītās iestādes stieg birokrātijā un funkcionē atrauti no dzīves.

Ašeradena darbības laiks ekonomikas ministra amatā atmiņā paliks ar pieņemto Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu un to, ka jaunuzņēmumi jeb startup uzņēmumi kā biznesa veidošanas forma kļuvuši labāk pazīstami un daudz saprotamāki. Tā rezultātā Latvijā jaunuzņēmumus kopumā tagad uztver nopietnāk, un mūsu valstī kliedēts izpratnes trūkums par to, kas tas startup vispār īsti ir. 

Būtiski ir arī tas, ka nesen aizsāktā gāzes tirgus liberalizēšana atšķirībā no elektrības tirgus atvēršanas nav nonākusi sabiedrības uzmanības lokā ar to, ka izvērtusies par politisko spēļu daļu. Tam, ka gāzes tirgus atveras relatīvi mierīgi, protams, ir arī pragmatiski, objektīvi iemesli, bet jāteic – labi vien ir, ka politiķi šoreiz iztiek bez ekonomisko procesu izmantošanas savas popularitātes spodrināšanai. 

Savukārt kā pa celmiem gājis ar normatīvo regulējumu, kas sekmētu iesācējuzņēmumu  un mazā biznesa attīstību. Latvijas situācijai tiešām piemērots un mazo biznesu reāli atbalstošs normatīvais regulējums joprojām vēl ir vien zvaigznēs ierakstīts. Protams, tā nav tikai EM atbildība, taču būtisku devumu mazo biznesu atbalstoša normatīvā regulējuma gatavošanā šī ministrija var dot – vai nedot.

Joprojām vairāk jautājumu nekā atbilžu ir arī par diviem visai atšķirīgiem, bet jau ilgus gadus aktuāliem tematiem. Pirmais no tiem saistīts ar likteni, kāds gaida telekomunikāciju gigantus Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons – cieša apvienošana vai ne. Otrs temats attiecas uz izglītības sistēmas jēgpilnu sasaisti ar darba tirgu, kas īpaši aktuāla kļuvusi pēdējā laikā, kad daudzu jomu darba devēji žēlojas, ka trūkst visdažādākā līmeņa darbinieku – sākot no prasmīgiem vadītājiem līdz mazkvalificētu darbu veicējiem, bet valstiski risinājumi nav manāmi. Atkal jāteic, ne jau EM vien par to atbild, bet gluži bezpalīdzīga arī tomēr nav.