Globalizācijas Ķīnas versija

Jāatgādina, ka iniciatīva paredz izveidot visu Eirāzijas kontinentu aptverošu transporta koridoru tīklu. Par primāro tiek uzskatīta Ķīnas un Eiropas Savienības (ES) savienošana gan ar jauniem sauszemes, gan jūras transporta koridoriem, taču faktiski JZC izpletīsies pa visu Eirāziju un sasniegs citus kontinentus, turklāt tālu pārsniedzot transporta koridoru robežas. Galvenā iniciatīvas finansētāja būs tieši Ķīna, kas vairāku gadu desmitu garumā ieguldīs JZC vismaz trīs triljonus ASV dolāru, tāpēc attiecīgi palielināsies arī Pekinas ģeopolitiskā ietekme, kamdēļ iniciatīva tiek vērtēta arī kā Globalizācija 2.0 jeb globalizācijas Ķīnas versija.

Pekina ir ņēmusi vērā rietumu piedāvātā globalizācijas modeļa nepilnības, kamdēļ foruma gaitā tika īpaši uzsvērts, ka JZC ietvaros tiek kategoriski noraidītas kādas politiskas prasības vai vērtību eksports, iniciatīvas pamatā būs tikai savstarpējais ekonomiskais izdevīgums. Sava veida paradokss tikmēr slēpjas faktā, ka JZC nebūtu iespējams bez globalizācijas rietumu versijas, no kuras galvenā ieguvēja ir tieši Ķīnas ekonomika. Pateicoties šīs globalizācijas gaitā iegūtajiem līdzekļiem, tagad Pekina ir gatava būtībā pirkt globālas lielvalsts statusu.

Šāda notikumu attīstība gan daudzu rietumvalstu, gan atsevišķu Ķīnas kaimiņu, it īpaši Indijas, līderiem liek pret JZC izturēties labākajā gadījumā rezervēti. Daudz vairāk par vārdiem šajā gadījumā liecina fakts, ka Pekinai ļoti nozīmīgo forumu, aizbildinoties ar dažādiem iemesliem, neapmeklēja gan teju visu vadošo rietumvalstu, gan Indijas augstākās amatpersonas.

Globālā ietekme ir ar nulles summu, un, ja kādam, šajā gadījumā Ķīnai, tā pieaug, tad kādam citam attiecīgi samazinās.

Šī iemesla dēļ netiek izslēgta iespēja, ka Pekinas plānu ceļā tiks liktas gan atklātas, gan slepenas barjeras.

Tajā pašā laikā ilgtermiņā Ķīnas iespējas īstenot savu globalizācijas versiju tomēr ir augstākas nekā esošo un potenciālo oponentu iespējas to apturēt. Tajā skaitā arī tāpēc, ka tās piedāvātais ekonomiskais izdevīgums tomēr ir pati universālākā no šobrīd pastāvošajām vērtībām.