Par vienīgo iespēju mazināt Covid-19 riskus un līdz ar to atcelt vismaz daļu ierobežojumu patlaban uzskata vakcināciju. Diemžēl Latvijā ar vakcinācijas organizēšanu labi veicas tikai Veselības ministrijas (VM) uzburtajā fantāziju pasaulē, bet reālajā dzīvē vakcinēšanas gaita ir lēna un haotiska. Trīs mēnešus pēc vakcinācijas sākšanās Latvijā – 29. martā – LETA informēja, ka "vakcīnas pret Covid-19 pirmo devu saņēmuši 104 486 cilvēki, bet abas devas – 21 914 cilvēki, kas ir attiecīgi ap 5,5% un 1,16% iedzīvotāju".
Lēno vakcinācijas gaitu par draudu tautsaimniecībai atzinuši pat allaž optimistiskie banku ekonomisti, kuri sākuši zvanīt trauksmes zvanus, brīdinot, ka potēšanās haoss ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt mūsu valsts tautsaimniecību, starptautisko konkurētspēju un iedzīvotāju labklājību, rezultātā Latvija atkal var piedzīvot t. s. lielo aizbraukšanu, jo cilvēki dosies strādāt vai veidot uzņēmumus tajās valstīs, kurās vakcinācija būs noritējusi raitāk un ekonomika atvērsies ātrāk.
Ar pakalpojumu sfēru saistīto Latvijas iedzīvotāju "aizbraukšanas scenārijs ir diezgan ticams, ja no pandēmijas ierobežojumiem iziesim vēlāk nekā citas Eiropas valstis", vietnē Twitter vēsta Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
"Vakcīnu trūkums var kavēt pakalpojumu nozares atlabšanu Latvijā," brīdina bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.
"Pats svarīgākais ir kāpināt vakcinācijas tempu," rekomendē bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
"Ļoti svarīgi ir vakcināciju aktīvi turpināt arī vasarā," uzsver SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Savukārt statistikas eksperts Jānis Hermanis 31. martā Twitter publiskoja datus, kuros redzams, ka Latvijā vakcinācijas ātrums ievērojami atpaliek pat no Baltijas kaimiņvalstīm. Protams, dati katru dienu mainās, tomēr ir skaidrs, ka Eiropā Latvija nav pozitīvais piemērs vakcinācijas tempu ziņā.
Par vakcinācijas organizēšanu atbildīga ir VM, taču par ekonomikas attīstību un starptautisko konkurētspēju, kā arī par sabiedrības labklājību atbildīga ir visa mūsu valdība kopumā. Iedzīvotāju aizbraukšana, kampaņveidīgi aicinājumi atgriezties – tas viss jau ir bijis, turklāt nesen. Vai tiešām šāda cena mūsu sabiedrībai atkal būtu jāmaksā?