Plašsaziņas līdzekļos regulāri ir lasāmas ziņas par Indijas tirgošanos ar pasaules nozīmīgākajiem ieroču un bruņojuma ražotājiem – ASV, Krieviju un Eiropas valstīm. Ņūdeli ir veiksmīgi spējusi sadalīt šo savu iespaidīgo tirgu apmēram līdzīgās daļās starp galvenajiem ieroču pārdevējiem, kas ļauj Indijai veiksmīgi iegūt dažādas atlaides un priekšrocības, jo brīvo nišu visbiežāk nekavējoties ir gatavi ieņemt konkurenti no pretējās nometnes. Līdzīgu stratēģiju ekonomiskajā ziņā strauji augošā Āzijas lielvalsts konsekventi cenšas īstenot arī citos virzienos. Daļēji tas, protams, ir gadu desmitiem ilgušās nepievienošanās politikas mantojums, tomēr aizvien vairāk ekspertu nešaubās, ka Ņūdeli cenšas iegūt maksimumu no situācijas, kad tieši no Indijas izvēles lielā mērā būs atkarīga nākamā globālā ģeopolitiskā pasaules kārtība.
Ir maz šaubu, ka esošā, vienpolārā pasaules kārtība strauji tuvojas savam norietam un ka nākamais sadalījums, kam tradicionāli vajadzētu ilgt aptuveni gadsimtu (kas gan nenozīmē, kā tā tiešām arī notiks), būs atkarīgs no konfigurācijas galvenokārt Eirāzijā, bet pretim stāvēšana notiks starp ASV un Ķīnu. Ja vienkāršoti, tad viens no iespējamajiem ģeopolitiskajiem blokiem jeb asīm ir trijstūris Ķīna – Indija – Krievija, bet otrs – četrstūris ASV – Japāna – Indija – Austrālija. Pārējiem spēlētājiem nāksies balansēt starp šīm izvēlēm un pielāgoties tām. Vismaz teorētiski izņēmums ir vienīgi apvienotā Eiropa, kurai pastāv dažādi varianti, gan ar nosacījumu, ja eiropieši kļūst par patstāvīgiem ģeopolitiskajiem spēlētājiem.
Vienlaikus bez Indijas neviena no šīm aliansēm nebūs pilnvērtīga, kamdēļ nav pārsteigums milzīgā pārējo lielvalstu interese par Ņūdeli un centieni pārvilināt to savā pusē. Indija ar izvēli tikmēr acīm redzami nesteidzas – gan savas tradicionālās, no Džavaharlala Neru mantotās politikas dēļ, gan tāpēc, ka katram no variantiem ir savas priekšrocības un trūkumi un ieguvumi vienā vietā sola ne mazākas problēmas citā. No vienas puses Indiju satrauc Ķīnas varenības pieaugums, taču tajā pašā laikā ir skaidrs, ka ASV Indijas intereses grasās ņemt vērā tikai tik lielā apmērā, cik tas būs izdevīgi pašām ASV. Cits jautājums tikmēr ir, cik ilgi indiešiem izdosies saglabāt šādu neitralitāti, jo lielās ģeopolitiskās spēles kārtējā partija uzņem aizvien lielākus apgriezienus.
Tavs vārds