Ēnu ekonomikas apjoms mūsu valstī pagājušajā gadā bijis 22% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 1,3% vairāk nekā 2016. gadā, Lietuvā – 18,2% no IKP (kāpums par 1,7%), bet Igaunijā – arī 18,2% no IKP (pieaugums par 2,8%).
Pētījuma rezultāti apgāž divus bieži dzirdētus apgalvojumus. Pirmkārt, apgalvojumu par to, ka vajag reformēt iestādi, kuras pienākums ir cīnīties ar ēnu ekonomiku, proti, Valsts ieņēmumu dienestu (VID), un tad jau ēnu ekonomika mazināsies. VID ir ticis reformēts, kritizēts un slavēts, taču pagaidām tas nav novedis pie pelēkā sektora saraušanās.
Otrkārt, SSE Riga pētījuma dati arī apgāž apgalvojumu, ka ēnu ekonomika sarūk brīdī, kad tautsaimniecība piedzīvo izaugsmi. Daudzi ekonomikas eksperti norādījuši, ka pēdējā laikā Latvijas un kopumā Baltijas tautsaimniecībā vērojama augšupeja – vidējā alga palielinās, bezdarbs radikāli nepieaug, pat tieši pretēji – uzņēmēji sūdzas par to, ka trūkst darbinieku, turklāt daudziem uzņēmumiem ir panākumi eksporta tirgos. Šie un vēl citi faktori apliecina, ka nudien nav pamata gausties par krīzes situāciju. Taču izrādās – ēnu ekonomika aug! Turklāt pretēji viedoklim, ka brīdī, kad darba tirgū trūkst strādājošo, saņemt algu aploksnē neviens darbinieks nebūs ar mieru un pieprasīs algu, no kuras tiek maksāti visi nodokļi, tieši aplokšņu algas joprojām veido ļoti būtisku tautsaimniecības pelēkā sektora daļu.
Tas liek domāt, ka ēnu ekonomikas kritumu Latvijā redzēsim tikai tad, kad nostiprināsies nodokļu maksātāju uzticēšanās valsts sektoram. Arī SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors un viens no minētā pētījuma autoriem Arnis Sauka nesen intervijā Dienai uzsvēra, ka ļoti būtisks ir tieši "uzticēšanās aspekts – tas, vai nodokļu maksātāji uzticas tam, ka publiskais sektors – valdība, valsts iestādes, pašvaldības – nodokļos samaksāto naudu izlieto produktīvi, vai arī tam netic un domā, ka publiskais sektors naudu tērēs neproduktīvi, izsaimniekos".
To, ka par uzticēšanos valsts iestāžu darbam vajag diskutēt, pierāda arī nesen plašu rezonansi guvusī kritika, ko Ministru prezidents Māris Kučinskis, runājot LTV raidījumā Rīta panorāma, veltīja Valsts kontrolei. Te nav runas par pareizo vai nepareizo viedokli, bet par to, ka ir svarīgi ikvienas valsts iestādes darbu apspriest un vērtēt.
Trollis JT