Kas notika, ja atteicās?

Manas paaudzes – filmas Paradīze 89 galveno varoņu paaudzes – cilvēki tad, kad beidzās padomju okupācija un Latvija atguva neatkarību, vēl bija bērni, līdz ar to, no vienas puses, tiešā veidā "čekas mais atvēršanas radītie atklājumi manu paaudzi neskar, no otras puses, kā jau tika pārmests šīs paaudzes televīzijas žurnālistam, mums ir visai aptuvens priekšstats par to, kā strādāja VDK. Taču varbūt tieši tāpēc ir iespējams uz "čekas maisiem" raudzīties racionālāk.

Ja vērtē formu, kādā Nacionālais arhīvs publicēja VDK aģentūras kartotēku, tad jāteic, ka arhīvs paveicis slavējamu darbu sabiedrības izglītošanā, jo ir pamudinājis pievērsties interneta lietošanai arī tos vecākās paaudzes pārstāvjus, kuri iepriekš no interneta izmantošanas distancējās, savukārt jauniešus ir motivējis apgūt krievu valodas alfabētu. 

Toties, ja vērtē saturu, tad, kā jau norādīts daudzos medijos, arhīva interneta vietnē atrodamā informācija neietver faktus par to, ko ir un ko nav darījis katrs no kartotēkā minētajiem cilvēkiem, un tas viņu laikabiedriem pavēris ļoti plašas iespējas medijos un sociālajos tīklos paust pat diametrāli pretējus viedokļus – "nevar būt, ka šis cilvēks ir bijis čekas aģents" un "jau sen sapratu, ka šim cilvēkam nedrīkst uzticēties".

Taču līdz ar kartotēkā minēto cilvēku pašu publiski stāstītajām atmiņām un viņu laikabiedru viedokļiem būtu svarīgi izgaismot vēl kādu aspektu – to cilvēku, kurus VDK vervēja, bet kuri atteicās sadarboties, likteni.

Neviens cilvēks nav vainojams par to, ka viņu mēģinājis savervēt totalitāra režīma drošības dienests, bet būtu svarīgi atklāt, kādas sekas radīja atteikšanās sadarboties. Arī mūsdienās, kad dzīvojam nevis okupētā zemē un totalitārā režīmā, bet brīvā un demokrātiskā valstī, var gadīties situācijas, kad ir nepārprotami jāpasaka "nē, šajā projektā es nepiedalīšos", arī šodien ikvienam var nākties piedzīvot, ka viņu savās avantūrās cenšas ievilkt manipulējoša rakstura radinieki vai paziņas un nākas daudzkārt atkārtot "nē, tavā plānā es neiesaistīšos". Taču šodien nevēlēšanās iesaistīties kādā projektā vai darījumā dzīvi nesalauž. 

Par to, kas notika ar cilvēkiem, kuri pateica "nē", kad tika vervēti par čekas aģentiem, būtu vajadzīgi atmiņu stāsti un vēsturnieku pētījumi – lai gan šolaiku vidējā paaudze, gan jaunieši iegūtu pilnvērtīgu priekšstatu par pagātni.