Jaunas līdzīgas vienošanās noslēgšana patlabanējos ģeopolitiskajos apstākļos tikmēr ir atklāti mazticama. Tostarp tādēļ, ka abas kodollielvaras vēlas, lai jauna vienošanās aptvertu arī citas kodolvalstis (ASV – Ķīnu, bet Krievija – Lielbritāniju un Franciju), kuras šādam solim nav gatavas.
New START nepagarināšana vai jauna līguma nenoslēgšana ir liecība ne tikai par to, ka iepriekšējā pasaules kārtība strauji tuvojas finišam, bet rada arī ticamu iespēju, ka jau pārskatāmā nākotnē pasaulē var palielināties to valstu skaits, kuru rīcībā ir kodolieroči. Šādu iespēju arī publiski pieļauj uzreiz vairākas reģionālas lielvaras, kuras kodolieroču esamību uzskata par savas drošības garantu situācijā, kad nepastāv skaidri starptautiskie noteikumi, bet lielvaras ir gatavas militāra spēka pielietošanai.
Šobrīd kodolkluba biedru skaitu vēl ierobežo kā lielvaru spiediens, tā arī arī Kodolieroču neizplatīšanas līgums, tomēr ģeopolitiskās konfrontācijas apstākļos pirmais no šiem faktoriem zaudē savu nozīmīgumu, bet minētais līgums jau tāpat ne vienmēr tiek ievērots. Tostarp Ziemeļkoreja un arī Izraēla savus kodolarsenālus ir ieguvušas, apejot starptautiskās prasības.
Potenciālajām kodolvalstīm pastāv vairākas iespējas, kā iegūt savus arsenālus. Pirmā, protams, ir radīt ieročus saviem spēkiem, kas, pieņemot atbilstīgus lēmumus, dažu gadu laikā ir iespējams tādām valstīm kā Japāna, Dienvidkoreja, Irāna un, domājams, ka arī Brazīlija. Otra iespēja, protams, ir draudzīgo valstu atbalsts, kas attiecas uz tādām valstīm kā Saūda Arābija, Turcija un arī Vācija.
Teorētiski ir iespējams, ka kāda no kodolvalstīm nodod draudzīgajām valstīm kontroli pār saviem to teritorijās izvietotajiem kodolieročiem. Iespējamie pretendenti uz šo iespēju ir pirmkārt jau Baltkrievija, taču aizmirst nevajadzētu arī to, ka vairākās Eiropas valstīs atrodas ASV kodolarsenāli. Visbeidzot nevar izslēgt iespēju, ka kāda no valstīm ar mazākām iespējam rada t. s. netīro atombumbu.
Kopumā starptautisko tiesību erozija, kā arī pieaugošās bailes un savstarpējā neuzticēšanās valstu starpā liek tām kā bruņoties, tā apsvērt iespējas iegūt savus kodolarsenālus. Kas pasauli pavisam noteikti nepadara drošāku, bet jaunu vienošanos – par vairāk nekā nepieciešamu. Cits jautājums, ka līdz tādas panākšanai acīmredzami nāksies pagaidīt.