45 cilvēku, kas strādās šajā komitejā, vidū ir arī EP deputāti Krišjānis Kariņš un Roberts Zīle no Latvijas. Komitejas "uzmanības lokā būs "dalībvalstu shēmas, kurās ir paredzētas nodokļu privilēģijas", kā arī vēršanās pret "krāpšanu PVN jomā" un "nodokļu saistību izpilde digitālajā nozarē", vēsta EP Informācijas birojs Latvijā.
Šīs komitejas, kuras pirmā sēde paredzēta jau šonedēļ, izveidošana parāda, ka nepieciešamība cīnīties pret finanšu noziegumiem EP līmenī tiek uztverta ļoti nopietni. Latvijā par to, kā efektīvi apkarot ēnu ekonomiku, pēdējo gadu laikā spriests daudz. Taču bieži šīs diskusijas tika virzītas uz to, ka, pirmkārt, jāmazina norēķini skaidrā naudā, to vietā izmantojot banku pakalpojumus, otrkārt, jāpieprasa kases čeks, iepērkoties veikalos, maksājot par pakalpojumiem frizētavā, auto remontdarbnīcā, veselības aprūpes iestādē, respektīvi, vienmēr un visur.
Šā gada notikumi banku sektorā gan aktualizējuši to, ka par finanšu kontroles pasākumiem jārunā plašākā kontekstā, nekā ierasts.
Ir arī sagrauts mīts, ka par finanšu jomas uzraudzību 21. gadsimtā var domāt tikai savas valsts mērogos, neraugoties tālāk par valsts robežām.
Nav gan noslēpums, ka mūsu politiķiem un daļai iedzīvotāju piemīt tendence uz galējībām – vienu brīdi pasludināt, ka viss banku sektors ir caurspīdīgs un ideāls, nākamajā brīdi stāstīt, ka nav saprotams – ir vai nav šajā sektorā ieslēptas naudas atmazgāšanas "mašīnas". Vienā nedēļā kāda dienesta darbiniekus pasludināt par ģēnijiem un gaismas nesējiem, bet jau nākamajā nedēļā – lamāt par nejēgām. Šāda pieeja der politiķiem to vēlētāju, kam patīk nevis domāt un analizēt, bet jūsmot un vaimanāt, balsu zvejošanai, bet tā neder situācijas racionālai uzlabošanai. Turklāt vēl viena Latvijas problēma ir dzīvošana pagātnē – koncentrēšanās uz kasei garām paejošas naudas atklāšanu tad, kad jāliek zem lupas banku sektors, un spriešana par banku kontroli tad, kad uzvaras gājienā pa pasauli devušās kriptovalūtas.
Jāpiebilst, ka EP nesen aicināja "nodrošināt, ka bankas veic ciešu priekšapmaksas karšu uzraudzību", un "izvērtēt, vai kriptovalūtas, blokķēžu un FinTech tehnoloģijas tiek izmantotas terorisma finansēšanā un vai tās būtu regulējamas ES līmenī", kā arī veikt vēl virkni citu pasākumu, "lai apturētu teroristu naudas plūsmas". Arī šīs tagad ir būtiskas, globāla mēroga prioritātes.