Vērienīgā uzņēmēju organizācija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera 16. jūnijā pauda bažas, ka nodokļu reforma "koalīcijas padomē tiek pārveidota, ieviešot dažādus papildu nodokļus, jo īpaši darbaspēkam, virzot arī tādas iniciatīvas, kas kopumā paveikto darbu kropļo un tādējādi nesasniedz nodokļu reformas mērķi".
Pēdējā laika diskusijas par nodokļu reformu gan atklāj, ka nav izskaidrots sabiedrībai, kāds īsti ir šīs reformas reālais – nevis ilūziju līmenī izlolotais – mērķis. Nodokļu sistēmas sakārtošana – labi, tas ir skaidrs. Vairāku nodokļu sistēmas elementu vienkāršošana – tas arī ir skaidrs.
Savukārt par Latvijā aktuālās nabadzības problēmas mazināšanu tiek piemirsts.
To spilgti atklāj nesenās debates, ka varbūt varētu paaugstināt pievienotās vērtības nodokli (PVN). Paaugstināt PVN, kas sadārdzina, teiksim, pārtiku, un vienlaikus apgalvot, ka nodokļu reforma paaugstinās iedzīvotāju materiālo labklājību tāpēc, ka tiks pazemināti darbaspēka nodokļi, ir, maigi sakot, dīvaini, jo, piemēram, par desmit eiro vairāk saņemot algas dienā, par desmit eiro vairāk būtu jāatstāj veikalos iepērkoties.
Arī sauklis, ka ar nodokļu reformas palīdzību jāpanāk lielāks taisnīgums uzņēmējdarbības vidē, aizslīdējis prom no dienaskārtības.
Gan Dienā, gan citos medijos regulāri tiek intervēti uzņēmēji, un ir problēma, par kuru dažādu nozaru uzņēmēju teiktais skan identiski, proti, uzņēmēji – godīgie nodokļu maksātāji – norāda, ka citi darba devēji uzrāda tik zemas oficiālās algas, ka godīgajiem nodokļu maksātājiem rodas aizdomas par ēnu ekonomikas klātesamību konkurentu biznesā. "Skonto grupā vidējā bruto alga ir 1500 eiro. Ir uzņēmumi, kas uzrāda, ka vidējā bruto alga ir 350 eiro, 500 eiro. Tātad daļa atalgojuma tiek maksāta kaut kā savādāk," Dienai sacīja Skonto grupas līderis, būvuzņēmējs Guntis Rāvis. Līdzīgi situāciju raksturojuši arī citu nozaru uzņēmēji.
Ja būtiskās algu atšķirības akcentē uzņēmēji, tad atšķirības vajadzētu analizēt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un arī reaģēt uz situāciju. Ja tiek veikta nodokļu reforma, tad politiķiem derētu sagatavot gudru stratēģiju ēnu ekonomikas apkarošanai, tā palielinot valsts budžetā ienākošās naudas apjomu. Te nav runa tikai par VID darbu, bet par valsts varas pārstāvju politisko gribu.