Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Latvijas Radio priekšnieks: Publiskai grēksūdzei nebūtu pamata

Turpinot medijiem veltīto publikāciju sēriju, Dzintris Kolāts iztaujā Latvijas vadio valdes priekšsēdētāju Aldi Pauliņu.

Kā tas nākas, ka šogad NEPLP vairākkārt lika pārstrādāt Latvijas Radio (LR) 2014. gada sabiedriskā pasūtījuma pārskatu?

Šogad pārskatu noformēja glītākā veidā, tādējādi vairāk bija redakcionālu labojumu. Tāpēc apstiprināšana bija ilgāka, bet… patiesībā nav tāda īsta nodošanas laika. Ja sabiedriskā pasūtījuma novērtējuma kritēriji būtu precīzāki, arī pārskatu varētu veidot strukturētāku. Šobrīd tas ir tāds programmu pārskats par raidījumiem, tematiem un tamlīdzīgi.

Biju mazliet izbrīnīts, ka pārskatā nav neviena skaitļa, kurš raksturotu tematu un žanru apjomus un tam pretī esošos naudas līdzekļus.

Tas būtu izdarāms. Nebija tāda uzstādījuma. Varu piekrist, ka tāda sadaļa būtu interesanta un lietderīga. Vai tas būtu naudā… drīzāk jau tāds procentuāls sadalījums, jo budžets jau ir tāds, ka raidījumu pasēs ir raidījumu veidošanas izmaksas, kas saistās pirmām kārtām ar darbaspēku; infrastruktūras izmaksas paliek it kā neredzamas…

Viena no lietām, ko sākumā teicāt, ka starp LR kanāliem ir nevienlīdzīgs finanšu sadalījums, ko vajadzētu pārskatīt un izlīdzināt…

Tāda uzstādījuma īsti nav, un arī pašā sākumā tas tika mazliet pārprasts. Nav tāda uzstādījuma pārdalīt finansējumu starp kanāliem vai programmām. Bet tas, ka nevienmērīgs ir finanšu atbalsts, tas gan…

Var piemēru?

Nu, piemēram, Latvijas Radio 2 lielā mērā balstās uz sadarbības raidījumiem, valsts dotācijas daļa tur ir mazāka. Ceturtajā programmā ir raidījumi, ko finansē no dažādām mērķprogrammām. LR5 ir iezīmēts finansējums, tādējādi ir lielākas iespējas kādus tehniskos līdzekļus iegādāties.

Ļoti labi, ka pieskārāties LR 5. Virmo kaislības, ka programmai dotācija pārāk liela, atdeve nav pietiekama. Esat iedziļinājies?

Dalīsim divās daļās. Sākuma posms. Skaidrs, ka ne visi lēmumi tika pieņemti optimāli. Tika iegādāta tehnika par jūtamām summām, kad vēl nebija skaidrs - tiks vai netiks izveidota studija. Tāpēc šie izdevumi bija priekšlaicīgi, to varēja darīt arī vēlāk. Šī valde saņēma situāciju mantojumā, kāda tā bija. Otrā daļa - ko mēs darām ar to tālāk. No šodienas situācijas jāpaņem derīgais. Es nevarētu piekrist tiem, kuri saka, ka viss ir slikti, LR5 rīt jātaisa ciet un jāņem finansējums nost. Tur ir labas iestrādes, un patiesībā LR5 ar savu komandu ir pavēruši tādu kā vēdlodziņu jaunajā digitālajā plūsmā, mainoties mediju patērētāju ieradumiem.

Vai dati rāda, ka jaunākās auditorijas īpatsvars ar LR5 pieaug?

Uzreiz par auditoriju nepateikšu, tur tik straujas tās izmaiņas nav. Nevar teikt, ka bijis kāds krass pieaugums, bet tas, ka LR5 sasniedz nozīmīgu auditoriju internetā, nav noliedzams. FM apraidē (parastajos radio viļņos - aut. piez.) pavasara mērījumos kādi 35 tūkstoši… tur būtu uzdevumi. Tagad arī ir pasākumu plāns, ko darīt satura attīstības jautājumos.

Oponenti piemin, ka LR5 darbinieku atalgojums ir viens no visaugstākajiem visā Latvijas mediju telpā.

Es neapstiprinātu to, ka LR5 dažu cilvēku algas būtu virs nozares. Tā nav tiesa. Tās ir nozares līmenī, pārējiem pat zemākas.

Par citu lietu - aktuālajā starptautiskajā kontekstā. Kā redzat krievu valodā raidāmo apjomu un kanālaDoma laukums (LR4) tālāko attīstību?

Par krievu valodu. Patiesībā es teiktu, ka.… es varbūt to šobrīd nekomentētu, tāpēc, ka šobrīd notiek kanāla programmu pozicionēšana.

Kas ar to jāsaprot?

Kāds ir programmas galvenais vēstījums, un kādām auditoriju grupām tā orientēta. Par LR4 man ir savs viedoklis, bet es to gribu paturēt pie sevis, jo vēl notiek diskusija. Ja es tagad to publiskošu, tad sanāks, ka izdaru spiedienu uz diskusiju. Tā nav mana joma, tad es iejauktos satura attīstības jautājumos.

Zinot jūsu nacionālo stāju, varu izdarīt pieņēmumu par jūsu viedokli…

Paliksim tad pie pieņēmumiem, bet mans viedoklis arī būs viens no viedokļiem šajā diskusijā.

Vai ir izdevies kaut ko virzīt tajā sektorā, ko sauc par personālvadības stiprināšanu?

Tās ir lietas, kuras teju, teju gaida valdes lēmumu. Šī gada budžeta plāna precizējumos tuvākajās nedēļās. Tur, jāatzīst, mazliet esam iekavējuši. Patlaban situācija ir tāda, ka ir pusslodžu juristi, tāda «kadru daļa».

Būs kāda personālvadības nodaļa?

Tieši tas jāizlemj, vai tas ir viens cilvēks vai uzreiz veidojam sektoru, kas ietvertu arī profesionālās izaugsmes, apmācības, karjeras virzības jautājumus plašākā nozīmē. Tā funkcija līdz šim nav īstenota. Tam arī nepieciešami resursi, jāskatās ieņēmumi, kur ir pārvietojamas pozīcijas. Ja drīkst turpināt par administratīvo bloku, tad mans viedoklis, ka svarīgi stiprināt analītisko funkciju, kas arī līdz šim nav bijusi pietiekama.

Ko saprotam ar analītisko funkciju?

Ciešāka sasaiste ar mūsu auditoriju. Pašreiz pieejamie reitingi nav pietiekami, lai pieņemtu lēmumus satura vai vadības jautājumos. Ikgadējie pētījumi, kas vairāk ir par zīmolu, tēlu un tādām lietām, dod informāciju, bet operatīvajai vadībai ir pārāk reti. Šobrīd mēs strādājam pie tā, lai LR pašam būtu sava monitorēšanas sistēma. Pašlaik izstrādājam modeli, tad novērtēsim, cik ir modeļa izmaksas un vai mēs to varam atļauties ieviest pa daļām vai uzreiz. Mēs varam to darīt caur internetu, tādējādi samazinot izmaksas, un ka dati mums ienāk vismaz reizi ceturksnī. Katrai programmai ir savs klausītāju panelis, pie kura mēs regulāri varam vērsties. Ja notiek izmaiņas programmā vai arī mēs tādas plānojam, tas palīdzētu izšķirties un samazināt kļūmīgu lēmumu pieņemšanas riskus.

Esat pieņēmis vairākus konsultantus - Gintu Miķelsonu, Ēriku Matuli… ko dara šie konsultanti?

Nezinu, vai ir lietderīgi publiski apspriest valdes tehniskā darba detaļas. Bet, ja ir jautājumi, nezinu, vai plašai sabiedrībai tas interesē, bet viens konsultants ir par stratēģijas izstrādi, otrs konsultants ir par mediju komunikācijas jautājumiem, kas saistās arī ar mārketinga un zīmola virzību, izvērtēt to, kāda ir situācija komunikācijas jomā. Konkrēti uzdevumi uz konkrētu laiku. Jaunais likums, kas stājās spēkā 1. janvārī, par publisko personu kapitālsabiedrību pārvaldību nosaka prasību izstrādāt vidēja termiņa stratēģiju.

Bet vai pašai valdei tas nebūtu jāizstrādā?

Tas ir valdes uzdevums, bet, lai mēs iegūtu tempu… uzdevums ir līdz 1. jūlijam šo stratēģiju par 90% sagatavot. Tā ir mūsu izšķiršanās, kādā veidā mēs šos jautājumus risinām.

Cik konsultanti saņem?

Nu tas ir šī konsultanta līguma jautājums, diez vai pareizi to nosaukt trešajai pusei, bet varu teikt, ka summas nav nekas ļoti atšķirīgs no šādu konsultantu likmēm.

Vai nākamajā gadā sabiedriskais radio iziet no reklāmas tirgus?

Par šo jautājumu ir liela rosība. Es īsti neredzu, ka tas būtu iespējams īsā termiņā. Vai tas arī ir šī brīža primārais jautājums? Vai pirms tam nebūtu jāatbild uz daudziem citiem jautājumiem, sākot no vispārīgajiem - kas ir Latvijas informatīvā telpa, kas pie šīs telpas pieder, ja runājam par radio nozari - vai tās ir visas stacijas vai tikai tās, kas rada Latvijas saturu, nevis ir tikai durvis Austrumu vai Rietumu radītam saturam. Kādi ir šīs kopējās informatīvās telpas uzturēšanas mērķi un problēmas? Kur ir sabiedrisko, kur komercmediju loma? Un tad mēs varam definēt, kur ir mūsu griesti, mūsu klausītāju daļa, lai nelabvēlīgi neiespaidotu vietējos komerciālos medijus. Kad ir skaidrs par to, tad mēs varam domāt par finansējumu, par ilgtspējīgu finansējuma modeli. Tā, lai nav jāskraida pa dažādām iestādēm un uzņēmumiem un nav jābūt atkarīgiem no politiķu labvēlības. Tad var saprast, vai mūsu reklāmas tirgus daļa, apmēram 13 procentu, vai tā ir tik būtiska, vai tas iespaido komercmediju dzīvotspēju. Un tad lēmumu ķēdes otrā galā ir lēmums par reklāmas tirgu. Diskusija, manuprāt, sākusies no neīstās puses.

Mazie jautājumi. Uz Eiropas radio dienu Milānā komandējumā brauca deviņi cilvēki, no kuriem septiņiem izdevumus sedza Latvijas Radio budžets. Nav par daudz?

Šis ir atkal jautājums, kas varbūt cilvēkiem, kuri nezina fonu, var radīt negatīvu priekšstatu. Tas bija mazliet vēsturiski, jo komanda tika iezīmēta pagājušā gada beigās, kad nebiju stājies pie pienākumu pildīšanas. Pasākums nozarei pietiekami nopietns, tāpēc tur devās divi valdes locekļi. Nu ja… arī iepriekšējos gados programmu direktori ir piedalījušies šajā pasākumā. Viens no lielākajiem gada notikumiem, patiešām interesants. Ja būtu pa vienam aizbraukuši uz maziem pasākumiem, jautājumi diez vai rastos… Tur paralēli vairākas sesijas risinājās. Starp citu, nav teikts, ka tur tiešām bija septiņi…

Aldim Pauliņam esot problēmas ar iekšējo komunikāciju uzņēmumā?

Kas to teica? Tikpat labi jau pretēja tēze var būt spēkā. Viedokļi var būt dažādi. Nevēlos sevi publiski vērtēt, katram cilvēkam ir kādas savas priekšrocības un trūkumi, par kuriem arī atklāti runājam. Tomēr publiskai grēksūdzei man kā vadītājam nebūtu pamata.

Paldies par sarunu!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Latvija sāk pazust no vienādojuma

Esat pamanījuši, kā Latvijas informatīvajā telpā līdz nesenam laikam konsekventi uzturētais vēstījums, kas kara iznākumu Ukrainā tieši sasaistīja ar mūsu valsts drošību, to pamatoti paceļot...

Birokrātija prasa aizvien vairāk resursu, tā jāmazina

Par nākamā gada budžetu, nodokļu izmaiņu ietekmi uz ekonomiku un uzņēmēju vēlmi pēc stabilitātes un prognozējamības Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru ...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē