"Likumdošanas procesu" nomaina lodes

Skandalozā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus nogalināšana – apliecinājums pēdējās dienās banalizētajam izteikumam par deviņdesmito gadu atgriešanos. Tā laika bandītisms nekur nebija nozudis, tikai līdz šim ietekmes pārdale notika baltos kreklos Saeimā, nevis Aizsaules ielā.

Veids, kādā pirms gada notika Trasta komercbankas (TKB) administratora maiņa, attiecībā viens pret viens kopēja to shēmu, kādā iepriekš šīs kredītiestādes likvidāciju bija vadījuši iepriekšējie administratori, kurus pirms gada par to saslēdza roku dzelžos. Kā līdz tam maz zināmais maksātnespējas administrators Ilmārs Krūms noslēdza līgumus, sev par miljonu atlīdzību palīgos paņemot hierarhijā virs viņa esošo Māri Sprūdu, tā pēc abu pirmo aresta maz zināmais maksātnespējas administrators Armands Rasa sev par miljonu atlīdzību palīgos paņēma hierarhijā virs viņa esošo Bunku.

Kā vienu, tā otru likvidatoru darbību TKB pavadīja neoficiāli stāsti par metodēm, ar kādām jāsamierinās, lai atgūtu bankā palikušos miljonu noguldījumus. Sprūda un Krūma gadījumā šīs baumas beidzās ar arestiem un apsūdzībām, Rasas un Bunkus gadījumā ar vispārēju atslābumu par "trauslu kārtību", kā tas naivā atklātībā izspruka premjeram Kučinskim.

Ir bijis pārāk daudz neveselīgu sakritību, lai nerastos veselīgas aizdomas par maksātnespējas tirgus sakārtošanu turpu šurpu, izmantojot Saeimu un policiju. Tās pašas dienas vakarā, kad pirms gada Saeima tomēr pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas sevī slēpa Rasas un līdz ar viņu arī Bunkus izslēgšanu no pretendentiem uz TKB likvidāciju, policija apcietināja administratorus Sprūdu un Krūmu, kuriem šie grozījumi citādi deva cerību saglabāt kontroli pār banku.

Tagad, divas dienas pēc Bunkus nogalināšanas, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) paziņo, ka diez vai ABLV bankai tiks ļauts veikt klasisku pašlikvidāciju, tas ir, paveras iespēja maksātnespējas administratoriem. Daudziem, bet ne vairs Bunkum. Un, iespējams, vairs arī ne Sprūdam, kura ietekme ir mazināta ar citiem, mazāk radikāliem līdzekļiem.

Tieši Valsts prezidents Raimonds Vējonis pirms gada pavēra Rasam un Bunkum ceļu uz TKB, kad atmeta Saeimai otrreizējai caurskatīšanai minētos grozījumus Kredītiestāžu likumā, par kuriem, protams, bija aizdomas, ka tie rakstīti konkrētām interesēm. Nu pēc Bunkus nogalināšanas prezidents Vējonis sasauca Nacionālās drošības padomes sēdi ar tiesībsargājošo iestāžu vadības piedalīšanos, kas vēl varētu būt pašsaprotami. Toties Vējoņa izplūšana īpašos līdzjūtības vārdos Bunkus ģimenei un tuviniekiem jau radīja  smagu kolīziju starp prezidenta statusu un faktiski aicinājumu nācijai sērot par skandalozā maksātnespējas administratora nāvi. 2000. gadu atblāzma 90. gadu politiskajai kultūrai, kurā rakstīt atbalsta vēstules reketa karaļiem bija normāli.